2005.g. paveiktais

2005.gadā Latvijas Vides aizsardzības fonds un Zivju fonds atbalsta projektu “Upespērleņu biotopu aizsardzība”

Ziemeļu upespērlenes aizsardzību Latvijā nosaka “Sugu un biotopu aizsardzības likuma” 7.pants, saskaņā ar kuru pērleņu aizsardzība pašlaik atzīstama par neapmierinošu, jo nav apturēta šīs sugas īpatņu skaita samazināšanās.

Ziemeļu upespērlene ir evolūcijas gaitā ļoti šauri specializējusies suga: tā pielāgojusies dzīvei oligotrofās upēs un to kāpuru (glohīdiju) attīstībai nepieciešamas lašveidīgās zivis, kas arī pielāgojušās šādai videi. Tā kā Latvijā pēdējos gados pārmērīgi savairojušies bebri, tie ienākuši arī upespērleņu atradnēs. Bebri veido uzpludinājumus un izrok upju krastus, tādējādi pilnībā iznīcot pērlenēm un lašveidīgajām zivīm nepieciešamos dzīves apstākļus. Bebru uzpludinājumos pērlenes pakāpeniski iet bojā. Arī lejpus uzpludinājumiem tiek degradēti straujteču biotopi, jo tajos uzkrājas liels daudzums noskalotu kritalu un bebru nograuztie koki. Uzpludinājumos ūdens sasilst, veidojas dūņas, notiek anaerobā pūšana, kas ļoti pasliktina ūdens kvalitāti ne tikai pašā uzpludinājumā, bet arī lejpus tā.

Projekta galvenā aktualitāte ir pasargāt pērlenes no bebru darbības negatīvās ietekmes.

Projekta mērķis ir veicināt upju straujteču biotopu atjaunošanos un samazināt bebru skaitu pērleņu upju baseinu teritorijās, jo dabas lieguma statuss un NATURA 2000 vietas statuss pats par sevi nenodrošina pērleņu izdzīvošanu. Bebru darbība pašlaik ir galvenais negatīvais faktors, kas samazina pērleņu izdzīvošanas iespējas. Lai varētu risināt bebru problēmu, nepieciešams kampaņveidīgi uzsākt bebru skaita samazināšanu upespērleņu upēs un to tuvumā.

Rauzas upes baseinā 263 km2 platībā ir ap 450 bebru (Valkas virsmežniecība), Pērļupes baseinā 18,9 km2 platībā (Cēsu virsmežniecība) ir ap 70 bebru kopā. Kopā ir 9 mednieku kolektīvi, kuri medī šajās teritorijās.

M.Balodis savā grāmatā “Bebrs. Tā bioloģija un vieta Latvijas dabas un saimniecības kompleksā” (1990) devis novērtējumu, ka Latvijai optimālais bebru skaits ir 50 000 bebru.

Pēc ekspertu vērtējuma 2000.gadā Latvijā jau bijā ap 100 000 bebru, kas spēj dot pieaugumu apmēram 10 000 gadā. Tātad bebru skaits turpina augt, lai arī 2000.gadā tas jau divas reizes pārsniedza kādreiz plānoto optimālo skaitu.

Mednieku kolektīvi, kuru teritorijās atrodas pērleņu dabas liegumi, nav ieinteresēti bebrus medīt, jo medību metodes ir sarežģītas, medību trofejas nekur nav iespējams realizēt. Turklāt pēc bebru nomedīšanas parasti dambji netiek nojaukti, lielākā daļa no tiem paliek, un pie tiem veidojas sanesumi, kas turpina funkcionēt kā aizsprosti un neļauj upei atjaunot dabisko plūdumu, straujteču biotopi paliek uzpludinājumu zonā.

Projekta laikā notiek pastiprināta bebru darbības kontrole un bebru skaita samazināšana Rauzas upes, Strīķupes un Pērļupes baseinu teritorijās, kā arī bebru dambju nojaukšana un upes gultnes atbrīvošana no bebru nograuztajiem kokiem. Tiek pielietotas metodes, kas izstrādātas LDF ziemeļu upespērlenes programmas ietvaros, jo svarīgi ir jaukt dambjus tā, lai iespējami mazāk traucētu upju dabiskos biotopus lejpus bebru darbības vietām. Dambjus jājauc pakāpeniski, lai pēc iespējas mazāk organisko dūņu aizskalotos līdzi ūdens straumei, tāpēc vēlams ievērot pārtraukumus. Pēc dambja nojaukšanas jāpārliecinās vai nepaliek sausumā pērlenes un citas aizsargājamas ūdens dzīvnieku sugas. Upju dabiskā pašattīrīšanās palu laikā nodrošinās upju attīrīšanos no smilšu sanesumiem bijušajās uzpludinājumu vietās. Tādējādi atjaunosies pērlenēm optimālie dzīves apstākļi. Ja atsevišķās vietās pērlenes paliek vecupēs, kas veidojas bebru darbības rezultātā, tad pērlenes pārvieto uz tālāku upes posmu, kur tām nedraud palikšana sausumā.

Projektā tiek apkopota informācija un sagatavots novērtējums optimālākajām metodēm bebru skaita regulēšanai, ko būs iespējams izmantot cīņai ar bebru postījumiem arī citās vietās Latvijā.

Bebru darbības rezultātā cieš ne tikai pērlenes, bet arī to kāpuriem nepieciešamās saimniekzivis – strauta foreles. Bebru darbības rezultātā tiek iznīcinātas strauta foreļu nārsta vietas, uzpludinājumos savairojas līdakas, kas no uzpludinājumiem nonāk arī lejtecē un iznīcina strauta foreļu mazuļus vietās, kur bijis to dabiskais nārsts. Tāpēc tiek turpināta pagājušā gadā uzsāktā sadarbība ar SIA “Foreļu audzēšanas un pārstrādes sabiedrība”. Šogad izaudzēti un izlaisti 10 000 strauta foreļu mazuļi.

Projekta sadarbības partneri ir Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts Meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība un Mežu pētīšanas stacija “Kalsnava”, kas iesaistās regulārās bebru uzskaitēs un to populācijas stāvokļa kontrolē. Ieguldītais darbs veido līdzfinansējumu šajā projektā.

Projekta pasākumi plānoti saskaņā ar ziemeļu upespērlenes sugas aizsardzības plānu (Vides ministra rīkojums Nr. 363, 10.11.2004).

Lai iegūtu stabilus rezultātus, mērķtiecīgu biotopu stāvokļa kontroli un bebru skaita samazināšanu būtu jāturpina vēl divus gadus pēc kārtas.

Mudīte Rudzīte

	Vārds

	E-pasts

	Komentārs