Seminārs Vonadziņos

Tūrisms kā ekonomiskās attīstības alternatīva Natura 2000 vietās

Š.g. 12. un 13. oktobrī Gulbenes rajona „Vonadziņos” un Talsu rajona „Imulās” norisinājās izglītojoši semināri par tūrisma organizēšanu, plānošanu un veicināšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Seminārs Vonadziņos

Tūrisms kā ekonomiskās attīstības alternatīva Natura 2000 vietās

Š.g. 12. un 13. oktobrī Gulbenes rajona „Vonadziņos” un Talsu rajona „Imulās” norisinājās izglītojoši semināri par tūrisma organizēšanu, plānošanu un veicināšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. “Ekonomiskās attīstības alternatīvas Natura 2000 vietās – tūrisms” izvēlēta diskusiju tēma. Semināri noritēja LIFE-Daba projekta „Palieņu pļavu atjaunošana” ietvaros un ievērojot reģionālo principu tika rīkoti gan Rietumlatvijā, gan Austrumlatvijā. Uz abiem semināriem kā dalībniekus aicinājām projekta teritoriju zemes īpašniekus, kuri plāno vai jau nodarbojas ar tūrisma aktivitātēm attiecīgajās Natura 2000 vietās, pašvaldības darbiniekus, reģionālos plānotājus, Tūrisma informācijas centru darbiniekus. Katrā seminārā piedalījās ap 40 dalībniekiem, pierādot, ka šī tēma ir aktuāla un daudzi vēlas savas saimniekošanas stratēģijas saistīt ar tūrisma nozari.

Mērķis diskusijas veicināšanai un zināšanu papildināšanai tieši par šo tēmu ir saistīts ar praksi, ka daudzās dabas vērtības ir iespējams saglabāt un nodrošināt to ilgtspējību ar aktīvu vietējo piederīgo iesaistīšanu. Svarīgi ļaut vietējiem apzināties savā tuvumā esošās dabas vērtības un parādīt to kā vienu no iespējām, kā gūt kādu ekonomisku labumu no sava īpašuma atrašanās Natura 2000 vietā. Labi pārdomāts ekotūrisms ir viens no risinājumiem dabas vērtību pastāvēšanas un ekonomisko interešu kontekstā. Vienlaicīgi ir ļoti svarīgi kontrolēt tos tūrisma pakalpojumu organizētājus, kas jau piedāvā dažādus tūrisma produktus Natura 2000 teritorijā, lai viņu rīcība nebūtu pretstatā ar dabas aizsardzības mērķiem. Izglītojoša semināru rīkošanai jādod pozitīvs efekts dabas vērtību ilglaicīgas saglabāšanas ieinteresētībā.

Abos semināros bija sekojošas tēmas, par kurām tika runāts un diskutēts:

• ekotūrisma organizēšanas pamatojums īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

  Uzstājas Daniels Grīns

• vides aspekti tūrismā, vide kā tūrisma resurss,
• valsts politika ekotūrisma organizēšanā – tendences un piemēri
• dabas mārketings īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tūrisma produktu veicināšana
• tūrisma infrastruktūra - Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādātais vienotais stils.
• vides gidu darbības principi
• lauku labumi Lauku Ceļotāja skatījumā – īpašu tūrisma produktu organizēšana
• tūrisma attīstības plāns Engures ezera dabas parkam: pilotprojekts Latvijā – pieredze
• putnu vērošanas organizēšana – tirgus un ētiskie apsvērumi

