Konkurss „Zaļākā klase”

 1. kārta

3. novembris – 30. novembris. Vēlākais atbilžu iesniegšanas laiks līdz š.g. 30. novembra pl. 17:00.

Katrā kārtā katrai klasei jāatbild uz 5 jautājumiem un jāizpilda viens radošais uzdevums. Atbildes sūtīt uz e-pastu: zaiga.pulkstene@ldf.lv

Radošais uzdevums visām klasēm

„Kā mūsu klase dzīvo „zaļi”?”

Ziņojiet par to ko jūsu klase dara, lai saudzētu apkārtējo vidi? Vai jūs un jūsu klasesbiedri cenšas ievērot „zaļo dzīvesveidu” ikdienā gan skolā, gan mājās – kā tas izpaužas? Vai iesaistiet un pamāciet arī citus skolēnus vai savus vecākus? Papildiniet savu stāstu ar ilustrējošām fotogrāfijām!

Jautājumi klašu grupām:

1.–4. klašu grupa

1. Kādā krāsā Latvijā ir konteineris papīra atkritumiem?

Atbilde Latvijā atkritumu konteineris papīram ir zilā krāsā.

2. Kāpēc daļa putnu aizlido uz siltajām zemēm, taču daļa pa ziemu paliek uz vietas pie mums?

Atbilde Jau rudenī, sākoties aukstam laikam, daudziem putniem, īpaši kukaiņēdājiem, ir arvien grūtāk atrast barību. Ziemā tās var nebūt vispār. Pie tam aukstumā ir jāpatērē krietni vairāk barības, lai sasildītos un izdzīvotu. Tāpēc gājputni aizlido un pavada ziemu vietās, kur ir pietiekami silts un pietiek barības

3. Kas ir apaļlapu rasene, un kur tā sastopama?

Atbilde Apaļlapu rasene ir viens no nedaudzajiem Latvijas kukaiņēdājiem augiem, dzīvo augstajos jeb sūnu purvos.

4. Kā sauc Latvijas nacionālo putnu, kur tas dzīvo un no kā pārtiek?

Atbilde Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, uzturas galvenokārt apdzīvotu vietu tuvumā, gan laukos, gan pilsētā, un pie ūdenstilpnēm. Tā ēd kukaiņus, to kāpurus, gliemežus.

5. Kāpēc ir svarīgi saudzēt dabu?

Atbilde Cilvēks ir dzīvās pasaules sastāvdaļa, tāpēc daba ir cilvēka eksistences pamats. Tā nodrošina mūs ar tīru ūdeni, gaisu un pārtiku. Dabā mēs varam smelties iedvesmu, atpūsties no pilsētas kņadas.

5.–8. klašu grupa

1. Kas ir dabas daudzveidība un kāpēc tā jāsaudzē?

Atbilde Dabas daudzveidība ir visu dzīvo būtņu - augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu daudzveidība uz Zemes. To veido arī šo dzīvības formu sabiedrības un biotopi, kur tie dzīvo. Bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām. Bioloģiskā daudzveidība nav visu ekosistēmu, sugu un ģenētiskā materiāla summa. Tā ir to dažādība. Daba tiecas pēc līdzsvara un katrai sugai dabā ir sava vieta un funkcijas. Ja kāda no sugām izzūd, tad līdzsvars tiek izjaukts, un tas nozīmē, ka tiek apdraudētas arī citas sugas. Piemēram, ja izzūd bites, augi netiks apputeksnēti – tie nedos sēklas un ražu.

2. Kurā pilsētā atrodas Baltijas valstīs vienīgo PET pudeļu pārstrādātāju jaunā ražotne?

Atbilde Baltijas valstīs vienīgo PET pudeļu pārstrādātāju AS PET Baltija jaunā ražotne atrodas Jelgavā.

