Grīšļu ķauķis
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

2014.gada 30.septembrī.

LDF eksperti iepazīstas ar grīšļu ķauķa apsaimniekošanas pieredzi Francijā 

No 10. līdz 14. septembrim Latvijas Dabas fonda ornitologi projekta „Baltijas grīšļu ķauķis”* ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Francijas rietumu piekrasti, lai iepazītos ar šīs aizsargājamās putnu sugas migrācijas vietu apsaimniekošanas pieredzi.

Reserve Naturelle de la Baie de l`Aiguillon ir Natura 2000 teritorija, kur okeāna paisuma un bēguma apstākļos veidoja lieli dubļu lauki un plašas ar sālsūdeni applūstošas pļavas. Salīdzinoši nesen konstatēts, ka tās migrācijas laikā uz ziemošanas vietām Āfrikā izmanto arī aizsargājamais grīšļu ķauķis. Aster, Elymus un Atriplex ģinšu augi un mozaīkveida ainava nodrošina putniem gan atpūtas, gan barošanās iespējas. Daļa no pļavām tiek pļauta, un kopā ar franču ornitologiem secinām, - pļautajās pļavās, kur zāle pavisam īsa, grīšļu ķauķi gan var baroties, taču iespējas paslēpties nav.

Netālu no nevalstiskās organizācijas ACROLA (Association pour la Connaissance et la Recherche Ornitologique Loire et Atlantique – Asociācija Luāras un Atlantijas ornitoloģiskai izpētei un atpazīšanai) biroja, kas iekārtots vietējās naftas pārstrādes rūpnīcas ziedotā ēkā, atrodas ganības, kurās caurceļošanas laikā uzturas grīšļu ķauķi. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, ar ko jāsastopas vietējiem dabas aizsardzības speciālistiem, - neļaut teritorijai aizaugt ar niedrēm, bet arī nenopļaut pirms putnu migrācijas sezonas, lai saglabātu ķauķiem nepieciešamo veģetāciju. Agrāk teritorijas daudzveidību sekmēja nepilnīgās tehniskās iespējas, - nebija iespējams lielas platības nopļaut vienlaicīgi, - tagad šis jautājums jārisina no dabas daudzveidības aizsardzības aspekta: mozaīkveida dzīvotņu nodrošināšanai nepieciešama īpaša apsaimniekošanas plānošana.


Oskars Keišs ar Luāras upes krasta sāļajās, paisuma laikā ar jūras ūdeni applūstošajās pļavās noķertu grīšļu ķauķi (Foto: Julien Foucher).

Ekspedīcijas laikā šajās divās un trešajā apmeklētajā Natura2000 teritorijā Parc Naturel Regional de Briere Latvijas Dabas fonda speciālisti kopā ar kolēģiem noķēra un apgredzenoja gandrīz 300 putnu, tomēr to vidū – tikai divus grīšļu ķauķus. Arī franču ornitologi uzsvēra – šogad visa gada laikā apgredzenots salīdzinoši mazāk ķauķu nekā parasti. Iespējams, arī ziemošanas vietās Āfrikā joprojām nav ķauķiem labvēlīgu apstākļu.

Par to liecina arī grīšļu ķauķa pētījumi citviet Eiropā visā ligzdošanas areālā. Grīšļu ķauķim piemērotas pļavas aizaug (izņēmums varētu būt vienīgi Polija), un ir nepieciešami pārdomāti apsaimniekošanas pasākumi, lai saglabātu Eiropas retākajam dziedātājputnam piemērotas dzīvotnes.

Oskars Keišs, ornitologs

___________________

* Projektu „Ilgstpējīgas lauksaimniecības nodrošinājums pasaulē apdraudēto putnu sugu aizsardzībai lauku ainavā” (Baltijas grīšļu ķauķis) finansē Eiropas Komisijas LIFE+ programma, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, projekta partneri. Projekta partneris Latvijā - Latvijas dabas fonds. Projekta ietvaros veikta grīšļu ķauķa ligzdošanai un migrācijai nozīmīgu biotopu atjaunošanu dabas parka „Pape” un dabas lieguma „Liepājas ezers” teritorijā.

Projekta mājas lapa: www.meldine.lt

Projekta sadaļa LDF lapā.