Saimniecības teritorijā liels skaits bioloģiski vecu, ievērojamu dimensiju parasto ozolu Quercus robur.

Daudzveidības veicināšanai mežā tiek atstāti koki, kuriem ļauts sasniegt bioloģiskā mūža beigas, saglabāties mežā kā sausonim, un pēc tam satrūdēt kā kritalai.

Liellopi visu gadu tiek ganīti Gaujas ielejas palieņu un parkveida zālājos, nodrošinot dzīvniekus ar dabisku, daudzveidīgu, barības vielām un minerālvielām bagātu barības bāzi.

Vecu koku mizas relfjefa iedobēs ir īpašs klimats, kas piemērots retām sugām.

Ievērojumu vecumu sasniegusi vīksna Ulmus laevis.

Pazīmes, kas liecina par meža bioloģisko daudzveidību.

Par īpaši aizsargājamās sugas lapkoku praulgrauža Osmoderma eremita klātbūtni liecina ozola dobumā atrodamie vaboļu izkārnījumi.

Miruši, nokrituši koki kalpo par mājvietu jaunām sugām, piemēram, dažādām sūnām.

Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgajās platībās mīt ievērojams skaits tipisku, retu un īpaši aizsargājamu dažādu organismu grupu.

Gaujai meandrējot, upes ielejā veidojas vecupes. Saimniecības teritorijā sastopamas dažāda vecuma, platuma, dziļuma un konfigurācijas vecupes - sākot ar ūdeni pildītām līdz pilnībā aizaugušām - noganāmām un pļaujamām vecupēm.

Vecie ozoli un citu koku sugu biokoki ir ļoti piemērota dzīvotne retu ķērpju, sēņu un kukaiņu sugām.

No katras veselīgas kūniņas izšķiļas pieaudzis kukainis.