Projekta mērķis:

Latvijas jaunākajai īpaši aizsargājamai dabas teritorijai uz zinātniskiem pamatiem balstīta dabas aizsardzības plāna izstrāde, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 686 (09.10.2007.) "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību".

Dabas aizsardzības plānā tiks ietverts teritorijas dabas vērtību un sociālekonomiskais novērtējums, kā arī ieteikti pasākumi, lai saglabātu, uzturētu un atjaunotu teritorijas vērtības ilgtermiņā, sasniedzot tās izveidošanas mērķus. Izstrādājot dabas aizsardzības plānu dabas liegumā, prioritāte darbību saskaņošanā un resursu izmantošanas sabalansēšanā ir dabas aizsardzības prasības. 

Darba kvalitatīvai veikšanai, izvirzīti sekojoši uzdevumi:

1. apkopot esošo informāciju par teritorijas dabas vērtībām, attīstības, apsaimniekošanas un izmantošanas vēsturi;
2. veikt lauka inventarizāciju, lai novērtētu dabas vērtību sastopamību, stāvokli un to ietekmējošos faktorus;
3. veikt Pāvilostas iedzīvotāju un apmeklētāju aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības pārstāvju skatījumu uz teritorijas vietu vērtību sistēmā un tās attīstību nākotnē;

Saskaņā ar zinātniski pamatoto, sabiedriski apspriesto dabas aizsardzības plānu, sekojot plānā ietvertajiem ieteikumiem, ir iespējams veikt reālus un lietderīgus pasākumus dabas lieguma dabas vērtību atjaunošanai, uzturēšanai un saglabāšanai ilgtermiņā, nodrošinot pelēko kāpu aizsardzību Latvijā un Eiropas Savienībā. 

2007. gadā valsts nozīmes aizsardzības statusu – dabas liegums, ieguva daļa no Latvijas lielākās pelēkās kāpas Pāvilostā 42,04 ha platībā

Pāvilostas pelēkā kāpa ir viena no plašākajām pelēkajām kāpām Latvijā. Teritorijā ir sastopamas vairākas īpaši aizsargājamo augu sugas, kā smiltāja neļķe Dianthus arenarius, sīpoliņu gundega Ranunculus bulbosus, Gmelina alise Alyssum gmelinii, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis un sīkziedu plaukšķene Silene borysthenica, kā arī tikai Latvijas rietumu piekrastē sastopama kukaiņu suga – zilganspārnu smiltājsisenis. Teritorija ir nozīmīga jūras piekrastes ainavas saglabāšanā. Šeit ir piemēroti biotopu īpaši izsargājamu putnu sugu ligzdošanai, piemēram, stepes čipstei un sila cīrulim. Liegumā ir pārstāvēti divi Eiropas nozīmes prioritārie biotopu tipi - pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju un pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm (kods 2140), kā arī biotops - mežainas jūrmalas kāpas, kas iekļauti Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” 1. pielikumā.

Atklāto kāpu aizaugšana ar priedēm, apdraud gan līdz šim konstatētās  īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes, kā arī īpaši aizsargājamos biotopus. Pēdējos piecos gados aizaugšana noris strauji, tā samazinot teritorijas floristisko daudzveidību un apdraudot ne vien biotopu, bet arī ar atklāto kāpu platībām saistīto ļoti reto un aizsargājamo sugu populācijas.

Saskaņā ar zinātnisko pamatotu, saskaņotu un sabiedrībai izskaidrotu dabas aizsardzības plānu, steidzami jārealizē pārdomāti pasākumi atklāto kāpu platību atjaunošanai.

Kultūrvēsturiski teritorija kalpoja vietējiem iedzīvotājiem kā aļģu žāvēšanas vieta – kas sekmēja atklātas pelēko kāpu platību izveidošanos, regulārus traucējumus zemsedzē, kas ilgstoši neļāva kāpām aizaugt ar priedēm. Samazinoties cilvēka aktivitātei (antropogēniem traucējumiem) kāpas aizaug. 

Aktualitātes projektā dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa"

Dabas aizsardzības plāna izstrāde ietvaros, 2008. gadā plašāko pelēko kāpu Latvijā pētīja vairāku nozaru speciālisti, tika lūkotas tādas organismu grupas kā augi, tajā skaitā sūnas, ķērpji, putni, rāpuļi un abinieki, kukaiņi. Darba gaitā novērtētas teritorijas ainavas kvalitāte, jūras krasta procesi un atsevišķas sēņu sugas. Teritorijas inventarizācija veikta ar mērķi labāk apzināt teritorijas vērtības un to stāvokli, lai varētu uz zinātniskiem pamatiem plānot apsaimniekošanas pasākumus dabas liegumā.

Dabas liegumam izveidota pilnīga un aktuāla karte, kurā atzīmētas gan reto sugu dzīvotnes, gan biotopu grupas, kā arī takas un piemiņas vietas. Jāpiezīmē, ka detālas biotopu kartes īpaši aizsargājamām teritorijām tiek sagatavotas salīdzinoši reti, un ir liels ieguldījums dabas aizsardzības pasākumu plānošanā Latvijā. Pamatojoties uz sagatavotajām kartēm, nākotnē varēs sekot līdzi pārmaiņām teritorijā un informāciju izmantot arī turpmākajā darbā.

Pašreiz iegūtie dati tiek apkopoti un analizēti, bet atsevišķi novērojumi, kā, piemēram, Latvijā retā abinieka – smilšu krupja - atrašana teritorijā patiesi iepriecinājusi gan ekspertus, gan teritorijas “draugus”. Jānorāda, ka aktuālie dati papildinājušies arī ar atsevišķām augu un kukaiņu sugām, pamatoti ierindojot Pāvilostas pelēko kāpu Latvijas un Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju “pērļu” vidū.

Paralēli teritorijas dabas vērtību inventarizācijai, iespēju robežās skatīta ar teritorijas izveidošanās pārskatāmā vēstures periodā, jo plašā kāpa, ko lielākajā platībā klāj tikai īpaši aizsargājami un ļoti reti biotopi Latvijā un Pasaulē, ir veidojusies ilgstošā cilvēka tradicionālā dzīvesveida (piekrastes zveja, “jūras mēslu” vākšana u.c.) un dabas procesu mijiedarbībā. 

Dabas lieguma “Pāvilostas pelēkā  kāpa” dabas aizsardzības plāns ir apstiprināts 11.09.2009. ar Vides ministrijas rīkojumu Nr. 305. Vides ministrija ir uzsākusi dabas lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādi. 

 DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS (5.77 MB)

Ieva Rove