Piekrastes monitoringa priekšizpēte
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Projekta Pase
Projekta nosaukums Nepieciešamā priekšizpēte piekrastes biotopu un sugu monitoringa apakšprogrammas uzsākšanai
Projekta norises laiks 2002
Izpildītāji Latvijas Dabas fonds
Finansētāji Latvijas Vides aģentūra
Projekta norises vieta Piekrastes teritorijas
Projekta vadītāja Brigita Laime

Kontaktinformācija

telefons 7034894
Fax 7830291
e-pasts laime@lanet.lv
adrese Rīga, Kronvalda Bulvāris 4
LV-1010, Latvija

Piekrastes biotopu un sugu monitoringa priekšizpēte veikta ar mērķi pēc iespējas labāk sagatavoties šā monitoringa rīcības plāna realizēšanai, kura sāksies 2003.gadā. Galvenais priekšizpētes uzdevums bija precizēt monitoringa vietas. Kopā izdalītas 53 vietas jeb stacijas, kuras vienmērīgi izvietotas gar jūras krastu. Izvēlētās monitoringa vietas aptver visus galvenos piekrastes biotopu tipus, kā arī Eiropas Savienībā un Latvijā aizsargājamos piekrastes biotopu tipus. Katrai monitoringa vietai noteiktas koordinātes. Vietas dokumentētas, fotografējot un raksturojot to biotopus. Monitoringa staciju atrašanās parādīta arī topogrāfiskajās kartēs.

Monitoringa vietām raksturota antropogēnā ietekme. Rezultāti parāda, ka lielākā staciju daļa ir stipri ietekmētas un pārveidotas. Par to liecina traucējumi augāja struktūrā un sugu sastāvā. Vislielākā antropogēnā ietekme ir pilsētās, to tuvumā, kā arī iecienītās atpūtas vietās. It īpaši tas attiecas uz Liepāju, Ventspili, Jūrmalu, Rīgu un Rīgas rajonu, kā arī uz Kolku, Lielirbi, Ģipku, Roju un Papi.

Desmit monitoringa vietās raksturotas augu sabiedrības. Pārsvarā tās ir dabiskas ar nelielu svešo sugu piejaukumu. Šie pētījumi aptvert tikai daļu no visām monitorējamām vietām un tāpēc pēc šiem datiem vēl nevar spriest par piekrastes augu sabiedrībām kopumā. Informācija par svešo augu sugu izplatību un ekoloģiju piekrastes kāpās Latvijā ir apkopota atsevišķā pārskatā. Šī informācija iegūta, līdzās piekrastes monitoringam 2002.gada rudenī izstrādājot projektu par svešām augu sugām.

Putnu uzskaites veiktas posmā Engure-Mērsrags. Galvenās uzskaitītās sugas bija upes tārtiņš Charadrius dubius (ligzdojošie pāri) un jūrmalas dižpīle Tadorna tadorna (izvestie mazuļi). Papildus vienmēr tika atzīmētas stepes čipstes Anthus campestris un sila cīruļa Lullula arborea teritorijas, kā arī visas citas Latvijas īpaši aizsargājamo putnu sugas, īpaši zīriņu Sterna spp. kolonijas. Galvenais uzskaišu mērķis bija upes tārtiņš.

2002. gadā apsekotas perspektīvās piekrastes bezmugurkaulnieku monitoringa stacijas. No 31 stacijas izvēlētas 9 monitoringa un viena perspektīvā stacija. Analizēti virsaugsnes bezmugurkaulnieku pilotpētījumu dati. Izstrādāta standartizēta metodika virsaugsnes bezmugurkaulnieku un naktstauriņu monitoringam.

Brigita Laime

 

 

Ziedo Latvijas dabai!

Vārds
E-pasts
Komentārs

 

Eiropas vides birojs