Konkurss „Zaļākā klase”

 2. kārta

1. decembris - 31. janvāris Vēlākais atbilžu iesniegšanas laiks līdz 2009. gada 31. janvāra pl. 17:00.

Katrā kārtā katrai klasei jāatbild uz 5 jautājumiem un jāizpilda viens radošais uzdevums. Atbildes sūtīt uz e-pastu: zaiga.pulkstene@ldf.lv

Radošais uzdevums visām klasēm

Uzrakstiet : Ja jums būtu viena brīva diena, lai padarītu savu skolu zaļāku, ko jūs šajā dienā vēlētos darīt?

1.-4. klašu grupa

1. Kāpēc labāk izmantot atkārtoti uzlādējamās baterijas (akumulatorus)? Un kāpēc nevajadzētu izlietotās baterijas mest kopējā atkritumu konteinerā?

Atbilde Atkārtota preču lietošana vairumā gadījumu no resursu taupīšanas viedokļa ir labāka par vienreizēju preču lietošanu. Tāpat kā izmantot vienreizējos traukus ir videi mazāk draudzīgi par parasto trauku lietošanu, arī uzlādējamo bateriju (akumulatoru) lietošana ir labāka, jo akumulatorus var lietot vairakkārt un pēc izlietošanas neizmest, bet uzlādēt atkal.

Izlietotās baterijas ietilpst bīstamo atkritumu kategorijā. Ja izlietotās baterijas netiek savāktas atsevišķi un nodotas drošai uzglabāšanai vai pārstrādei, tad smagie metāli, ko satur baterijas, piesārņo vidi (arī no sadzīves atkritumu izgāztuvēm). Var notikt arī dzeramā ūdens piesārņošana un šo vielu uzkrāšanās augos un dzīvnieku organismos. Tālāk šīs vielas nonāk arī pārtikas produktos, kas savukārt uzkrājas cilvēku organismos un kļūst bīstami veselībai. Speciālas izlietoto bateriju savākšanas kastes var atrast daudzos lielveikalos un skolās, bateriju savākšanas akciju 2008/2009. mācību gadā organizē biedrība „Latvijas Zaļā Josta” sadarbībā ar A/S „BAO”.

2. Kā sauc Latvijas nacionālo augu?

Atbilde Latvijas nacionālais augs ir parastā pīpene, tautā saukta par margrietiņu.

3. Kāpēc gredzeno putnus? Un ko darīt, ja ierauga apgredzenotu putnu?

Atbilde Gredzenojot putnus, zinātnieki iegūst informāciju par dažādiem putnu ekoloģijas un uzvedības jautājumiem, kas nepieciešama risinot putnu aizsardzības problēmas. Gredzenojot putnus Latvijā jau 80 gadus, ir iegūtas ziņas par galvenajiem putnu migrācijas ceļiem un to ziemošanas vietām. Šobrīd gredzenošanas metode galvenokārt tiek pielietota, lai noskaidrotu, - kādas izmaiņas notiek dažādās putnu populācijās, kāds ir jauno putnu izdzīvotības līmenis, dzīves ilgums, kā arī kāds ir jauno un veco putnu sastāvs populācijā. Zinot izmaiņas, kas brīdina par iespējamo sugas skaita kritumu, un zinot cēloņus, ir iespējams veikt efektīvus sugas aizsardzības pasākumus. Ja ieraugi gredzenotu putnu un spēj saskatīt uz gredzena esošo informāciju, pieraksti – putna sugu, uz gredzena redzamos datus, vietu, kur putnu redzēji (tuvāko apdzīvoto vietu), datumu, kad veici novērojumu. Pēc tam ziņo Latvijas gredzenošanas centram. Par lielajiem putniem, kuriem ir krāsaini plastmasas kakla gredzeni (piemēram, gulbjiem) var ziņot Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļai.

4. Nosauciet trīs Latvijā īpaši aizsargājamus augus.

Atbilde Latvijā ir 228 īpaši aizsargājamas ziedaugu un paparžaugu sugas un 129 īpaši aizsargājamas sūnu sugas. Piemēram, Jumstiņu gladiola, Meža silpurene, Smaržīgā naktsvijole , Zaļziedu naktsvijole, Smaržīgā naktsvijole, Šaurlapu lakacis, Laksis, Dzeltenā dzegužkurpīte, Baltijas dzegužpirkstīte, Plankumainā dzegužpirkstīte , Sibīrijas skalbe, Dobais cīrulītis , Pļavas silpurene u.c. Lai nodrošinātu šo augu aizsardzību, ar likumu aizliegts šos augus plūkt, izrakt, iznīcināt to dzīvesvietas.

