Konkurss „Zaļākā klase”

3. kārta

1. februāris - 28. februāris Vēlākais atbilžu iesniegšanas laiks līdz 2009. gada 28. februāra pl. 17:00.

Katrā kārtā katrai klasei jāatbild uz 5 jautājumiem un jāizpilda viens radošais uzdevums. Atbildes sūtīt uz e-pastu: zaiga.pulkstene@ldf.lv

Radošais uzdevums visām klasēm 

Vērojiet dabu apkārt savai skolai, kādus dzīvniekus var sastapt ziemā? Pastāstiet – kādus dzīvniekus sastapāt skolas apkārtnē šā mēneša laikā, ko tie darīja, kā izskatījās? Pievienojiet ilustrējošas fotogrāfijas vai zīmējumus.

Jebkurš dabas novērojums jebkurā Latvijas vietā ir nozīmīgs, lai palīdzētu dabas pētniekiem labāk apzināt sugu un biotopu stāvokli valstī. Lai palīdzētu dabas pētniekiem šajā darbā, aicinām jebkuru skolēnu turpmāk savus novērojumus skolas, mājas apkārtnē un jebkurā vietā, kurā pavadāt savu laiku, reģistrēt mājas lapā www.dabasdati.lv.

2008. gada 3. decembrī tika atklāta mājas lapa Dabasdati.lv. Mājas lapā Dabasdati.lv ikviens var brīvi dalīties savos novērojumos dabā, pārliecināties par to, cik katrs no novērojumiem bijis būtisks un atpazīt redzēto, ļaujot komentēt ievietotu bildi vai uzzināt par to no esošajiem sugu aprakstiem un attēliem. Visa informācija precīzi piesaistīta Latvijas kartei, tāpēc to varēs izmantot arī bioloģiska rakstura pētījumiem.

1.-4. klašu grupa

1. Kāds putns attēlots uz Latvijas Dabas fonda logo, kur tas mīt un no kā pārtiek?

Atbilde Latvijas Dabas fonda logo ir attēlots Zivju dzenītis. Tā latīniskais nosaukums ir Alcedo atthis. Zivju dzenītis sastopams stāvos upju krastos, kur rok alas ligzdošanai. Tas pārtiek no zivīm, kuras medī strauji ienirstot ūdenī.

2. Nosauciet vismaz piecus padomus kā saudzīgi atpūsties dabā nekaitējot tai.

Atbilde daži padomi kā saudzīgi atpūsties dabā:

• Dedzināt ugunskurus tikai noteiktās vietās;
• Savākt aiz sevis atkritumus;
• Nodzēst aiz sevis ugunskuru;
• Izvēlēties nokļūšanai līdz atpūtas vietai velosipēdu vai iet ar kājām;
• Priecāties ar acīm - nelauzt zarus, puķes;
• Netraucēt dzīvniekus - aplūkot tos no distances, uzvesties klusu;
• Neatstāt autogrāfus uz dabas objektiem – kokiem, klintīm u.c.

3. Cik stari ir sniegpārsliņai?

Atbilde Sniegpārsliņai ir seši stari.

4. Kā sauc vietu, kur Baltijas jūra satiekas ar Rīgas jūras līci?

Atbilde Baltijas jūra satiekas ar Rīgas jūras līci Kolkas ragā.

5. Šim Latvijā sastopamajam kukainim kukaiņu pētnieki vēl nav devuši latvisko nosaukumu. Kādu nosaukumu jūs tam dotu?

