Bioloģiskās dīķsaimniecības salīdzinājums
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Bioloģiskās dīķsaimniecības salīdzinājums ar konvenciālo dīķsaimniecību

Dīķsaimniecības prakse rāda, ka Latvijas apstākļos parasti uz dīķa dabiskās barības bāzes pamata var izaudzēt zivju produkciju līdz 120 kg/ha. Konvencionālā dīķsaimniecībā zivju produkcijas pieaugumu panāk ar zivju piebarošanu. Lai iegūtu produkciju 500 kg/ha, zivīm papildus jāizbaro 1,6 t barības, kuras barības koeficients* ir 4,7-5,0. Intensīvās dīķsaimniecībās, kur praktizē zivju papildu piebarošanu ar mākslīgo barību, Latvijas apstākļos karpu produktivitātes rādītāji ir 1500 kg/ha. No šādām dīķsaimniecībām zivju dīķu nolaišanas laikā iekšzemes ūdeņos nonāk liels daudzums zivju barības pārpalikumu un dīķu gultnes nogulumu, un tas tiek vērtēts kā dīķsaimniecības nozares attīstības negatīvā iztekme uz vidi. Zemnieku saimniecības „Lielkrūzes” dīķsaimniecībā ievestu barību zivju audzēšanai neizmanto. Dabiskās produktivitātes maksimālai izmantošanai tajā tiek praktizētas jauktu ielaidumu un polikultūras metodes. Ar jauktu ielaidumu saprotot vienas sugas dažāda vecuma zivju audzēšanu kopējā dīķī. Savukārt, polikultūra ir vairāku sugu vienlaikus audzēšana. Tā kā dažāda vecuma un sugu zivīm ir atšķirīgs barības racions, šādos dīķos kopējā produkcija jūtami pieaug, jo pilnīgāk tiek izmantoti visi ekosistēmā izveidojušās barības ķēdes posmi. Šādi saimniekojot z/s “Lielkrūzes” dīķsaimniecībā sasniegtie vidējie rādītāji ir zivju blīvums 143 kg/ha, zivju blīvums nārsta dīķos ir līdz 250 kg/ha, bet ganību dīķos līdz pat 450kg/ha.

Dīķsaimniecības speciālisti uzskata, ka dīķos, kuros ūdeni nodrošina atmosfēras tiešie nokrišņi, praktiski nevar realizēt mūsdienīgas dīķsaimniecības biotehnoloģijas. Tāpat, pēc dīķsaimniecības standarta praksē iegūtās pieredzes dīķu kaskādes, kur no viena dīķa izplūstošais ūdens ietek nākamā dīķī, tiek uzskatītas par ekonomiskām no būvniecības viedokļa, taču to ekspluatācija tiek uzskatīta par apgrūtinātu un no zivju saslimšanas viedokļa (ihtiopatoloģiski) riskantu. Taču, saimniecības „Lielkrūzes” dīķsaimniecības pieredze rāda pretējo. Saimniekojot, atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, dīķiem pieguļošajās teritorijās, kā arī izmantojot jaukta ielaiduma un polikultūras metodes, ir iespējams ne tikai sasniegt rentablas dīķsaimniecības rādītājus, bet arī nodrošināt vides kvalitātes nepasliktināšanos.

* Barības koeficients raksturo attiecību izbarotai barībai pret zivju masas pieaugumu.