5. Kāpēc ir svarīgi iepakojumu (pudeles, plastmasas trauciņus, bundžas utml.) pirms izmešanas saplacināt?

Atbilde Saplacinot iepakojumu, tas konteinerā aizņem mazāk vietas un konteinerā var izmest vairāk atkritumus. Līdz ar to ir nepieciešams retāk to iztukšot un tiek patērēts mazāk resursu.

 5.-8. klašu grupa

1. Nosauciet augu, kurš uzvarēja pagājušajā gadā Latvijas Augu vēstniecības vēlēšanās jūsu rajonā.

Atbilde 2007. gada augu vēstniecības vēlēšanās uzvarēja: Aizkraukles rajonā   Meža vizbulis; Alūksnes rajonā   Dzeltenā dzegužkurpīte; Balvu rajonā   Apaļlapu rasene; Bauskas rajonā   Tīruma zilausis; Cēsu rajonā  Bruņcepuru dzegužpuķe; Daugavpils rajonā   Alpu āboliņš; Dobeles rajonā   Zīda magone; Gulbenes rajonā   Dumbrāja vijolīte; Jēkabpils rajonā   Peldošais ezerrieksts; Jelgavas rajonā   Meža tulpe; Kuldīgas rajonā   Krāšņā neļķe; Krāslavas rajonā   Meža silpurene; Liepājas rajonā   Sibīrijas skalbe; Limbažu rajonā   Zemeņu āboliņš; Ludzas rajonā   Ruiša pūķgalve; Madonas rajonā  Laksis; Ogres rajonā   Smiltāja esparsete; Preiļu rajonā   Mazā lēpe; Rēzeknes rajonā   Mānīgā knīdija; Rīgas rajonā   Pļavas silpurene; Saldus  rajonā   Mušu ofrīda; Talsu rajonā   Smaržīgā naktsvijole; Tukuma rajonā   Krūmu čuža; Valkas rajonā   Vīru dzegužpuķe; Valmieras rajonā   Bezdelīgactiņa; Ventspils rajonā   Parastā purvmirte.

2. Nosauciet vismaz piecus veidus kā savās mājās un/vai skolā var ietaupīt elektroenerģiju. Cik kwh elektroenerģijas kopš septembra viena mēneša laikā ietaupīja pirmā Swedbank „Zaļā filiāle”?

Atbilde Elektroenerģiju var ietaupīt:

·  Izslēdzot televizoru ar pogu, nevis pulti. Gaidīšanas režīmā tas patērē 1 W elektroenerģijas.

·  Nomainot parastās spuldzes pret energoefektīvām spuldzēm. Tās patērē par 80% mazāk elektroenerģijas un kalpo piecpadsmit reizes ilgāk.

·  Vārot ūdeni elektriskajā tējkannā, lejot tikai nepieciešamo ūdens daudzumu. 1 l ūdens uzvārīšanai nepieciešams 0,1 kWh, bet 1.7 l – 0.18 kWh.

·  Palielinot temperatūru ledusskapja saldētavā līdz -18 C, bet tilpnē līdz +5 C. Katrs grāds palielina elektroenerģijas patēriņu par 10%. Neliec ledusskapī neko karstu!

·  Mazgājot veļu zemākā temperatūrā.

·  Veļu žāvējot uz aukliņas, nevis veļas žāvētājā.

·  Ūdens sildītājā noregulējot temperatūru nevis uz 95C, bet ne augstāk kā 60 C.

·  Izraujot no kontaktligzdām lietošanai nevajadzīgās elektroierīces.

·  Noregulējot sava datora Enerģijas opcijas (Start->Control Panel->Power options).

Vēl daži padomi:

Pērkot jaunas elektroierīces, pērciet ierīces ar energoefektivitātes marķējumu. Vislabāk iegādāties A klases elektroiekārtas.

Izslēdziet apgaismojumu, kad tas nav nepieciešams.

Pirmā Swedbank „Zaļā filiāle” viena mēneša laikā ietaupīja 206 kWh elektroenerģijas.

3. Nosauciet jaunāko nacionālo parku Latvijā.

Atbilde Jaunākais nacionālais parks Latvijā ir Rāznas nacionālais parks.

4. Ko nozīmē šāda zīme, ko bieži var redzēt izvietotu dabā?

Atbilde: Šī zīme apzīmē īpaši aizsargājamu teritoriju. Ja ieraugi šādu zīmi, zini, ka atrodies īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai pie tās robežas.    

5.  Miniet trīs dzīvniekus, kam par godu Latvijā laika periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam tika rīkoti koncerti.

Atbilde Laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam tika rīkoti Dabas koncertzāles koncerti. Katru gadu Dabas koncertzāles pasākumi izvēlas savu “galveno varoni”, par kuru klausītājiem sniegt papildus zināšanas. 2006. gadā tas bija lapkoku praulgrauzis, 2007. gadā čunčiņš, bet 2008. gadu Dabas koncertzāle pavadīja ūdens noskaņās, pievēršoties ūdens iemītnieces, makstenes dzīves stāstam. 

