| 
|
| Pirms bebru medību sezonas sākuma bija jānovērtē bebru skaitu projekta teritorijā. Apsekošanu veica gan eksperti, bet gan sadarbības partneri Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts Meži Austrumvidzemes mežsaimniecība, Mežu pētīšanas stacija Kalsnava, Cēsu un Valkas virsmežniecības. |
| 
|
| Bebru uzpludinājums ietekmē upi ļoti garā posmā arī augšpus plašajām bebrainēm. Ūdens līmenis paaugstināts par pusmetru, krastos koki nokaltuši. Paies ilgs laiks, kamēr šis upes posms atkal iegūs savu sākotnējo veidolu noēnota foreļupīte, kurā ietek tikai avotāju un mitraiņu izfiltrēti tīri ūdeņi. |
| 
|
| Rauzas upes krastā atjaunota padomju laikos būvētā cūku ferma. Tā piesārņoja upi jau toreiz, turpina piesārņot arī tagad. Ferma atrodas Rauzas upes aizsargjoslā, kas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu. Upē iepretī fermai un augšpus fermas konstatētas lielas biezās perlamutrenes Unio crassus kolonijas un daudzi eksemplāri ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera. Upē lejpus fermas netika atrasta neviena gliemene. Tātad šeit upe tiek piesārņota ilgstoši un regulāri. Gliemenes netika atrastas arī tālāk lejtecē pie mājām Lejaseķītes. Jau 2001.gadā bija konstatēts, ka lejpus fermas gliemeņu kolonijas nav atrodamas. No fermas noplūstošais piesārņojums būtiski sabojā gliemeņu izdzīvošanai nepieciešamo ūdens kvalitāti apmēram piecu kilometru garā upes posmā lejpus fermas, kā arī pasliktina ūdens kvalitāti vēl vairāku kilometru garā posmā. Rauzas upē gan augšpus, gan tālāk lejpus fermas ir sastopamas abas gliemeņu sugas, tātad fermas piesārņojums izveido lielu pārrāvumu gliemeņu populācijas areālā praktiski izolējot augštecē un lejtecē dzīvojošās gliemenes. Tas būtiski samazina Rauzas pērleņu populācijas izdzīvošanas iespējas. Ja šis piesārņojuma tiktu likvidēts, gliemenes atkal spētu savairoties un apdzīvot pašlaik izmirušo upes posmu |
| 
|
| Lai varētu novērtēt iespējas pielietot papildus inficēšanas metodi, jānoskaidro, kā notiek pērleņu olu un kāpuru attīstība. Tādēļ gliemenes izņem no ūdens, nosaka to dzimumu un olu attīstības pakāpi. |
| 
|
| Bļodā ievietotas gliemenes izjūt stresu, jo tās vairs neatrodas ierastajā ūdens straumē. Stresa rezultātā tās iznērš nelielu daudzumu olu. |
| 
|
| Ja gliemene nedaudz pavērusi čaulas vākus, tad var saskatīt gliemenes žaunas ar marsūpijām, t.s., olu somiņām. |
| 
|
| Ja gliemenēm uzrakstīti numuri, tās var sameklēt atkārtoti un skatīties kā norit olu attīstība. |
| 
|
| Bļodas ūdenī iznērstās olas ar glohīdijiem (gliemeņu kāpuriem) filtrē caur planktona tīklu. Skatīt pārējās fotogrāfijas (5)>> |
