Ziemeļu upespērleņu aizsardzības projekta norise fotogrāfijās.

 Fotogrāfiju autori: Ilze Čakare, Normunds Kukārs un Ilmārs Piebalgs.

Pēc tam jāskatās lupā vai mikroskopā. Olu apvalki ir caurspīdīgi un var labi novērot kāpuru attīstību.

Sadarbībā ar SIA “Foreļu audzēšanas un pārstrādes sabiedrība” šogad izlaisti 10 000 strauta foreļu mazuļi. Šo projekta akciju atbalstīja arī Zivju fonds.

Operatīvai zivju pārvietošanai izmanto polietilēna maisus, kuros iesūknēts skābeklis, kas pakāpeniski šķīst ūdenī un nodrošina zivtiņām labus elpošanas apstākļus vismaz divas stundas

Atbilstoši Latvijas Zivju resursu aģentūras ieteikumiem jāizvēlas piemērotākās zivju izlaišanas vietas, un zivis jāizlaiž pakāpeniski nelielos daudzumos garākā upes posmā.

Zivju skaitīšana nav tik vienkārša, kā izskatās... Sadarbība ar zivju audzētāju Armandu Rozi uzsākta jau pagājušajā gadā. Viņa audzētās strauta foreles pagājušajā gadā izlaida Gaujas nacionālā parka teritorijā.

Upes palienes pļavas un mežs nodrošinātu stabilu, tīru upes ekosistēmu, kas būtu gliemenēm un strauta forelēm vispiemērotākā dzīves telpa. Taču bebru veidotie uzpludinājumi iznīcina straujteču biotopus, paaugstinās saprobitātes līmenis, ieviešas stāvošiem ūdeņiem raksturīgās ūdensdzīvnieku sugas.

Foto Ilmārs Piebalgs

Te ir sākums vienam no padomju laiku meliorācijas brīnumdarbiem. Upei paralēli raka grāvi, taču izrādījās, ka to nevar izrakt tik dziļu, lai tas aiznestu visus upes ūdeņus. Racēji atdūrās pret dolomītu slāni un pameta darbu nepabeigtu. Tāpēc šajā vietā upes ūdens plūst gan pa grāvi, gan upes gultni. Ja projekts būtu izdevies, sausumā būtu palikuši vairāki tūkstoši pērleņu un perlamutreņu. 2004.gadā konstatēts, ka bebri sabūvējuši dambjus tā, ka lielākā daļa ūdens sāk virzīties pa grāvi, un gliemenēm atkal draud palikšana sausumā.

Tas ir īpašs dambis. To veidojuši gan bebri, gan cilvēki. Izlasīt visas gliemenes no apdraudētā upes posma nebija iespējams, tāpēc projekta darbinieki pieņēma lēmumu pamēģināt nostiprināt vienu no bebru dambjiem, lai ūdens vairāk plūstu pa upes dabisko gultni. Pēc nedēļas apsekojot izrādījās, ka bebrs ir ‘atradis šo būvi labu esam’ un papildinājis ar zariem un zāļu ceriem.

Lai arī dambis ir neliels, tas nodrošina ūdens straumes novirzīšanos pa upes dabisko gultni. Šogad dambim draudēja nojaukšana, jo projekta sadarbības partneri pieprasīja mednieku kolektīviem vispārēju dambju nojaukšanu projekta teritorijā. Tam, protams, ir jānotiek, taču šim dambim ir liela nozīme vairāku tūkstošu gliemeņu izdzīvošanā. Tāpēc no projekta tika sagatavota vēstule ar paskaidrojumu un lūgumu to nenojaukt.

Foto Ilmārs Piebalgs