Baltezera purvs
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Projekta Pase
Projekta nosaukums Dabas lieguma "Baltezera purvs" dabas aizsardzības plāna izstrāde
Projekta norises laiks 2004. gada maijs – decembris
Izpildītāji Latvijas Dabas fonds
Finansētāji VAS “Latvijas Valsts meži” Dienvidkurzemes mežsaimniecība
Projekta norises vieta Saldus rajona Brocēnu pilsētas lauku teritorija
Projekta vadītājs Ivars Kabucis

Kontaktinformācija

telefons 7830999
Fax 7830291
e-pasts kabucis@lanet.lv
adrese Rīga, Raiņa bulv. 31
LV-1050, Latvija

Dabas liegums “Baltezera purvs” izveidots 2004. gadā 228 ha platībā, lai aizsargātu dabas un ainaviskās vērtības Baltezerā, Baltezera purvā un to apkaimē. Lieguma dabas aizsardzības plāns izstrādāts turpmākajiem 10 gadiem.

Dabas lieguma nozīmīgākās vērtības saistītas ar abiem lielākajiem tajā iekļautajiem dabas kompleksiem – Baltezeru un Baltezera purvu. Tajos sastopamas īpaši aizsargājamas un retas augu sugas, kā arī īpaši aizsargājami biotopi. Baltezers ir viens no dzidrākajiem ezeriem Kurzemē, kurā sastopams ļoti rets ūdensaugs gludsporu ezerene, kā arī rets un aizsargājams biotops – mieturaļģu hāru audzes ezeros. Baltezera purvā aug vairākas retas un aizsargājamas orhideju dzimtas augu sugas. No tām pati retākā ir mušu ofrīda, kas patlaban Latvijā atrasta tikai vēl divās atradnēs. Purvu un ezeru ieskauj liels meža masīvs, kura daļa iekļauta liegumā. Mežos lielākā dabas vērtība ir bagātās ļoti retās augu sugas trejziedu madaras atradnes. Meži veido aizsargjoslu ap jūtīgajiem purva un ezera biotopiem. Līdz ar to lieguma teritorija ir kompakta un veido vienotu dabas kompleksu.

Pēdējās desmitgadēs cilvēka ietekme uz lieguma dabu nav bijusi pārāk intensīva. Netieši to ietekmējuši vērienīgie meža meliorācijas darbi visā meža masīvā. Nesen izbūvētais meža ceļš palielina iespēju nokļūt gan pie ezera, gan purvā. Tomēr tos apmeklē ļoti neliels skaits ogotāju, sēņotāju, makšķernieku, mednieku un atpūtnieku galvenokārt no tuvākās apkārtnes. Cilvēka saimnieciskā darbība visvairāk jūtama mežos, kur regulāri notikusi meža kopšana un koksnes ieguve.

Dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā kartēti biotopi un reto augu atradnes, pētīti ezera biotopi un ūdensaugu flora, kā arī putnu un bezmugurkaulnieku fauna

Dabas aizsardzības plāna ilgtermiņa mērķis ir saglabāt dabas vērtības, vienlaikus radot iespēju tās apskatīt, kā arī saudzīgi un ilgtspējīgi izmantot dabas resursus atpūtai un sabiedrības izglītošanai.

Lai šo mērķi sasniegtu, plānoti lieguma apsaimniekošanas pasākumi. Īstenojot plānu, vispirms paredzēts izvietot standartizētās īpaši aizsargājamo teritoriju zīmes lieguma robežu iezīmēšanai, lai informētu teritorijas apmeklētājus par tās statusu. Jāuzstāda ceļa satiksmes zīmes, kas aizliedz iebraukt lieguma teritorijā. Paredzēts izgatavot informācijas stendus par lieguma dabas vērtībām, kā arī labiekārtot nelielo atpūtas vietu laucē pie ezera. Tālākā nākotnē iespējama pastaigu takas labiekārtošana un informatīva izdevuma sagatavošana par liegumu.

Tā kā meži veido salīdzinoši šauru aizsargjoslu ap ezeru un purvu, par dabas aizsardzības mērķa sasniegšanai piemērotāko izvēlēta neiejaukšanās dabiskajos meža attīstības procesos. Visā lieguma teritorijā ir spēkā dabas lieguma režīms. Mežos aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Lieguma teritorijā atļautās un aizliegtās darbības atspoguļotas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā. 

Ivars Kabucis

 

 

Ziedo Latvijas dabai!

Vārds
E-pasts
Komentārs

 

Eiropas vides birojs