Projekta Pase
Projekta nosaukums	Dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam "Čužu purvs"
Projekta norises laiks	2005
Finansētājs	AS “Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība
Projekta norises vieta	Tukuma rajons, NATURA 2000 teritorija
Projekta vadītāja	Liene Salmiņa
Kontaktinformācija
Tālrunis	7830999
Fakss	7830291
E-pasts	lsalmina@lanet.lv
Adrese	Rīga, Raiņa bulv. 31
	LV-1050, Latvija

Dabas liegums „Čužu purvs” ir viena no vecākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijā Latvijā (dibināts 1924. gadā), taču tā patreizējās robežas dabas liegums ieguva 1999. gadā. Dabas lieguma platība ir 96 ha un tas atrodas dabas parka „Abavas senleja” teritorijā. Dabas liegumā atrodas daļa no dabas pieminekļa „Velna acs avots”.

Dabas liegums ietver nelielu daļu no Abavas ielejas. Sabiedrības uzmanību dabas lieguma teritorija piesaistījusi galvenokārt kā vienīgā krūma čužas Pentaphilloides fruticosa atradne Latvijā, kā viena no retajām sēravotu vietām valstī un ar lielo dabas vērtību koncentrāciju nelielā platībā (īpaši aizsargājamas sugas: 17 augu, 9 putnu, 14 bezmugurkaulnieku un 2 abinieku sugas). Dabas liegumā atrodas 10 Latvijā īpaši aizsargājami biotopu veidi. Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu un sugu kontekstā - 8 EP Biotopu direktīvas biotopi, 1 abinieku suga, 9 putnu sugas un 5 bezmugurkaulnieku sugas.

Dabas liegums ietilpst arī īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskajā teritorijā „Abavas ieleja”, kas ir iekļauts Pasaules pieminekļa fonda (WMF) 100 apdraudēto pieminekļu sarakstā. Čužu purvs saistās arī ar sēravotu dziednīcas darbību lieguma tuvumā 1920-ajos gados.

2005. gadā Čužu purvā, kaļķiežu ieguves vietā atrasta Latvijā jauna sūnu suga - neskaidrā pumpurzarene Cephalozia ambigua.

Balstoties uz īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sastopamību valstī un citur Eiropā, noteiktas dabas aizsardzības prioritātes dabas liegumā. Augstākā prioritāte ir sugām un biotopiem, kuri Latvijā ir ļoti reti un lokāli izplatīti, tipiski Abavas ielejai un tātad to saglabāšanai dabas liegumam ir vislielākā nozīme. Tie ir:

• krūma čuža,
• visi avotu biotopu veidi un kaļķainie zāļu purvi,
• sausas pļavas kaļķainās augsnēs,
• bruņcepuru dzegužpuķe,
• krūmu cietpiene,
• Dānijas tragantzirnis,
• slaidais pumpurgliemezis.

Dabas liegumam ir liela rekreācijas vērtība, jo dabas liegums tiek izmantots pastaigām un piknikiem un Abavu izmanto ūdenstūrismam. Potenciāli dabas liegums varētu būt pievilcīga dabas tūrisma teritorija, ja tiek izveidota dabai draudzīga tūrisma infrastruktūra.

Teritoriju ietekmē agrāk veiktā meliorācija, pastiprinot ūdens noteci no zāļu purva lieguma D daļā, kā arī dabiskie procesi – krūmu un koku ieviešanās krūma čužas audzē un zāļu purvu fragmentos, jo kopš 1950-ajiem gadiem ir pārtraukta ganīšana un pļaušana audzē, kā arī bebru darbība, veidojot aizsprostus uz grāvjiem un strautiņiem, tādējādi paaugstinot ūdens līmeni daļā no lieguma. Abavas krastus zemes īpašumā “Sēravotu pļavas” ietekmē arī krastu erozija. Dabas liegumā parādījušās arī agresīvas invazīvās sugas - Sosnovska latvāņi, vārpainā korinte. Visā dabas liegumā ir neorganizēti lieguma apmeklējumi, tai skaitā ar motorizētajiem transporta līdzekļiem, kas saistās ar sadzīves atkritumu atstāšanu un ugunskuru dedzināšanu, pļavu izbraukāšanu.

Teritorijas apsaimniekošanas ideālais jeb ilgtermiņa mērķis ir - dabas liegumā dominē labas vitalitātes krūma čužas audze, sastopamas atklātas pļavas, kaļķaini zāļu purvi, cauri liegumam tek Velna acs strauts un Smirnieku strauts, sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas un dabas liegumā ir dabai draudzīgs tūrisms un atpūta.

Balstoties uz situācijas analīzi, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi, noteikti sekojoši prioritārie pasākumi dabas liegumā un NATURA 2000 teritorijā “Čužu purvs”:

• nevēlamo koku un krūmu izciršana krūma čužas audzē,
• krūma čužas zaru apgriešana sugas vitalitātes uzlabošanai,
• pļavu pļaušana,
• dabas tūrisma infrastruktūras izveidošana dabas liegumā.

Ar dabas aizsardīzbas plānu var iepazīties šeit

 28486/cuzupurvs_dap.pdf (2.93 MB)

Teksts: Liene Salmiņa, Foto: Edgars Vimba