Laika posmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim, ar Rīgas meža aģentūras finansiālu atbalstu, veikta Cenas tīreļa zinātniska izpēte.

Projekta pasākumi:

1. Cenas tīreļa paleobotāniskā un ģeoloģiskā izpēte;
2. Piesārņojuma līmeņa noteikšana Cenas tīrelī;
3. Cenas tīreļa veģetācijas izpēte un tās saistības noteikšana ar vides faktoriem;
4. Sūnu floras izpēte;
5. Ornitofaunas izpēte;
6. Biotopu kartēšana un Cenas tīreļa biotopu kartes izveide;
7. Hidroloģiskā režīma atjaunošanas projekta shēmas izstrāde, purvu ietekmējošo apstākļu (hidroloģiskā režīma izmaiņu, kūdras ieguves, degumu) ietekmes izvērtējums;
8. Noslēguma semināra organizēšana par pētījumu rezultātiem.

Cenas tīreļa zinātniskās izpētes projekts bija starpdisciplinārs pētījums, kura ietvaros Cenas tīrelī pirmo reizi veikti gan paleobotāniskie pētījumi, purva nogulumu datēšana ar 14C metodi, noteikts piesārņojuma līmenis, purva veģetācija analizēta saistībā ar vides faktoriem.

Cenas tīrelis atrodas apmēram 12 km uz DR no Rīgas robežas. 1999. gadā izveidotā Cenas tīreļa dabas lieguma platība ir 2133 ha. Cenas tīrelis ir Putniem Starptautiski nozīmīga vieta Latvijā ar platību 2826 ha. 

Cenas tīrelis ir bijis otrais pēc platības lielākais purvs aiz Teiču purva, bet kūdras izstrādes un meliorācijas rezultātā patlaban dabiskā stāvoklī palikuši apmēram 2,5 tūkstoši ha, ko kuriem lielākā daļa patlaban ir aizsargāta. Rietumu un austrumu malās Cenas tīrelis robežojas ar kūdras ieguves laukiem.

Neskartajai augstā purva daļai ir vairāki kupoli, starp tiem ir pārejas purva josla, augstajam purvam raksturīgs purva ciņu un lāmu komplekss. Maksimālais kūdra slāņa biezums ir 6,8 m.

Purva biotopos veiktie pētījumi ietver vaskulāros augus, sūnas un ķērpjus. Materiāls apkopots purva biotopu kartē. Apsekotajos biotopos izvērtēti ģeoloģiskie apstākļi, noteikta cilvēka ietekme, izstrādāti priekšlikumi apsaimniekošanas pasākumiem purva biotopu aizsardzībai.

Pētījumi liecina, ka Cenas tīrelis sācis veidoties apmēram pirms 5000 gadu. Putekšņu analīzes rezultātā ir izveidota Cenas tīreļa sporu – putekšņu diagramma, kura atspoguļo purva veģetācijas dinamiku. Veikta arī kūdras paraugu makrofosīliju analīze.  Pētījumi liecina, ka Atlantiskā laika beigu posmā; paaugstinoties gruntsūdens līmenim, pārmitrā pļavā, koku un lakstugu sugām atmirstot, izveidojās koku–zāļu kūdra. Apmēram pirms 4200 gadiem, zāļu un pārejas purva veģetāciju nomainīja augstā purva veģetācija. Kultivēto augu sugu putekšņu klātbūtne sporu-putekšņu diagrammā atspoguļo cilvēka darbību 3 atsevišķos posmos – jaunākajā akmens laikmetā (neolītā), kā arī dzelzs laikmetā un kopš viduslaikiem līdz pat mūsdienām.

Kūdras paraugos tika noteikta svina (Pb), kadmija (Cd), vara (Cu), cinka (Zn), kalcija (Ca), magnija (Mg), kālija (K) koncentrācija. Konstatēts, ka Cenas tīrelī gan sfagni, gan arī kūdra satur ļoti zemu smago metālu koncentrāciju, kas liecina, ka te nav bijis un nav augsts atmosfēras piesārņojums.

Lai raksturotu Cenas tīreļa veģetāciju, veikti 114 veģetācijas apraksti, no kuriem 19 tika izmantoti, lai salīdzinātu ar purva ūdens 19 paraugiem, kuros veiktas ķīmiskās analīzes. Tā kā Cenas tīrelī dominē augstā purva veģetācija, kura barības vielu ķīmiskos elementus saņem tikai nokrišņu veidā, tad arī dažādu ķīmisko elementu (Na, Ca, K, Mg) koncentrācijas bija niecīgā līmenī, bet atšķirīgas pētītajos purva biotopos.

Projekta gaitā apsekota ne tikai dabiskā purva veģetācija, bet arī tās atjaunošanās pēc 2001. gada deguma, izvērtēta hidroloģiskā režīma izmaiņu ietekme uz purva biotopiem.

Kartējot Cenas tīreļa biotopus organizētas 14 ekspedīcijas. Pētījumu rezultātā izdalīti 6 Eiropas nozīmes purva biotopi. Cenas tīrelī konstatētas 3 Latvijas aizsargājamās vaskulāro augu sugas - pundurbērzs Betula nana, plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhyza maculata, ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum un 3 aizsargājamās sūnu sugas - skaistais sfagns Sphagnum pulchrum, sfagnu somenīte Calypogeia sphagnicola, kailā apaļlape Odontoschisma denundatum. Skaistais sfagns Sphagnum pulchrum Latvijā ir ļoti reta suga konstatēts tikai nedaudzās atradnēs.

Cenas tīrelī veikta ornitofaunas izpēte un dati analizēti vēsturiskā skatījumā. No aizsargājamām putnu sugām, te sastop, piemēram, mazo ērgli Aquila pomarina, rubeni Tetrao tetrix, purva tilbīti Tringa glareola, dzelteno tārtiņu Pluvialis apricaria.

2003. gada 11. decembrī Rīgas meža aģentūrā organizēts projekta noslēguma seminārs, kurā par pētījumu rezultātiem stāstīja projekta dalībnieki un diskusijās piedalījās Rīgas meža aģentūras speciālisti.

2003. gada augustā pētījumi Cenas tīrelī veikti arī Starptautiskā purvu kursa ietvaros “Purvu ekoloģija – purvu veģetācijas atjaunošana cilvēka darbības ietekmētos purvos un agrākajās kūdras ieguves vietās”. Purvu kursā piedalījās speciālisti un studenti no Zviedrijas, Latvijas, Igaunijas, Vācijas un Somijas.

 Māra Pakalne