Kukaiņa latīniskais nosaukums ir Alophora hemiptera

5.-8. klašu grupa

1. Kāpēc ir svarīgi saglabāt vecos kokus un vietām atstāt arī kritušos?

Atbilde Vecs koks ir vesela pasaule, kurā un uz kura dzīvo daudz un dažādas radības (gan kukaiņi, gan sēnes, ķērpji un sūnas, tajos dobumus veido putni). Jauns koks apdzīvotāju ziņā ir nabadzīgāks. Tāpēc ir svarīgi vecus kokus sargāt – lai saglabātu daudzveidīgo dzīvnieku un augu pasauli, kas dzīvo uz veciem kokiem, bet nespēj dzīvot uz jaunākiem. Pat vecs koks, kas gājis bojā turpina būt apdzīvots un tajā ieviešas daudzas tieši beigtiem kokiem raksturīgas radības. Uz beigtiem kokiem dzīvo citas radības un bieži vien krietni lielākā skaitā kā uz dzīviem kokiem – piemēram, uz beigtiem kokiem dzīvo pat divas trīs reizes vairāk dažādu vaboļu sugu nekā uz dzīviem kokiem. Tādēļ savā ziņā var pat teikt, ka koka kritala jeb beigts koks ir „dzīvāks”, katrā ziņā, dzīvības formu ziņā, ko tas uztur, daudzveidīgāks nekā dzīvs koks. Tāpēc svarīgi ir saglabāt mežā arī beigtos kokus – gan stāvošus, gan jau nokritušus. Kā uz veciem tā beigtiem kokiem attiecināms tas, ka jo lielāki tiem izmēri, jo tie svarīgāki dabas daudzveidības saglabāšanai.          

2. Nosauciet vismaz piecus veidus kā savās mājās un/vai skolā var ietaupīt ūdeni.

Atbilde daži apdomi kā ietaupīt ūdeni:

• Mazgājoties vannā, nevis dušā vai saīsinot dušā pavadīto laiku;
• Tīrot zobus, ūdeni liet krūzītē, nevis tecināt no krāna;
• Traukus mazgājot bļodā, nevis zem tekoša krāna;
• Dārzu, istabas augus laistot ar sakrāto lietus ūdeni, ziemā – ar izkausēta sniega ūdeni;
• Ja roku mazgātnei pierīko krānu ar aeratoru, ietaupās līdz 80 % ūdens.

Vēl daži padomi:

• Mazgājiet rokas, traukus, neveriet krānu līdz galam vaļā. Rokas var noskalot arī mazākā ūdens daudzumā.
• Veļas mašīnu darbiniet tikai, ja tā ir pilna. Vairumam veļas mašīnām ūdens daudzums tiek patērēts neatkarīgi no veļas daudzuma. Tā tiks ietaupīti arī citi resursi.
• Salabojiet jebkuru pilošu krānu, tualetes podu vai ūdens cauruli. Pat neliels veltīgi neiztērēta ūdens daudzums kopsummā var dot lielus ietaupīta ūdens apjomus.
• Tualetē skalojamām kastēm, kurās ievietots noskalošanas mehānisms - ar lielāku un mazāku ūdens patēriņu, izmanto lielāko tikai pēc nepieciešamības.
• Vārot produktus, tajā nelejiet vairāk ūdens, nekā vajag, ikreiz to nepielejiet pilnu.

3. Nosauciet vismaz piecus produktus, kurus ražo papīrfabrika „Līgatne” no otrreizēji pārstrādāta papīra.

Atbilde Papīrfabrika „Līgatne” no otrreizēji pārstrādāta papīra ražo balto zīmēšanas papīru, melno zīmēšanas papīru, akvareļu papīru, tapešu papīru, kartona čaulas, ietinamo papīru u.c.

4. Nosauciet Latvijas dabas simbolus 2009. gadā.

Atbilde Gada gliemis – tumšais kailgliemezis, gada zvērs – brūnais lācis, gada putns – jūras krauklis, gada sēne - sakņu piepe, gada koks - parastā zalktene, gada augs - jūrmalas dedestiņa, gada kukainis - čemurziežu dižtauriņš, gada zivs - alata, gada bezmugurkaulnieks (ne-kukainis) - grāmatu māņskorpions,  gada ģeoloģiskais objekts - Sikšņu klintis.

