Rīgā iznīcina aizsargājamu biotopu

Kopš šā gada februāra, Mārupītes parkā Rīgas pilsētā tiek veikta sistemātiska Latvijā un Eiropas Savienībā prioritāri īpaši aizsargājamu biotopu – melnalkšņu staignāju iznīcināšana

Veidojot uzbērumu veloceliņa ierīkošanai Mārupītes krastā, posmā starp Kantora un Dauguļu ielām, notiek melnalkšņu staignāju iznīcināšana. Ierīkojot 4-6 m plato uzbērumu ir nocirsti koki un krūmi, tajā skaitā veci melnalkšņi, pārveidots viens upes krasts, iznīcināta zemsedzes veģetācija. Izveidotais uzbērums darbojas kā dambis, fragmentējot upes dabisko ieleju un potenciāli negatīvi ietekmējot hidroloģisko režīmu, dabiskos ekoloģiskos procesus un veģetāciju.

Rezultātā:

1. Mārupītes viens krasts ir pārveidots par meliorācijas grāvja atbērtni;
2. ir pilnībā iznīcināts bioloģiski vērtīgais melnalkšņu staignājs uzbēruma vietā;
3. no Mārupītes ar uzbērumu norobežotais melnalkšņu staignājs vērtējams kā būtiski negatīvi ietekmēts biotops, kura platība un kvalitāte tuvākajos gados var strauji samazināties – var izmainīties mežam raksturīgais mikroklimats, koki var sākt kalst, var mainīties zemsedzes veģetācija paredzamā ūdens trūkuma rezultātā; var samazināties kokaudžu platība;
4. melnalkšņu staignāji vairs nekalpos kā dzīves vide vairākām retām un īpaši aizsargājamām sugām.

Jāatzīmē, ka Mārupītes parkam piemīt gan bioloģiska, gan kultūrvēsturiska vērtība. Tas ir Rīgas pilsētas vēsturiskās veģetācijas attīstības liecinieks. Rīgas pilsēta, savos pirmssākumos bija kāpu un pārmitru starpkāpu ieplaku mozaīka, ūdensteču krastos veidojās melnalkšņu meži. Mārupītes parks Pārdaugavā ir vienīgā vieta Rīgā, kur mūsdienās saglabājušies ilglaicīgu melnalkšņu staignāji vienlaidus platībās.

Veiktie ir darbi ir pretrunā ar Latvijas Dabas fonda speciālistu divu gadu zinātnisko pētījumu rezultātiem. 2005. gada martā tika pabeigts Latvijas Dabas fonda īstenotais projekts “Mārupītes dabas kompleksa izpēte un ieteikumu izstrāde potenciālā parka turpmākai apsaimniekošanai” (turpmāk – apsaimniekošanas plāns), kuru finansēja Rīgas Domes Vides aizsardzības fonds. Pēc apsaimniekošanas plāna izstrādes tika uzsākti tā ieviešanas darbi – precizētas parka robežas, plānoti dabas aizsardzības prasībām atbilstoši apsaimniekošanas pasākumi. Jāatzīmē, ka LDF izstrādātajā apsaimniekošanas plānā uzbēruma vietā bija paredzēta dabisko, netraucēto mežu saglabāšana pēc iespējas neiejaucoties to ekoloģiskajos procesos. LDF speciālisti izstrādātajā, zinātniski pamatotajā apsaimniekošanās plānā ir norādījuši, ka nepieciešamības gadījumā, pieļaujama esošo iestaigāto taku mitrāko vietu noklāšana ar šaurām koka laipām.

Jāatzīmē, ka upju ielejas ir ļoti jutīgas ekosistēmas. Mārupītes krastos konstatēts Eiropas Savienībā prioritāri īpaši aizsargājams biotops (biotops kods 9080*), kuru labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu, iestājoties Eiropas Savienībā, ir uzņēmusies Latvijas valsts, tajā skaitā Rīgas pilsētas Dome.

Latvijas Dabas fonds adresēja vēstuli 4 atbildīgajām Rīgas Domes amatpersonām un 5 valsts institūcijām, ar lūgumu sniegt kompetentu iestāžu novērtējumu biotopu iznīcināšanai Mārupītes parkā, kā arī lūdzot skaidrojumu no Rīgas Domes:

1. uz kādu lēmumu (tajā skaitā būvatļauja un veiktie sabiedrības informēšanas pasākumi) pamata tiek realizēta uzbēruma būve, kas iznīcina Mārupītes parka dabas vērtības, lūdzam atļauju iepazīties ar šiem dokumentiem;
2. vai veloceliņa ierīkošanas projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un kādi ir šī novērtējuma secinājumi.

Novērtējot situāciju dabā, secināts, ka pašlaik vēl ir iespējams veikt biotopu sanāciju – norokot dambi un norakto materiālu izvedot no parka teritorijas. Norokot uzbērumu, likvidējamas arī caurtekas. Ierīkotā uzbēruma likvidēšana ir prioritārs pasākums Mārupītes parka dabas vērtību saglabāšanai.

Plānotā veloceliņa izbūve ir pieļaujama ārpus Mārupītes ģeoloģiskās ielejas, kur pieejamas gan neapbūvētas platības, gan platas ceļmalas. Tādējādi iespējams apmierināt apkārtnes iedzīvotāju prasību pēc kvalitatīvas atpūtas infrastruktūras, vienlaicīgi saglabājot dabas vērtības. Jāatzīmē, ka augstas kvalitātes dabas vērtības ir būtisks sabiedrības veselības priekšnoteikums, jo īpaši pilsētvidē.

Fotogrāfiju pielikums

 28916/Marupite_foto.pdf (7.16 MB)

LDF, Ieva Rove