Papes ezers
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

2014.gada 26.septembrī.

Fotoreportāža no entomologa darba Papes ezerā

 Lielā dumpja aizsardzības projekta COASTLAKE ietvaros šovasar Papes ezerā kukaiņu izpēti veica entomologs Mārtiņš Kalniņš, uzstādot vairākas ūdensvaboļu lamatas. Piedāvājam nelielu fotoieskatu entomologa darbā.


Elšu Stratiotes aloides audzes Papes ezerā ir bezmugurkaulnieku sugām un indivīdiem bagātu vietu indikators. Elšu audzēs dzīvo gan  aizsargājamās platās airvaboles Dytiscus latissimus (šoreiz netika konstatēta), gan divjoslu airvaboles Graphoderus bilineatus, gan daudzas citas bezmugurkaulnieku sugas, ko savā barībā izmanto zivis, kuras savukārt ir lielā dumpja un citu ūdensputnu barība. Tāpat elši ir galvenais retās un aizsargājamās zaļās dižspāres Aeshna viridis galvenais olu dēšanas substrāts.


Viens no Papes ezera niedrājā esošajiem ezeriņiem jeb dīķiem ar iespaidīgu elšu audzi. Tajā konstatēta ļoti liela zaļās dižspāres populācija – 30 – 50 dējošas mātītes, kas M. Kalniņa pieredzē ir lielākā novērotā. Lai netraucētu šīs aizsargājamās sugas dzīvotni, lielā dumpja biotopu atjaunošanas darbi šajā vietā nebūtu pieļaujami.


No ūdens tiek izceltas plēsīgo ūdensvaboļu lamatas. Tās Papē nostāvējušas divas nedēļas, par ēsmu izmantojot gaļu.

 


Ūdensvaboles tiek izņemtas no lamatām un noskalotas, - divu nedēļu laikā ēsma, kas bija lamatās, ir krietni sasmakusi. 

 


Dažādu sugu ūdensvaboles, kas divu nedēļu laikā iekļuvušas lamatās.

 


Kopā ar ūdensvabolēm lamatā nejauši ir iekļuvusi arī dūņu pīkste – arī Eiropas mērogā aizsargājama zivju suga. Zivis reizēm ielien ūdensvaboļu lamatās, bet dūņu pīkste M. Kalniņa praksē - tikai otro reizi.

 


Izliekot lamatas, to atrašanās vietas tiek rūpīgi dokumentētas. Lamatas tiek izliktas dažādās ezera vietās dažāda augāja audzēs, lai gūtu priekšstatu par to, kuru augu audzēs bezmugurkaulnieku ir vairāk, - atšķiras gan lamatās noķertās sugas un to pārstāvju skaits. Jo vairāk bezmugurkaulnieku, jo vairāk varētu būt arī sastopamo zivju skaits, kas savukārt varētu piesaistīt lielā dumpja interesi par konkrēto vietu.

Vēl viens fakts – trīs uzstādītās lamatas bija pazudušas. Acīmredzot arī makšķerniekiem ir interese par ūdensvabolēm!

Projekta sadaļa LDF mājas lapā.