5. Kuri no zemāk redzamajiem marķējumiem ir ekomarķējumi? Īsi aprakstiet katru no zemāk minētajiem marķējumiem.  

Atbilde Šie ir ekomarķējumi:

	Latvijas eko produkts. Šī zīme pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām. Lai šo zīmi iegūtu ir jāsaņem sertifikāts, kuru izsniedz sabiedriskā organizācija Vides Kvalitāte.
	ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējums.Kritēriji ES bioloģiskās pārtikas produkcijas logotipa izmantošanas atļaujas saņemšanai: 95% no produkcijas ir bioloģiski audzēti; produkts ir izgājis neatkarīgu sertifikāciju; tajā, pastāvot nejaušajam piesārņojumam, ģenētiski modificēto organismu īpatsvars ir mazāks par 0,9%.
	Eiropas Savienības vides marķējums. ES oficiālais vides marķējums. “Ekopuķīti” piešķir jau 24 preču grupās (piem., spuldzes, kopēšanas papīrs, televizori, trauku mazgāšanas līdzekļi), izstrādes procesā kritēriji 5 preču grupās. Sistēma neatteicas uz pārtiku, dzērieniem, farmaceitiskiem līdzekļiem un medicīnas ierīcēm.

Šis nav ekomarķējums

Kvalitatīvs Latvijas produkts. Šī preču zīme ir radīta, lai izveidotu patiesu priekšstatu par to, kuri produkti ir audzēti un ražoti Latvijā, un palielinātu šo produktu noietu. Šī zīme tiek piešķirta pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 75 % Latvijā audzētu izejvielu un kas atbilst nepieciešamajām kvalitātes prasībām.

Šis nav ekomarķējums:

Kvalitatīvs Latvijas produkts. Šī preču zīme ir radīta, lai izveidotu patiesu priekšstatu par to, kuri produkti ir audzēti un ražoti Latvijā, un palielinātu šo produktu noietu. Šī zīme tiek piešķirta pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 75 % Latvijā audzētu izejvielu un kas atbilst nepieciešamajām kvalitātes prasībām.

9.-12. klašu grupa

1. Kāda starptautiski dabas aizsardzībai svarīga diena, kas saistīta ar kādas noteiktas ekosistēmas aizsardzību, tiek atzīmēta februārī?

Atbilde Kopš 1997. gada,  2.februārī,  tiek atzīmēta Starptautiskā mitrāju diena, atzīmējot Ramsāres, jeb Mitrāju konvencijas parakstīšanas gadskārtu un  aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību,  pievēršot  sabiedrības uzmanību kādam no aspektiem, kas  veido mitrāju īpašo nozīmību pasaules ekosistēmu vidū.

Šī gada sauklis bija „Augšup pa straumi-lejup pa straumi: Mitrāji apvieno mūs visus”, kas ietver sevī mitrāju un upju baseinu apsaimniekošanas jautājumus, aktualizējot mitrāju lomu apkārtējā vidē un katra cilvēka dzīvē.

Pēc Ramsāres konvencijas definīcijas mitrāji ir purvi, atklātas ūdens platības, mitri zālāji, vai niedrāji, neatkarīgi no tā, vai tiem ir dabiska izcelsme, vai tie ir pastāvīga rakstura, ar stāvošu vai tekošu ūdeni, saldūdens vai sāļūdens. Dabisko mitrāju galvenie veidi ir piekrastes seklūdeņi, upju grīvas, mitrāji upju ielejās, ezeri un ar tiem saistīti mitrāji un purvi.

2. Kuri no zemāk redzamajiem marķējumiem ir ekomarķējumi? Īsi aprakstiet katru no zemāk minētajiem marķējumiem.

Atbilde Šie ir ekomarķējumi:

