Valsts nozīmes dabas liegums dibināts 2004. gadā, laika periodā no 1986. līdz 2003. gadam – vietējas nozīmes aizsargājama teritorija, kopš 2005. gada arī Natura 2000 vieta.

Teritorija izveidota ar mērķi saglabāt Latvijā un Eiropā reti sastopamu un aizsargājamu biotopu – skujkoku mežu uz osveida reljefa formām. Sastopams osu mežiem raksturīgs retu un aizsargājamu augu sugu komplekss – Ruiša pūķgalve, smiltāja esparsete, parastais plakanstaipeknis un vitālas meža silpurenes audzes.

Dabas lieguma teritoriju veido rietumu –austrumu virzienā izstiepts osveida valnis, kura robežas atbilst dabas lieguma robežām (62,5 ha).

Dabas aizsardzības plāna izstrādē piedalījās vairāku nozaru eksperti: Māris Laiviņš (augu sugas un biotopi), Aivars Petriņš (putnu sugas), Jānis Gailis (bezmugurkaulnieki), Baiba Strazdiņa (kartogrāfija), Indulis Vanags (meža biotopi). Asistēja Lelde Eņģele un Marina Čičendajeva. Dabas aizsardzības plāna izstrādi vadīja un plānu rakstīja, augu sugu un biotopu eksperte Ieva Rove.

Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Posolnīca” izstrādāts 10 gadiem. Plānā apkopota vispusīga informācija par teritorijas vērtībām, analizētas dabas un sociālekonomiskās vērtības, izvirzīti teritorijas saglabāšanas un apsaimniekošanas mērķi, mērķu sasniegšanas nodrošināšanai izstrādāti ieteicamie apsaimniekošanas pasākumi.

Galvenās teritorijas dabas vērtības ir:

• dabas lieguma reljefs un augsnes īpašības, kas veido priekšnosacījumus Latvijā un Eiropā retu un aizsargājamu biotopu pastāvēšanai – skujkoku mežu uz osveida reljefa formām (biotopa kods 9060), visā lieguma platībā – 62,5 ha;
• retas un aizsargājamas, osveida reljefa formām raksturīgas augu sabiedrības;
• Latvijā un Eiropā retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas: deviņas augu, piecas putnu un viena bezmugurkaulnieku suga; tai skaitā divi mikroliegumi medņu riesta aizsardzībai.

Teritorija ir pastiprināti eitroficējusies, gan dabisku, gan antropogēnu faktoru ietekmē. Būtisks barības vielu pieplūdums noticis 1970-tajos gados, kad lieguma teritorija un tā apkārtne no gaisa mēslota ar kālija un slāpekļa minerālmēsliem, taču nav izdevies noskaidrot, cik lielas bijušas devas. Mēslošanas efekts – ātri iznīka kadiķi, mēslošana paātrinājusi egļu ieviešanos.

Galvenā problēma, izstrādājot dabas aizsardzības plānu, bija ieteikt piemērotākos risinājumus reto augu sabiedrību vitalitātes un platību palielināšanai, kā arī eitrofikācijas seku samazināšanai.

Dabas aizsardzības plānā ir izvirzīti sekojoši teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi:

I saglabāti un daļēji atjaunoti teritorijai raksturīgie biotopi – priežu sausieņu meži;

II saglabātas dzīvotspējīgas tipiskās un aizsargājamās, osveida reljefa formām raksturīgās sugu sabiedrības un nodrošināti apstākļi to izplatībai ārpus tagadējām atradnēm;

III labiekārtota atpūtas un teritorijas dabas vērtību izziņas infrastruktūra.

Lieguma dabas vērtībām piemīt arī augsta sociālekonomiska vērtība – tie ir augstvērtīgi rekreācijas resursi un bagātas sēņu vietas. Patreiz teritorijas apmeklētība dabas vērtības negatīvi neietekmē.

Lai uzturētu un saglabātu dabas lieguma vērtības, paredzēta egļu blīvuma samazināšana visā lieguma teritorijā, izņemot nelielus reljefa pazeminājumus – ieplakas. Eitrofikācijas seku samazināšanai ieteikts katru gadu uzirdināt augsnes virskārtu laukumos no 1 m2 līdz 9 m2.

Teritorijas apmeklētāju ērtību uzlabošanai paredzēta atpūtas vietas labiekārtošana un uzturēšana osa piekājē un informācijas stenda uzstādīšana. Kā III prioritātes pasākumi ieteikta divu taku (kopgarums 2530 metri) iekārtošana, kā arī viena koka skatu torņa būvēšana. Visiem piedāvātajiem apsaimniekošanas pasākumiem norādīta to izpildes prioritāte.

Pamatojoties uz dabas vērtībām un plānā piedāvātajiem apsaimniekošanas pasākumiem, dabas liegumā funkcionālās zonas nav nodalītas.

Nākamajos gados AS “Latvijas valsts meži” plāno teritorijā retināt egles un uzirdināt augsnes virskārtu, lai nodrošinātu dabas lieguma izveidošanas mērķu realziāciju.

Atkāpe par teritorijas kultūrvēsturiskajām vērtībām

Vietējais novadpētnieks Ivars Logins skaidro, ka vietvārds Posolnīca savus aizsākumus guvis no diviem vārdiem – Pasaules kalns, kas ierindo tagadējo dabas liegumu noslēpumainu, neizzinātu, ar teikām un nostāstiem apvītu vietu grupā. Diemžēl literatūrā nav atrodamas sīkākas ziņas par minēto teritoriju. Dabas lieguma austrumu daļā atrodas trīs pakavveida vaļņi ar uzlocītiem galiem, par kuru izcelsmi precīzu ziņu nav. Dzirdēti stāsti par šajā vietā nogrimušu pilskalnu, par apraktu naudu, kā arī par senu svētvietu.

Jāatzīmē, ka lielākā daļa osu Latvijā tiek saistīta ar nostāstiem, pasakām un teikām, kuru aizsākums meklējams senā vēsturē.

NATURA 2000 teritorija "Posolnīca" bildēs (Foto: I.Rove).

 28346/Posolnica.pdf (594.18 KB)

Ieva Rove