Pateicoties Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālajam atbalstam no 2002. gada 1. septembra līdz 31. decembrim, Gaujas nacionālajā parkā apsekoti Eiropas nozīmes un Latvijas aizsargājamie biotopi.

Nozīmīgākie pētījuma objekti bija Ramātu un Rakšu klintis, Virtakas iezis, Kaupiņu un Briedīšu iezis, Kraukļu aiza, Pērļupes gravas avoksnāji, Silvēveru, Rakšu un Mežciemu gravu purvi, kā arī Sudas purvs. Sugu ziņā ievērojami ir atsegumu, avotu un avoksnāju biotopi pie upēm – Amatas, Pērļupes, Grūbas un Strīķupes. Īpaši no aizsargājamo biotopu viedokļa izceļas caur Ieriķiem plūstošā Kumadas pieteka Grūba, kur konstatēti četri Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi. Pētīti arī nelieli avotu un avoksnāju biotopi mežos.

Kopumā apsekotas 108 vietas. Veikti augu sugu pētījumi, kas ietver vaskulāros augus, sūnas un ķērpjus.

Gaujas nacionālajā parkā pētīti ne tikai augstā purva biotopi, bet arī kalcifilie zāļu un avorainie purvi. Sudas purvā un tā apkārtnē, kur konstatētas Latvijā aizsargājamas augu sugas – ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum un palu grīslis Carex irrigua. Pie Turaidas apsekots Latvijas aizsargājamais biotops ar Devela grīsli Carex davalliana, no kura saglabājies tikai neliels fragments, jo biotopu ievērojami ietekmējusi kūdras ieguve. Avotainajā Rakšu purvā konstatēta Eiropas nozīmes aizsargājama augu sugu – dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus. Karsta kritenes ezeriņā pie Līgatnes atrasta reta un aizsargājama augu suga - kamolainā ežgalvīte Sparganium glomeratum.

Sūnu stāvā uz smilšakmens atsegumiem konstatētas īpatnējas sūnu sabiedrības, kurās sastopamas interesantas un retas sugas, piemēram, mēlītes vijzobe Tortula lingulata. No aizsargājamām sugām jāatzīmē Schistostega pennata, Metzgeria furcata, Trichocolea tomentella, Rhabdoweisia fugax, Anastrophyllum minutum, Scapania nemorea. Vietām uz smilšakmens atsegumiem kopā ar vaivariņu Ledum palustre un mellenēm Vaccinium myrtillus, konstatēts piecrindu sfags -  Sphagnum quinquefarium.

Īpaša uzmanība veltīta iežu atsegumu biotopu pētījumiem, kuri līdz šim bija vismazāk apzināti. Uz Virtakas un vēl četriem citiem smilšakmens atsegumiem atrasta jauna ķērpju suga Latvijai – Lepraria lobificans, kā arī citas retas un aizsargājamas ķērpju sugas, piemēram, Cystocoleus ebeneus, Dibaeis baeomyces, Dumatocarpon luridum un Hypogimnia vittata.

Pētījumu rezultātā un apkopojot agrāko informāciju par Gaujas nacionālā parka biotopiem, izdalīti 31 Eiropas nozīmes un 46 Latvijas aizsargājamie biotopi.

Apsekotajos biotopos izvērtēti ģeoloģiskie apstākļi, noteikta cilvēka ietekme izstrādāti priekšlikumi apsaimniekošanas pasākumiem pētāmo biotopu aizsardzībai.

Māra Pakalne