	Latvijas eko produkts. Šī zīme pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām. Lai šo zīmi iegūtu ir jāsaņem sertifikāts, kuru izsniedz sabiedriskā organizācija Vides Kvalitāte
	ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējums. Kritēriji ES bioloģiskās pārtikas produkcijas logotipa izmantošanas atļaujas saņemšanai: 95% no produkcijas ir bioloģiski audzēti; produkts ir izgājis neatkarīgu sertifikāciju; tajā, pastāvot nejaušajam piesārņojumam, ģenētiski modificēto organismu īpatsvars ir mazāks par 0,9%.
	Eiropas Savienības vides marķējums. ES oficiālais vides marķējums.  “Ekopuķīti” piešķir jau 24 preču grupās (piem., spuldzes, kopēšanas papīrs, televizori, trauku mazgāšanas līdzekļi), izstrādes procesā kritēriji 5 preču grupās Sistēma neatteicas uz pārtiku, dzērieniem, farmaceitiskiem līdzekļiem un medicīnas ierīcēm
	Vācijas nacionālais ekomarķējums Lieto kopš 2001. gada septembra lauksaimniecības produktiem un pārtikai. Tikai tie ražotāji, kuru produkti atbilsts ES bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem un ir pakļauti obligātām pārbaudēm, drīkst marķēt savus ražojumus ar eko uzlīmi.
	Laba vides izvēle. Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts marķējums, kurš ir izplatīts visā Skandināvijā. Uz ļoti daudzām preču grupām. Tiek uzskatīts par vienu no stingrākajiem marķējumiem, kuri visu laiku tiek pastiprināti.
	Francijas bioloģiskās lauksaimniecības ekomarķējums. Likumdošana par bioloģisko lauksaimniecību Francijā tika pieņemta jau 1981. gadā. Bioloģiskās lauksaimniecības marķējums (AB-Logo - Agriculture Biologique), tika ieviests 1985. gadā.
	Ziemeļu gulbis. Arī skandināvu marķējums, kuru izsniedz Ziemeļvalstu padomes. Tiek uzskatīts par daudz vājāku kā iepriekšējais.
	Zilais Eņģelis. Vācijas vides marķējums, kurš pastāv kopš 1978.gada un tiek uzskatīts par vienu no pasaules visizstrādātākajiem vides marķējumiem. Atrodas uz vairāk kā 3500 produktiem.
	ТСО (Zviedrijas profesionālo darbinieku konfederācija). Šo marķējumu piešķir mobilajiem telefoniem, biroja mēbelēm, datoriem un to piederumiem, kuri atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz energoefektivitāti, darbavietas drošību un ietekmi uz apkārtējo vidi.
	Zaļais sertifikāts ir vides kvalitātes zīme, kuru komisija piešķir tām lauku tūrisma mītnēm Latvijā, kurās tiek saudzēta apkārtējā vide un ainava, racionāli izmantoti ūdens un enerģijas resursi, organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana un apsaimniekošana un tūristiem piedāvātas videi draudzīgas aktivitātes, veselīga vietējā ražojuma pārtika un pilnvērtīga informācija par vietējiem dabas, kultūras un  vēstures objektiem. Zaļais sertifikāts tiek piešķirts, lai: stimulētu tūrisma uzņēmējus atjaunot, būvēt un iekārtot lauku tūrisma mītnes novadam raksturīgā, tradicionālā veidā, saglabājot ainavu savdabību, izmantojot videi draudzīgus vietējā ražojuma būvmateriālus, nodrošinātu tūrisma uzņēmējdarbību, kas veicina dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, radītu lauku tūrisma uzņēmējos pārliecību, ka ilgtspējīga lauku tūrisma attīstība nodrošina plašas ekonomiskās attīstības iespējas. Zaļo sertifikātu izstrādāja un ieviesa Asociācija „Lauku ceļotājs“  EK LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda līdzfinansēta projekta „Zaļā sertifikāta kritēriju izstrāde, ieviešana un kontrole tūrisma mītnēm lauku teritorijās un mazpilsētās” ietvaros, sadarbībā ar LR Vides ministriju (2001.-2004. gadā). Kopš 2007. gada "Zaļo sertifikātu" piešķir ar Vides ministra rīkojumu izveidota komisija.
Šie nav ekomarķējumi:
	Godīgā tirdzniecība. Šis marķējums, kas apliecina, ka ražotāji saņem pienācīgu samaksu par savu darbu, pēdējos gados ir kļuvis ļoti populārs. Plašāk marķētie produkti: banāni, kafija, tēja, tekstils.
	Kvalitatīvs Latvijas produkts. Šī preču zīme ir radīta, lai izveidotu patiesu priekšstatu par to, kuri produkti ir audzēti un ražoti Latvijā, un palielinātu šo produktu noietu. Šī zīme tiek piešķirta pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 75 % Latvijā audzētu izejvielu un kas atbilst nepieciešamajām kvalitātes prasībām.
	Zaļā josta. Šis marķējums tiek piešķirta tiem uzņēmumiem, kas ir pievienojušies izlietotā iepakojuma brīvprātīgās apsaimniekošanas programmai Latvijā. Šis marķējums uz preces iepakojuma norāda, ka tās ražotājs sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju veic iepakojuma savākšanu, šķirošanu un pārstrādi otrreizējās izejvielās.
	Baltais trusis – šis marķējums apliecina, ka attiecīgā produkta un tā sastāvdaļu ražošanā nav veikti eksperimenti uz dzīvniekiem.
	Otrreizējas pārstrādes simbols. Latvijas patērētāji var sastapties ar divu veidu šādiem simboliem. Pirmais atrodas uz precēm, kuras var tikt otrreizēji pārstrādāta. Dažreiz zīmei virsū ir arī cipars, kurš norāda, kādai pārstrādājamo materiālu grupai tas pieder. Otrais simbols norāda, ka prece vai tās iepakojums, ir daļēji vai pilnīgi ražotas no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem. Dažreiz simbola vidū var redzēt, piemēram, 40% vai 80% uzrakstu. Tas nozīmē, ka produktā tik procentu ir otrreizēji pārstrādātā materiāla.