3. Kas ir ekoskola un kā par tādu iespējams kļūt?

Atbilde Ekoskolas ir videi draudzīgas skolas. Ekoskolā aptver daudzas vides aizsardzības un vides izglītības jomas. Galvenās tēmas ir atkritumi – to daudzuma samazināšana un dalīta vākšana –, ūdens, elektroenerģijas un siltuma taupīšana. Ekoskolas strādā arī pie skolas apkārtējās vides, transporta, veselīga dzīvesveida un klimata pārmaiņu tēmas, izzina mežu un atzīmē vides iezīmju dienas. Skola katru gadu izvēlas vienu no šīm tēmām, veltot tai īpašu vērību un cenšoties panākt uzlabojumus šajā jomā. Arī projektu nedēļas laikā skolēni strādā galvenokārt pie šīs tēmas. Liela vērība tiek veltīta šo tēmu integrācijai mācību saturā – šeit izšķirīga loma ir skolotāju iniciatīvai un apņēmībai pašiem iedziļināties vides jautājumos.

Mācību gada sākumā tiek izveidota vai atjaunota skolas Ekopadome, kurai skolēni paši izvirza savus pārstāvjus. Septembrī un oktobrī Ekopadomei ir jānovērtē skolas vide, analizējot gan skolas resursu patēriņu, atkritumu ražošanu un to dalītu vākšanu, gan skolas apkārtni, pēc iespējas iesaistot šajā darbā gan skolas saimnieku, gan arī atbilstošās nozares speciālistus. Pamatojoties uz skolas vides novērtējumu, Ekopadome sagatavo darbības plānu mācību gadam, kuru apspriež arī visās klasēs. Tāpat Ekopadome aptaujā skolēnus un vienojas par skolas vides kodeksu. Mācību gada laikā Ekopadome turpina sanākt uz sēdēm, novērtējot darbības plāna izpildi un vienojoties par darāmajiem darbiem un nepieciešamajām izmaiņām. Būtisks uzdevums ir iesaistīt pēc iespējas plašu sabiedrību eko-skolas aktivitātēs.

Skolas padarīto darbu mācību gada beigās izvērtē eko-skolas žūrija, kuras sastāvā ietilpst vairāku valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Atkarībā no sekmēm skola var saņemt Latvijas ekoskolas nosaukumu un sertifikātu vai arī Zaļo karogu un starptautiskās ekoskolas vārdu. Šīs balvas skolai katru gadu ir jānopelna no jauna.

4. Kas ir invazīvās sugas? Miniet vismaz piecus piemērus Latvijā.

Atbilde Invazīvās sugas ir svešās augu un dzīvnieku sugas, kas atnākušas (ievestas) un spēj izdzīvot jaunās teritorijās ārpus savas dabiskās dzīves vietas un kas ir iekļāvušās jaunajās ekosistēmās un rada draudus šo ekosistēmu vietējiem organismiem. Piemēri Latvijā - jūras krauklis (kormorāns), jenotsuns, Amerikas ūdele, Sosnovska latvānis, ošlapu kļava, kartupeļu lapgrauzis, utt.

5. Cik kilogramus papīra kopš septembra viena mēneša laikā ietaupīja pirmā Swedbank „Zaļā filiāle” apdomīgāk rīkojoties ar papīru un pārejot uz vieglāka papīra izmantošanu (no 80g/m² uz 75g/m²)?

Atbilde Pirmā Swedbank „Zaļā filiāle” apdomīgi rīkojoties ar papīru un pārejot uz vieglāka papīra izmantošanu (no 80g/m² uz 75g/m²) viena mēneša laikā ietaupīja 20 kg papīra.

9.–12. klašu grupa

1. Cik Natura 2000 teritoriju nāktos šķērsot, ejot kājām gar Latvijas jūras piekrasti no Ainažiem līdz Nidai?

Atbilde Ejot kājām gar Latvijas jūras piekrasti no Ainažiem līdz Nidai nāktos šķērsot 14 Natura 2000 teritoriju. Tās ir – dabas parks „Pape”, dabas parks „Bernāti”, dabas liegums „Ziemupe”, dabas liegums „Užava”, dabas liegums  „Ovīši”, nacionālais parks „Slītere”, dabas liegums „Ģipka”, dabas parks „Engure”, dabas liegums „Plieņciema kāpa”, nacionālais parks „Ķemeri”, dabas parks „Ragakāpa”, dabas parks „Piejūra”, dabas liegums „Vidzemes akmeņainā jūrmala”, dabas liegums „Randu pļavas”. Natura 2000 ir Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls.

