Viens no aptuveni 11 000 Latvijā ligzdojošiem stārķu Ciconia ciconia pāriem apmetušies Jaun-Ieviņās.

Linu mārks saimniecībā tika izmantots iepriekšējās paaudzēs.

Valsts nozīmes dižkoks – Baltais vītols Salix alba; tā apkārtmērs ir 6,28 m.

Daļu no saražotās produkcijas saimniecība pārstrādā un piedāvā pircējiem.

Indijas skrējējpīles (pudeļpīles) izceļas ar amizanto, stāvo, pudelei līdzīgo ķermeņa formu un neparasto kustīgumu.

„Jaun-Ieviņās” ražotās kokogles ir iecienījuši daudzi piknikotāji un dārza svētku cienītāji.

Kopš 2002. gada Eiropas savvaļas zirgu pēcteči ganās arī Jaun-Ieviņu pļavās.

Bebru radīta applūdinājuma dēļ nokaltusi mežaudze, kur mājvietu rod retas dzeņu sugas.

Bites Jaun-Ieviņās ievāc dažādu ziedu medu no apkārtnes daudzveidīgo augu zālājiem.

Izpētot āpšu alu sistēmu Jaun-Ieviņās, izrēķināts, ka no vienas alu sistēmas, kas sastāv no 12 alu ieejām, āpši izrakuši aptuveni 64 m3 zemes.

Uz Jaun-Ieviņu dižvītola konstatētas trīs koku, 11 lakstaugu, 25 ķērpju un 12 sūnu sugas.

Saimniecībā piedāvā viesiem naktsmītnes jaunuzceltā viesu mājā un ekskursijas pie savvaļas zirgiem un govīm.