3. Kas ir  portāls Dabasdati.lv un kāpēc tas izveidots? Kādas sugas putns tika novērots Cēsu rajona Garkalnes lapegļu audzē š.g. 9. janvārī?

Atbilde Mājas lapā Dabasdati.lv ikviens var brīvi dalīties savos novērojumos dabā, pārliecināties par to cik katrs no novērojumiem bijis būtisks un atpazīt redzēto, ļaujot komentēt ievietotu bildi vai uzzināt par to no esošajiem sugu aprakstiem un attēliem. Visa informācija iespējami precīzi piesaistāma Latvijas kartei, tāpēc turpmāk to varēs izmantot arī bioloģiska rakstura pētījumiem.Dabasdati.lv ar laiku kļūs arī par vietu, kur tās dalībnieki varēs veidot arī salīdzinošu interesantu sacensību - cik daudz dabas ir Rīgā vai Ventspilī, kur vairāk putnu - Rucavas novadā vai Salacgrīvā, un tamlīdzīgi.

Cēsu rajona Garkalnes lapegļu audzē š.g. 9. janvārī tika novērots Ziemeļu svilpis.

4. Kādi Latvijas savvaļā sastopami augi var tikt izmantoti kā garšaugi? Nosauciet vismaz piecus un sīkāk aprakstiet to īpašības.

Atbilde Šādi Latvijas savvaļā sastopami augi ir, piemēram:

Raudene. Raudene ir daudzgadīgs lakstaugs. Aug upju krastmalās, krūmājos. Zied no jūnija līdz septembrim. To sastāvā ir ēteriskās eļļas (0,3 %; tajās ir galvenokārt karvakrols, timols, seskviterpēns), miecvielas, rūgtvielas, krāsvielas, C vitamīns. Raudeni plaši izmanto medicīnā gremošanas un ēstgribas veicināšanai, kā atklepošanas un diurētisku līdzekli. Tā garša un smarža ir līdzīga majorānam un timiānam, tikai maigāka. Raudeni pievieno salātiem, tomātu biezeņiem, olu ēdieniem, sieram. Tā uzlabo garšu jēra un teļa cepetim.