Starp lektoriem, kas piedalījās seminārā īpaši jāizceļ Daniels Grīns (Daniel Green), kurš piedalījās abos semināros ar ļoti pārdomātām prezentācijām par dabas tūrisma organizēšanu Melnās upes ielejā (Svartadalen) Zviedrijā. Viņš sniedza dažādas vērtīgas idejas par dabas tūrisma mārketinga organizēšanu, dažādu pakalpojuma sniedzēju savstarpējo sadarbību un ķēdes produktu veidošanu. Publika abos semināros bija ļoti atsaucīga un ieinteresēta – sekoja daudz jautājumu un ar tulka palīdzību visas interesējošās lietas pamazām noskaidrojās. Starp citiem lektoriem minami Aiga Petkēvica no NK konsultāciju biroja, Andris Junkurs – ekotūrisma savienības vadītājs, Andris Soms no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta, Rolands Auziņš no Dabas aizsardzības pārvaldes, Antra Damberga no Lauku Ceļotāja, Aivita Orupa no Ogres Tūrisma informācijas centra, Agnese Ramata un Kristīne Tjarve no Tūrisma attīstības valsts aģentūras un Andris Klepers no Latvijas Dabas fonda.

Dažas būtiskākās atziņas no semināra:

• Dabas resursi ir viens no diviem stratēģiskajiem tūrisma resursiem Latvijā (līdztekus kultūras resursiem) un kvalitatīvu tūrisma produktu veidošana uz dabas resursu bāzes ir viena no tūrisma nozares prioritātēm valstī. Tomēr koordinācija starp tūrisma nozares veidotājiem un Vides ministrijas institūcijām ir neefektīva.
• Tūrisms nav pašmērķis katrai Natura 2000 teritorijai – ir daudzas vietas, kur labāk apzināti nepieļaut cilvēku klātbūtni, taču daudzās teritorijās tūrisms ir viena no reālām saimnieciskām darbībām ar ekonomisku pamatojumu.
• Veidotajiem tūrisma produktiem Natura 2000 vietās noteikti jāievēro dabas aizsardzības prioritāte, tas jāveido kā ekotūrisma produkts.
• No dabas aizsardzības prioritātēm ir svarīgi, ka tūrisma produkts ir ar augstu pievienoto vērtību un nav masveidīgs. Tas ļauj labāk kontrolēt tūristu plūsmas, atstāj mazāku ietekmi uz vidi un rada ieinteresētību produkta sniedzējam nodrošināt augstu kvalitāti.
• Daudzas tūrisma aktivitātes var plānot tiešā Natura 2000 vietas tuvumā, bet ne pašā teritorijā. Administratīvas robežas nav ierobežojošas dažādu plašāku aktivitāšu plānošanai.
• Vietējie iedzīvotāji jāiesaista pēc iespējas vairāk, veicinot, gan vietējo suvenīru ražošanu, gan izglītojot vietējos gidus utml. Tad arī viņi paši rūpēsies par dabas vērtību saglabāšanu, jo tās nodrošina viņiem noteiktus ienākumus.
• Tūrismam vienlaicīgi ir izglītojoša funkcija un vietas apmeklētājiem rodas labākas zināšanas un izpratne par norisēm dabā, bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanas nepieciešamību.
• Ir ieviests vienots stils tūrisma infrastruktūras veidošanai (informācijas stendi, atpūtas vietas, takas utml.), kas veicinās gan finanšu ietaupīšanu, gan atpazīstamību. Semināru dalībniekiem bija iespēja saņemt izveidotas sagataves ar rasējumiem un izgatavošanas aprakstiem.
• Daudzi zemes īpašnieki apstiprināja, ka tūrisms nav pamatnozare, kurā viņi darbojās vai vēlas darboties, bet pastāv kā viens no ienākumu veidiem līdztekus lauksaimniecībai vai citām nozarēm.

Kristīne Tjarve no Tūrisma Attīstības valsts aģentūras

Citas semināra bildes var aplūkot šeit

Dažas prezentācijas no tūrisma semināra

 28648/Dabas_turisma_produkta_veicinasana.pdf (549.75 KB)

 28648/ZBR_Vizuala_identitate.pdf (5.20 MB)

 28648/Vides_gidi.pdf (1.83 MB)

Semināra norisi „Palieņu pļavu atjaunošanas” projekta ietvaros atbalsta: Eiropas Savienības LIFE-Daba programma, ANO Attīstības programma (UNDP), Pasaules Vides fonds (GEF), LR Vides Ministrija un 22 iesaistītās pašvaldības.