Botāniskais liegums “Rucavas īvju audze” (206 ha) izveidots 1987. gadā ar mērķi saglabāt parasto īvi Taxus baccata tās dabiskajā augšanas vietā. Botāniskais liegums tā esošajās robežās apstiprināts par dabas liegumu „Rucavas īvju audze” 1999. gadā.

Dabas liegumā dominē Piejūras zemienei raksturīgi periodiski mitri bērzu-ošu-egļu vai bērzu-egļu meži, sastopami arī pārmitri bērzu-melnalkšņu meži, sausi jauktu koku meži (bērzs-egle-priede), sausi egļu-apšu meži un susināti ošu-melnalkšņu-bērzu meži, kā arī bērzu meži, kas izveidojušies aizaugot meliorētam zāļu purvam vai slapjai pļavai.

Dabas lieguma auglīgās, periodiski pārmitrās augsnes, ko nodrošina spiedes ūdeņi un lieguma atrašanās platlapju mežu dabiskās izplatības reģionā ir daudzviet noteicis galvenokārt mitriem platlapju mežiem raksturīgu augu sugu klātbūtni dabas liegumā.

Dabas liegums ir ne tikai viena no lielākajām zināmajām parastās īves dabiskajām atradnēm - šeit aug 28 īves, bet arī viena no retajām vietām Latvijā, kur savvaļā aug Baltijas efeja un viena no četrām vietām Kurzemē, kur sastopama dzeltenā dzegužkurpīte.

Balstoties uz īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sastopamību valstī un citur Eiropā, noteiktas dabas aizsardzības prioritātes dabas liegumā. Augstākā prioritāte ir sugām un biotopiem, kuri Latvijā ir ļoti reti un lokāli izplatīti, tipiski Piejūras zemienei, un tātad to saglabāšanai dabas liegumam ir vislielākā nozīme. Tie ir:

• Parastā īve,
• Baltijas efeja,
• Dzeltenā dzegužkurpīte,
• Dabiskie meža biotopi,
• Jaukti platlapju meži.

Dabas lieguma mežus visvairāk ir ietekmējusi agrāk veiktā meliorācija, kas sekmējusi mežu pārkrūmošanos un egles ekspansiju.

Galvenie parastās īves populāciju ietekmējošie faktori ir noēnojums un liela mežaudžu biezība. Noēnotajiem kokiem neveidojas vairošanās orgāni, savukārt lielās biezības dēļ ir apgrūtināta vai pat neiespējama apputeksnēšanās. Potenciāli īves var apdraudēt to izrakšana, nociršana, tāpēc dabas liegumā netiek plānota dabas tūrisma infrastruktūra.

Dabas vērtību saglabāšanos liegumā nodrošinātu diferencēta pieeja - neiejaukšanās mežaudzēs, kurās vēlama dabiska meža attīstība un pārdomāta mežsaimnieciskā darbība pārējos nogabalos, kā arī specifiski pasākumi īves populācijas saglabāšanā.

Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā kā prioritāri apsaimniekošanas pasākumi izvirzīti: īvju atēnošana, īvju pavairošana ar sēklām no vietējā materiāla, ar mērķi izstādīt jaunos kociņus atpakaļ dabas liegumā un kopšanas cirtes egļu monokultūrās.  

Dabas aizsardzības plāna kopsavilkums (Liene Salmiņa, 2005, LDF)

 28454/Kopsavilkums_RIA.doc (24.00 KB)

Dabas aizsardzības plāns (pilnā versija) (Liene Salmiņa, 2005, LDF)

  28454/DAP_Rucavasives_II_16_11.zip (2.60 MB)

 DAP kartogrāfiskais pielikums (© Baiba Strazdiņa). Kartes iespējams palielināt, klikšķinot uz tām.

Zemes īpašuma formas		Zemes lietojuma veidi
Meža tipi		Dabiskie meža biotopi
Apsaimniekošanas pasākumi		Zonējums

  Dabas liegumu "Rucavas īvju audze" fotogrāfijās var aplūkot šeit