2. Latvijas teritorija ir sadalīta vairākos atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Kurā no tiem ietilpst tava skola?

Atbilde Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni Latvijā ir šādi: Rīgas SAA reģions, Ziemeļvidzemes SAA reģions, Liepājas SAA reģions, Ventspils SAA reģions, Austrumlatgales SAA reģions, Dienvidlatgales SAA reģions, Malienas SAA reģions, Piejūras SAA reģions, Viduskurzemes SAA reģions, Vidusdaugavas SAA reģions, Zemgales SAA reģions.

3. Kas ir sezonāla pārtika un kāpēc mums tā būtu jāēd?

Atbilde Sezonālā pārtika ir pārtika, kas nogatavojas dabiskos apstākļos noteiktā gadalaikā. Katrai valstij sezonālā pārtika atšķīrās atkarībā no klimata un citiem apstākļiem. Latvijā tāda, piemēram, būtu – zemenes vasarā, burkāni rudenī, rabarberi pavasarī. Lietojot uzturā sezonālu pārtiku, tiek mazāk kaitēts videi, jo tās audzēšanai un uzglabāšanai tiek patērēti mazāk resursi. Pie tam tā ir arī veselīgāka.

4. Anniņa kopā ar ģimeni devās ceļojumā uz siltajām zemēm ar nolūku atpūsties nirstot zem ūdens. Viņa ļoti vēlējās no ceļojuma paņemt līdzi kādu suvenīru, tāpēc mājup devās ar zilajiem koraļļiem somā. Lidostā Anniņai pārbaudīja bagāžu un zilos koraļļus atņēma, lai nosūtītu uz ekspertīzi. Pēc kāda laika tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par muitošanai pakļauto vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs vērtības. Ko Anniņa izdarīja nepareizi? Kas viņai bija jādara, lai koraļļi netiktu atņemti un netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols?

Atbilde Zilie koraļļi ir CITES aizsargājamais dzīvnieks. CITES (the Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) ir Vašingtonas konvencija, kas regulē tirdzniecību ar retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Lai ievestu vai izvestu no valsts CITES aizsargātos dzīvniekus, augus, vai to izstrādājumus, ceļotājam ir jāsaņem attiecīgās valsts CITES uzraudzības iestādes izsniegta atļauja. Šī atļauja kopā ar priekšmetiem muitas kontroles punktā jāuzrāda muitas amatpersonai. Latvijā atbildīgā uzraudzības iestāde, kas izsniedz atļaujas aizsargāto dzīvnieku vai no tiem izgatavoto priekšmetu ievešanai vai izvešanai, ir Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvalde.

5. Nosauciet piecus Latvijā reģistrētus uzņēmumus, kas ražo preces no otrreizēji pārstrādātiem izejmateriāliem.

Atbilde Šādi uzņēmumi Latvijā ir, piemēram:

Līgatnes papīrfabrika – izstrādājumi no makulatūras;

SIA „VLT”- olu iepakojums no makulatūras;

SIA „Vekover” – ekovate no makulatūras;

Liepājas Metalurgs – no metāllūžņiem ražo stieņus māju celtniecībai, tiltiem, pamatiem. Lējumi – zvani, enkuri – no tērauda un čuguna metāllūžņiem;  

Poliurs - cauruļvadu apvalki, plastmasas stabiņus autoceļu apmaļu marķēšanai – no pvc, polietilēna, pp;

Politempo - ražo no polietilēna tehniskās mucas alum, degvielai, dažādas kanniņas;

Partneri.lv – ražo bruģa ķieģeļus no polimēru atkritumiem.