Ar Wetlands International finansiālu atbalstu 2003. gada 1. decembrī iesākts projekts, kurš veltīts avotaino purvu izpētei Latvijā. Projekts ilgs līdz 2004. gada 30. novembrim.

Projekta pasākumi:

• Avotu un avotaino purvu patreizējā stāvokļa izvērtējums Latvijā;
• Lauka ekspedīcijas, lai veiktu avotaino purva biotopu izpēti;
• Nozīmīgu avotu un avotaino purvu izplatības kartes Latvijā izveide;
• Rekomendāciju sagatavošana avotu un avotaino purva biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanai;
• Informatīva bukleta izdošana.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, Latvijā aizsargājami sekojoši avotu vai avotaino purva biotopi:

• Ar kaļķi bagāti (kalcifili) avoksnāji;
• Ar kaļķi nabadzīgi (oligotrofi) avoksnāji;
• Avoksnāji ap sēravotiem;
• Kalcifili purvi ar Devela grīsli Carex davalliana;
• Kalcifili purvi ar rūsgano melceri Schoenus ferrugineus.

Minētie biotopi ir iekļauti arī ES Biotopu Direktīvas aizsargājamo biotopu sarakstā:

• Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160);
• Kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi (7210*);
• Avoti, kas veido avotkaļķus (7220*);
• Kaļķaini zāļu purvi ar rīusgano melncerio (7230).

Avotaino purvu inventarizācija un patreizējā stāvokļa izvērtējums ietvers biotopu salīdzinājumu ar vides apstākļiem minerālvielām bagātos un nabadzīgos avotainos purvos, kā arī purvos, kuri ietver sēravotus. Pētījumi tiks turpināti Gaujas un Ķemeru nacionālos parkos, kā arī citās Latvijas vietās.

Avotainie purvi ir īpaši jutīgi pret cilvēka darbības ietekmi. Tos viegli var iznīcināt gan meža izciršana, gan arī nomīdīšana. Tādēļ, nepieciešama to aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu izstrāde.

Māra Pakalne