 9.-12. klašu grupa

1. Kas ir ūdenstilpņu eitrofikācija un kāpēc tā rodas?

Atbilde Ūdenstilpņu eitrofikācija ir ūdeņu bagātināšanās ar barības vielām, kas izraisa dabisko ūdenstilpņu pārveidošanos un pastiprinātu aizaugšanu ar ūdensaugiem. Izplatītākie strauju eitrofikāciju veicinošie apstākļi ir rūpnieciskie un saimnieciskie notekūdeņi, mežu kailcirtes un aramzemes laukos, kas veicina augsnes daļiņu aizplūšanu ar virszemes noteces ūdeņiem, lauku apstrādāšana ar minerālmēsliem. Nozīmīgākās vielas, kas izraisa eitrofikāciju, ir slāpeklis un fosfors.

2. Aprakstiet savstarpējās dzīvās dabas attiecības dabā, iekļaujot sistēmā 10 augus un dzīvniekus.

Atbilde Dabā viss ir savā starpā saistīts. Augi ražo no neorganiskajām vielām organiskās. Augus apēd augēdāji, bet tos – plēsēji. Ir arī izņēmumi – dzīvnieki, kas ēd gan augus, gan citus dzīvniekus. Tos sauc par visēdājiem.

Piemērs: Mežā aug bērzs. Tās pumpurus grauž bērzu sprīžotāja kāpuri un ēd mednis. Bērzu beka aug uz bērzu saknēm. Sēnēs reizēm ieviešas īrnieki – sēņodiņu kāpuri, kas barojas ar sēni. Sēnes ēd arī aļņi un 2009. gada dzīvnieks – brūnais lācis. Bērzu sprīžotājus nolasa pelēkās zīlītes. Ja tās nav uzmanīgas, tās var noķert vārnas un rudās lapsas. Lapsas ir veiklas mednieces, tāpēc var nomedīt arī medni vai vārnu. Vilks ir paliels suņu dzimtas plēsējs, kas pārtiek no dažādiem dzīvniekiem, arī no medņiem, lapsām, vārnām. Lācis ir visēdājs – ēd gan sēnes un citus augus, gan alnēnus, vilkus, lapsas un citus dzīvniekus.

3. Nosauciet 3 dzīvnieku sugas, kas cilvēku darbības rezultātā izzudušas Latvijas savvaļā.

Atbilde Cilvēku darbības rezultātā no Latvijas savvaļas izzuduši   tauri, sumbri, savvaļas zirgi, Eiropas ūdeles.

4. Ko nozīmē burtu kombinācija FSC, ko arvien vairāk varam redzēt uz papīra pakām, koka galdiem vai citviet? Nosauciet trīs Latvijas uzņēmumus, kas izmanto FSC sertifikātu.

Atbilde Šī burtu kombinācija nozīmē, ka papīra vai mēbeļu ražotāji ir saņēmuši Mežu uzraudzības padomes – Forest Stewardship Council (FSC) sertifikātu. FSC ir dabai draudzīgas mežsaimniecības zīme. FSC sertifikāta zīme ir atrodama uz koksnes izstrādājumiem, kas nāk no saudzīgi apsaimniekota meža. Latvijas uzņēmumi, kas saņēmuši FSC sertifikātu ir, piemēram: Jelgavas tipogrāfija, tipogrāfija „Citrons”, AS „Poligrāfists”, SIA „Radi” (koka mājas), Tipogrāfija Indriķis, SIA „Vēvers” (logu brusas), SIA „Troja” (koka rotaļlietas u.c. koka izstrādājumi), SIA „Meža īpašnieku konsultatīvais centrs” u.c.

5. Kas ir "ekoloģiskā pēda"?

Atbilde Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem. Šajā gadījumā Latvijas ekoloģiskā pēda ir hektāros izteikta kopējā zemes platība, kas nepieciešama, lai saražotu Latvijas iedzīvotāju patērēto pārtiku, preces un pakalpojumus, lai absorbētu atkritumus un piesārņojumu un nodrošinātu telpu infrastruktūrai. Ar ekoloģiskās pēdas palīdzību tiek mērīts un analizēts dabas resursu patēriņš, saražoto atkritumu apjoms un dabas atjaunošanās spēja. Atšķirībā no citiem ietekmes uz vidi rādītājiem, ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas mūsu patēriņa rezultātā rodas citās valstīs, jo importētās preces, kas, piemēram, ir ražotas Ķīnā, ražošanas procesā radīto piesārņojumu ir atstājušas tieši tur.