Projekta Pase
Projekta nosaukums	Purvu biotopu un sugu monitorings
Projekta norises laiks	2003, 2004
Izpildītāji	Latvijas Dabas fonds
Finansētāji	Latvijas Vides Aģentūra
Projekta norises vieta	Visa Latvijas teriotrija
Projekta vadītāja	Liene Salmiņa
Kontaktinformācija
telefons	7034894
Fax	7830291
e-pasts	lsalmina@latnet.lv
adrese	Rīga, Kronvalda Bulvāris 4
	LV-1010, Latvija

2003. gadā paveiktais

Projekta mērķis ir veikt purvu biotopu un sugu monitoringu saskaņā ar Purvu biotopu un sugu monitoringa programmas rīcības plānu. Purvu biotopu un sugu monitoringa programma ietver:

• veģetācijas monitoringu,
• putnu monitoringu,
• bezmugurkaulnieku (spāru, augsnes gliemežu, virsaugsnes bez- mugurakulnieku, dienastauriņu, nakstauriņu) monitoringu.

Monitoringu veic saskaņā ar Purva monitoringa rokasgrāmatā apkopoto metodiku.

Projekta laikā veikts kaļķaino zāļu purvu monitorings piecos objektos; ierīkoti 36 parauglaukumi ar izmēru 10x10 m un noteikts kūdras pH. Analizēti purva stāvokli raksturojošo augu sugu projektīvie segumi, koku dīgstu skaits parauglaukumos, krūmu segums, sugu daudzveidība, kā arī sniegts purvu apraksts un izvērtēti purvus ietekmējošie faktori. Bezmugurkaulnieku monitorings veikts 13 objektos (augstajos purvos un zāļu purvos). Kopā ierīkoti 25 transekti vai parauglaukumi, atkarībā no metodikas. Analizēti sugu populāciju blīvumi, aprēķināti daudzveidības indeksi un novērtēti jutīgo sugu apdraudošie faktori. Purva putnu monitorings veikts trijos augstajos purvos un ierīkoti četri maršruti. Raksturoti objekti, analizēta prioritāro monitoringa sugu sastopamība un blīvums, sugu daudzveidība, vidējais sugu skaits vienā maršruta posmā, kā arī ES Putnu direktīvas I pielikuma sugu sastopamība monitoringa objektos. Iegūtie dati ierakstīti veģetācijas, bezmugurkaulnieku un putnu datu bāzēs. Veģetācijas parauglaukumi tika fotografēti un fotouzņēmumi nākotnē tiks izmantoti parauglaukumu vizuālajai salīdzināšanai. Pastāvīgajiem parauglaukumiem tika noteiktas to centra koordinātas ar globālās pozicionēšanas uztvērēju. Arī transektiem un uzskaišu maršrutiem ir noteiktas sākuma un beigu vai maršruta posmu koordinātas.

Monitoringa programmas realizācijā piedalījās 14 eksperti. Atskaite elektroniskā formā aplūkojama LVA mājas lapā.

2004. gadā paveiktais

Projekta mērķis bija veikt purvu biotopu un sugu monitoringu saskaņā ar Purvu biotopu un sugu monitoringa programmas rīcības plānu 2004. gadam. Tomēr nepietiekoša finansējuma dēļ, varēja veikt tikai dienas tauriņu un putnu monitoringu. 2004. gads bija otrais Purvu biotopu un sugu monitoringa gads Latvijā.

Projekta laikā veikts dienas tauriņu monitorings Lielajā Ķemeru tīrelī, Oļļas purvā un Teiču purvā. Visu minēto purvu parauglaukumu transektēs konstatētas 8 no 12 Latvijā sastopamajām purva dienas tauriņu sugām. Pētītajos purvos konstatētas 5 purvu glaciālreliktu sugas no 8 Latvijā sastopamajām purvu glaciālreliktu sugām, kas var kalpot kā klimata izmaiņu indikatori: purva sīksamtenis Coenonympha tullia, dzērveņu raibenis Boloria aquilonaris, Proclossiana eunomia, zileņu zilenītis Vaccinia optilete un purva dzeltenis Colias palaeno. Dienas tauriņu sugu daudzveidība Lielā Ķemeru tīreļa un Oļļu purva parauglaukumos (pēc divu sezonu datiem) ir nedaudz lielāka kā Teiču purva parauglaukumos.

Purva putnu monitorings veikts Lielajā Ķemeru tīrelī, Ziemeļu purvos un Vasenieku purvā, kur ierīkoti četri maršruti. Analizēta prioritāro monitoringa sugu sastopamība un blīvums, sugu daudzveidība, vidējais sugu skaits vienā maršruta posmā. Kopējais ligzdojošo putnu sugu skaits monitoringa objektos ir no 14 sugām Vasenieku purvā līdz 25 sugām Ķemeru tīrelī. Prioritāro monitoringa sugu populāciju blīvuma analīze rāda, ka vislielākais dzeltenā tārtiņa pāru blīvums uz vienu maršruta kilometru ir Kodu-Kapzemes purvā, kur tas sasniedz 4,2 pārus / km, bet purva tilbītes – Oļļas purvā (2,6 pāri / km). Ligzdojošo kuitalu blīvums vislielākais ir Ķemeru tīrelī (1,4 pāri / km). Lietuvainis arī šogad tika konstatēts tikai Oļļas purvā un Kodu-Kapzemes purvā, kur šo sugu blīvumi bija attiecīgi 0,5 pāri / km un 1,5 pāri / km. Salīdzinot prioritāro monitoringa sugu skaitu objektos 2003. un 2004. gadā, to skaits kopumā neuzrāda straujas vienvirziena izmaiņas.

Projekta atskaite aplūkojama LVA mājas lapā.

Liene Salmiņa