Projektu iniciēja Igaunijas Dabas fonds, un tas tika veikts sadarbībā ar Latvijas un Igaunijas robežsardzi gar Latvijas – Igaunijas, Igaunijas – Krievijas un Latvijas – Krievijas robežām. Sniega periodā robežas patrulēšanas laikā robežsargi atzīmēja lūšu un vilku pēdas pēc īpaši izstrādātās anketas. Atpakaļ tika saņemtas 165 anketas, daļa no kurām nebija aizpildītas pēdu trūkuma dēļ, bet daļa bija atzīmētas citas dzīvnieku sugas (lapsas, pārnadži u.c.), kuru piereģistrēšana nebija tiešs projekta mērķis.

Lielie plēsēji robežu šķērsoja (vai pārvietojās gar to) 114 reizes, kopā sastādot 166 dzīvniekus. Jāpiezīmē, ka šāda pēdu uzskaite neizslēdz viena un tā paša īpatņa vairākkārtīgu uzskaitīšanu, ja dzīvnieks regulāri uzturas pierobežā un šķērso robežu dažādās vietās un dažādos laikos.

Lielie plēsēji pārsvarā šķērsoja robežu vismazāk apdzīvotās un apmeklētās vietās, galvenokārt mežu un augsto purvu apvidos. Kaut gan uz austrumu robežas, kur meža masīvi ir mazāki un izvietoti nevienmērīgi, vilku kustība tika novērota arī apdzīvoto vietu tuvumā.

Sugu sastāvs, kas šķērsoja robežu, bija sekojošs:      

Visvairāk pēdu tika konstatēts uz robežas ar Krieviju. No Latvijas - Igaunijas robežas ir saņemtas tikai 26 anketas (16%).

Projekta rezultāti neļauj secināt, ka notiktu masveida lielo plēsēju imigrācija caur Latvijas – Krievijas robežu. Kaut arī nedaudz augstāks nekā lūšiem, Latvijā ienākošo vilku skaits ir pietiekami neliels, lai neradītu bažas. Mazāk par 20 ienākušajiem vilkiem divu sezonu laikā nav nopietns drauds.

Žanete Andersone