Zemnieku saimniecība „Krastiņi” atrodas Vidzemē, Valkas novadā. Saimnieki Tālis un Valda Lārmaņi apsaimnieko 160 hektārus zemes, kas lielākoties ir lauksaimniecības zemes – 115 ha un meži – 36 ha. Krastiņu mājas un lielākā daļa zemes (92 ha) atrodas Gaujas ielejā Natura 2000 teritorijā – Aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja”. Gaujas ielejā ir ierīkotas liellopu ganības un tajā norisinās saimniecības ikdienas darbība, bet attālākajās ārpusielejas platībās ir siena pļavas. Gaujmalā gandrīz katrs zemes hektārs atbilst kādam ES vai nacionālas nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam vai īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnei. Kopumā saimniecībā sastopami deviņi īpaši aizsargājamu biotopu veidi (pieci zālāju, divi meža, divi ūdeņu) un 32 īpaši aizsargājamas vai ierobežoti izmantojamas augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugas. Nozīmīgākie īpaši aizsargājamie biotopi ir Parkveida pļavas un ganības (ES biotopa kods: 6530*) un Sausi zālāji kaļķainās augsnēs ar papildus nozīmi kā orhideju atradnes (kods: 6210*), kuri īpaši izceļas ar sugu bagātību – vienā kvadrātmetrā iespējams atrast vairāk kā 60 augu sugas. Nozīmīgākā īpaši aizsargājamā suga ir vecu koku dobumos dzīvojoša vabole – lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita. Saimniecība līdz šim ir daudz paveikusi īpaši aizsargājamo zālāju biotopu atjaunošanā, taču arī turpmāk vēl daudz darāmā – īpaši attiecībā uz senās parkveida ainavas atjaunošanu, kur vecos lauka vai skrajmežu kokus šobrīd nomāc jaunāku koku paaudze. 

	Pavasarī lielāko daļu zemes klāj palu ūdens.
	Parkveida zālājus uztur gaļas liellopu ganāmpulks.

Darbības virzieni un produkcija

Krastiņi ir sertificēta Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecība, kas audzē gaļas liellopus. Ganāmpulkā ir gan Šarole un Limuzīn tīršķirnes lopi, gan arī šo šķirņu savstarpēji krustojumi un krustojumi ar Hereford un Hailander šķirnēm.
Nozīmīgs saimniecības „saražotais produkts” saistāms ar tās uzturētajām īpaši aizsargājamām dabas vērtībām un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.
Saimniecībā notiek arī izglītojošas ekskursijas par dabas vērtību apsaimniekošanu.

Labas lauksaimniecības prakse un SNOWBAL izaicinājumi

Dabas saimniecība
Krastiņu lauksaimniecības prakse lielā mērā ir ierobežota ar normatīvo aktu nosacījumiem, kas saudzē tās teritorijā esošos īpaši aizsargājamos biotopus un sugas. Lielākā daļa saimniecības platību iekļautas Dabas parka un Dabas lieguma zonās, upju aizsargjoslās. Meža zemēs ir četri mikroliegumi. Ierobežojumi ir daudz stingrāki nekā „standarta” Bioloģiskās lauksaimniecības prasības, piemēram, nav atļauta zālāju ielabošana, ir noteikts zemāks slieksnis pieļaujamajam lopu daudzumam uz platības vienību u.tml. 2008. gadā LR Zemkopības un Vides ministrijas rīkotā konkursā „Sējējs” par ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā, Krastiņu saimniecība saņēma galveno balvu nominācijā „Dabas saimniecības”.

Īpaši aizsargājamu dabas objektu apsaimniekošanas demonstrējumi
Dabas apstākļi ir veicinājuši to, ka Krastiņi ir attīstījušies kā viena no pirmajām privātajām lauku saimniecībām Latvijā, kuras darbība ir cieši saistīta ar īpaši aizsargājamu dabas objektu apsaimniekošanas demonstrējumiem. Izglītojošā darbība sākās 2001.gadā ar SAPARD programmas atbalstu un sadarbībā ar Lauksaimniecības konsultāciju centru, vēlāk turpinājās sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu LIFE projektā „Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” u.c. projektiem. Kopš 2004.gada saimniecības zālājos notiek veģetācijas zinātniskais monitorings Dr.geogr. S.Rūsiņas vadībā. Kopumā pieredzes iegūšanas vai apmācību nolūkos saimniecību apmeklējuši daudzi simti interesentu un dažādu dabas projektu pārstāvji. Saimniecības pieredze vairakkārt demonstrēta arī LR Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, lai rosinātu uzlabot vai ieviest Lauku attīstības programmas pasākumus „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un Meža vides pasākumu „Meža ganības”.

SNOWBAL izaicinājumi
SNOWBAL projekta ietvaros Krastiņu saimniecībā tiek atbalstīta senās parkveida ainavas koku aizsardzība no bebru grauzumiem, apliekot ap koku stumbru pamatnēm metāla sietus. Aizsargāti tiek gan senie koki, gan arī jaunāki koki, kas parkveida ainavu varētu veidot nākotnē. Šis pasākums ir būtisks saimniecībā iesāktajai ainavas atjaunošanai, kas praksē izpaužas kā nomācošu jaunāku koku un krūmu izciršana ap parkveida ainavai specifiskajiem kokiem. Kā līdz šim ir konstatēts, bebri ir nozīmīgs īpaši saudzējamo koku postītājs. SNOWBAL projekta mērķa – samazināt barības vielu noteci uz Baltijas jūru, sasniegšanu Krastiņos veicina stabilas zālāju veģetācijas atjaunošana. Labākas īpašības noteces attīrīšanā ir blīvākai zemsedzes veģetācijai, bet pēdējā gadsimtā, pusgadsimtā, ar ciešām jaunu koku un krūmu audzēm aizaugušajos zālājos kokaugu apēnojuma dēļ tā ir kļuvusi ļoti skraja – to vislabāk var redzēt lietainā laikā, kad šādās vietās zemi klāj dubļi un tos viegli aizskalo lietus ūdeņi. Pasākuma nozīmi pastiprina tas, ka darbība notiek upes ielejā un palienē, kur virszemes noteces ūdeņi saplūst no ļoti plašas apkārtnes; papildus ieguvums ir bioloģiskās daudzveidības ziņā izcilās parkveida ainavas atjaunošana.

ZS „Krastiņi” saimnieks Tālis Lārmanis ar gaujmalas pļavām iepazīstina mazpulcēnus.