Dabas liegums “Gruzdovas meži”, 274 ha platībā, izveidots 1999. gadā, lai saglabātu Latvijā retus un aizsargājamus meža biotopus, kuros sastopamas retas, apdraudētas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. 2003. gadā dabas liegums paplašināts, pievienojot 349,5 ha. Dabas lieguma kopplatība ir 623,5 ha.

Dabas liegumā atrodas vienīgais apdzīvotais lidvāveres midzenis Latvijā.

Saskaņā ar projekta EMERALD/NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” rezultātiem, dabas liegums iekļauts perspektīvajā NATURA 2000 vietu sarakstā.

Gruzdovas neskartais pārmitro mežu masīvs ir viens no lielākajiem Latvijā. Teritorijā sastopamas Latvijas un Eiropas mērogā aizsargājamas sugas un biotopi. Mežs vairākus gadu simtus ir attīstījies gandrīz netraucēti, mežizstrāde notikusi nelielos apjomos, teritorija nav meliorēta.

Galvenie teritoriju negatīvi ietekmējošie faktori ir mežizstrāde dabas lieguma D daļā un iespējamās hidroloģiskā režīma izmaiņas nākotnē, veicot apkārtējo teritoriju meliorāciju. Pozitīvs faktors dabas vērtību saglabāšanai ir apgrūtinātās piekļūšanas iespējas un teritorijas augstā mitruma pakāpe, kas būtiski samazina antropogēno ietekmi un ierobežo iespējas intensīvi izmantot teritoriju saimnieciskos nolūkos, degradējot dabas vērtības.

Dabas aizsardzības plāna izstrādē piedalījās dažādu nozaru eksperti: Vija Kreile (augu sugas un biotopi), Aivars Petriņš (putnu sugas), Valdis Pilāts (lidvāvere), Voldemārs Spunģis (bezmugurkaulnieki), Baiba Strazdiņa (kartogrāfija), Indulis Vanags (meža biotopi), dabas aizsardzības plāna izstrādi vadīja un plānu rakstīja Rove.

Plāna izstrādi atbalstījuši: Susāju pagasts (Aldis Pušpurs), Rēzeknes RVP Balvu nodaļa (Andris Zelčs) un VAS “LVM” Ziemeļlatgales mežsaimniecība (Maija Ārente), kā arī citi minēto iestāžu vadītāji un darbinieki.

Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Gruzdovas meži” izstrādāts pieciem gadiem. Plānā apkopota vispusīga informācija par teritorijas vērtībām, analizētas dabas un sociālekonomiskās vērtības, izvirzīti teritorijas saglabāšanas un apsaimniekošanas mērķi, mērķu sasniegšanas nodrošināšanai izstrādāti ieteicamie apsaimniekošanas pasākumi.

Teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi ir:

• saglabātas un uzturētas teritorijas bioloģiskās vērtības un daudzveidība - dabiski veidojušies meži, aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas;
• nodrošināti labvēlīgi apstākļi lidvāveres attīstībai;
• nodrošināta teritorijas minimāla apmeklētība un kontrolēta antropogēnā ietekme.

Galvenās teritorijas dabas vērtības ir:

• pārmitri, neskarti meži, kas lielākajā to platībā atbilst dabiska meža biotopa kritērijiem, ir Eiropas Savienībā aizsargājami, nelielās platībās sastopami arī Latvijā aizsargājama augu sabiedrība – lapkoku slapjie meži ar attālvārpu grīsli Carex remota;
• Latvijā un Eiropā retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, to starpā – vienīgā lidvāveres atradne Latvijā.

Dabas vērtību saglabāšanas un aizsardzības nodrošināšanai jāveic vairāki pasākumi. Bioloģiski daudzveidīgo mežu un aizsargājamo sugu saglabāšanai jānodrošina apstākļi to dabiskai attīstībai, neveicot saimnieciskas un mežsaimnieciskas darbības lielākajā teritorijas platībā. Pirms ieteikt pasākumus lidvāveres saglabāšanai, jāveic sugas izpēte teritorijā, jāizstrādā un jāievieš sugas aizsardzības plāns. Nelielās platībās jāveic aktīvi pasākumi – jāveic kopšanas cirtes, jāuztur kvartālstigas, jāapsaimnieko daļa medņa riesta. Jānodrošina informācijas pieejamība un iespējas apmeklēt liegumu, lai iepazītos ar tā vērtībām.

Pamatojoties uz dabas vērtībām un plānā piedāvātajiem apsaimniekošanas pasākumiem, ieteikts teritorijā nodalīt divas funkcionālās zonas: stingrā režīma zona, kurā iekļautas aizsargājamās meža platības un regulējamā režīma zonā, kurā ietvertas jaunaudzes un kvartālstigas.

Aizliegtās un atļautās darbības teritorijā un tās funkcionālajās zonās aprakstītas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā.

Plāns apstiprināts 2004. gada 18. februārī ar Vides ministra rīkojumu Nr. 57.

Ar plāna tekstu varat iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes vai Vides ministrijas mājas lapā.

Ieva Rove

	Slapjš priežu mežs (A.Petriņš)
	Daļēji aizaugusi kvartālstiga (I.Rove)
	Dumbrājs (A.Zelčs)
	Purvājs (A.Zelčs)
	Sakrituši koki palielina bioloģisko daudzveidību mežā (A.Petriņš)

In memorium – 2005. gada pavasarī Gruzdovas mežos lidvāveres pēdas vairs atrast neizdevās, kas liek secināt, ka pēdējā zināmā lidvāveru atradne Latvijā ir beigusi pastāvēt.