Mārsils. Mārsils ir panātru dzimtas smaržīgs, sīks puskrūms ar guļošu stumbru un stāviem zariem. Tā sastāvā ir ēteriskās eļļas, kuru sastāvā ir dezinficējoša viela timols, cimols un karvakrols; miecvielas, rūgtvielas, sveķi, tauki, minerālsālis. Medicīnā izmanto pret klepu, bronhītu, nervu sistēmas spēcināšanai, arī pret gremošanas orgānu darbības traucējumiem. Pulverī sasmalcinātu mārsilu pievieno dārzeņu un gaļas, zivju zupām, kā arī gatavojot mājas sieru. Svaigas mārsila lapiņas pievieno gurķu un tomātu salātiem, marinētiem gurķiem

Pļavas ķimenes.  Pļavas ķimenes ir divgadīgs lakstaugs. Aug pļavās, ceļmalās, grāvmalās, ganībās. Zied jūnijā, jūlijā. Sastāvā ir ēteriskās eļļas (3-7%; tajās apmēram 50% karvona; apmēram 30 % limonēna), taukas ķimeņu eļļas, olbaltumvielas (10-12%, pat 25%), cukurs, ciete, tannīns. Lapās C vitamīns.

Medicīnā izmanto kā diurētisku, vieglu caurejas un arī sviedrēšanas līdzekli, pret zarnu gāzēm, kā līdzekli piena sekrēcijas stimulēšanai.. Ķimenēm ir asa garša un patīkams aromāts. Tās ļoti plaši lieto gan farmaceitiskā rūpniecībā, gan konditorejas izstrādājumu ražošanā, kā arī pievieno piena produktiem, kartupeļiem, mērcēm, cepešiem, sēnēm, marinētām bietēm, skābētiem kāpostiem.

Latvijā izsenis ir pazīstams ķimeņu siers un ķimeņu dzēriens, kā arī rupjmaize ar ķimenēm. Izmanto ne tikai sēklas, bet arī aromātiskās zaļās lapas.

Klinšu Noraga. Klinšu Noraga ir čemurziešu dzimtas augs. Aug sausās un mēreni mitrās pļavās nabadzīgās augsnēs. Pavasarī jaunās lapiņas var izmantot salātiem. Auga saknenis un sēklas satur ēteriskās eļļas, tāpēc tos saberztus var izmantot kā garšvielu, bet ziedu čemurus izmanto konservējot dārzeņus.

Dziedniecības ķiplocenes. Dziedniecības ķiplocenes ir viengadīgs, pārziemojošs lakstaugs ar ķiploku smaržu. Aug lapu koku mežos, krūmājos, dārzos. Zied no maija līdz jūnijam. To sastāvā ir ēteriskās eļļas, glikozīds sinigrīns. Tautas medicīnā lieto pret astmu, caureju, zarnu parazītiem, ārēji slikti dzīstošu augoņu dziedināšanai. Kā garšvielu izmanto jaunās lapas. Pievieno salātiem vai gaļas ēdieniem.

5. Kāda ir lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija (ĪADT) Latvijā? Kādi ir ĪADT veidi Latvijā? Paskaidrojiet katru no tiem.

Atbilde Lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Pavisam Latvijā ir 633 ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no  septiņām aizsargājamo teritoriju kategorijām , kas savstarpēji atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, teritorijas platību un dažādu aizsardzības pakāpi  - atļautajām un aizliegtajām darbībām.

Latvijā ir

• 4 dabas rezervāti (Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas), kas ir teritorijas ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību.
• 4 nacionālie parki (Slīteres, Ķemeru, Gaujas un Rāznas), kas ir plaši apvidi , kur tiek aizsargātas dabas vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaicīgi veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu.
• 1 biosfēras rezervāts (Ziemeļvidzemes)  plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.
• 279 dabas liegumi, kas ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības.
• 42 dabas parki, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības (piemēram – Gaiziņkalns, Piejūra, Abavas senleja, Ogres ieleja, Daugavas loki, Talsu pauguraine). Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.
• 9 aizsargājamo ainavu apvidi (piem. Veclaicene, Vestiena, Ziemeļgauja, Augšdaugava, Augšzeme, Vecpiebalga), kas ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai raksturīga ainava un kultūrvide.  
• Dabas pieminekļi, kas ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: 
  • aizsargājamie koki;
  • dendroloģiskie stādījumi;
  • alejas;
  • ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi.