| 
Būt vai nebūt mikroliegumam!? Laikam jau ne, jo likuma kalpi nolēma, ka dabas pētnieku savāktie pierādījumi par unikālo augstvērtīgu biotopu koncentrāciju Ogres upes ielejā nav pietiekami, lai šajā teritorijā izveidotu mikroliegumus. Madonas rajona tiesa 18. oktobrī izskatīja 2 zemesīpašnieku sūdzību par viņuprāt nelikumīgo Madonas virsmežniecības lēmumu, uz viņiem piederošās zemes izveidot 2 īpaši aizsargājamo biotopu mikroliegumus. Mikroliegumus izveidot ierosināja Latvijas Dabas fonda eksperti pēc Ogres ielejas izpētes 2001.gada vasarā. Madonas rajona tiesa 18. oktobrī izskatīja 2 zemesīpašnieku sūdzību par viņuprāt nelikumīgo Madonas virsmežniecības lēmumu, uz viņiem piederošās zemes izveidot 2 īpaši aizsargājamo biotopu mikroliegumus. Mikroliegumus izveidot ierosināja Latvijas Dabas fonda eksperti pēc Ogres ielejas izpētes 2001.gada vasarā. Ir apsekots Ogres ielejas posms no Ērgļiem līdz ietekai Daugavā. Abos upes krastos 6 speciālisti kartēja īpaši aizsargājamo augu sugu atradnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Apsekojot ieleju, konstatētas īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku un putnu sugu dzīvesvietas, kā arī apzināti īpaši aizsargājamie ūdeņu biotopi upē. Pētījumu rezultātā ierosināts izveidot 69 mikroliegumus īpaši aizsargājamajām augu sugām un īpaši aizsargājamajiem biotopiem saskaņā ar LR Ministru Kabineta 2001.gada 31.janvāra noteikumiem Nr. 45 Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi. Ierosinājumus Latvijas Dabas fonds iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kura atbilstošu MK noteikumiem, priekšlikumus par mikroliegumiem mežos nosūtīja Valsts meža dienestam un attiecīgajām virsmežniecībām. Madonas virsmežniecība informēja zemes īpašniekus un pieņēma lēmumus par mikroliegumu veidošanu. Virsmežniecības it kā nelikumīgo darbību šajā gadījumā raksturo mūsuprāt mazsvarīgi un nenozīmīgi procesuāli pārkāpumi, kuri nevar būt par pamatu apšaubīt mikroliegumu izveidošanas vajadzību, pamatotību un līdz ar to tur esošo dabas vērtību eksistenci. Taču tieši tas izdarīts ar tiesas lēmumu, atzīt virsmežniecības darbību par pretlikumīgu. Par lieciniekiem uz tiesu bija aicināti LDF mikroliegumu ierosinātāja Valda Baroniņa un Ivars Kabucis, kurš kā eksperts šos ierosinājumus apstiprināja. Prokurores, tiesneša un zemesīpašnieku advokātes jautājumos bija saklausāma vēlme izzināt un saprast konkrēto mikroliegumu izveidošanas bioloģisko pamatojumu. Balstoties MK noteikumos minētajiem mikroliegumu izveidošanas kritērijiem, prokurore secināja, ka līdz pilnīgai visas valsts teritorijas apsekošanai un īpaši aizsargājamo biotopu skaita noskaidrošanai, eksperti nevar izpildīt noteikumu 17.panta prasību un pielietot tur minētos kritērijus: 17.1.valsts teritorijā konstatēts ne vairāk par desmit attiecīgās sugas indivīdu dzīvotnēm vai īpaši aizsargājamiem biotopiem; 17.2.valsts teritorijā konstatēts no desmit līdz piecdesmit attiecīgās sugas indivīdu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamu biotopu, vai to skaits strauji samazinās, kas var izraisīt šīs sugas vai biotopa izzušanu . Līdz ar to arī tika norādīts, ka līdz šāda, no bioloģiskā, praktiskā un loģiskā viedokļa nesasniedzama galarezultāta iegūšanai, mikroliegumus nevar dibināt. Pilnīgu neizpratni gan zemesīpašniekiem, gan viņu advokātei izraisīja atšķirība starp meža inventarizācijā minēto un atbildīgo institūciju zīmogiem apstiprināto meža tipu egļu un bērzu vēri un ekspertu konstatēto ozolu, liepu, kļavu un gobu mežu gravās un upju ieleju nogāzēs. Ārpus ielejas tiešām dominē vēri, bet daudzajās dziļajās un stāvajās gravās, kā arī nogāzē, kas nav nodalītas par atsevišķiem nogabaliem, ir cits, kardināli atšķirīgs sugu sastāvs gan koku, gan lakstaugu stāvā. Skaidrojums par dažādām klasifikācijas metodēm un pieeju, atšķirīgiem inventarizācijas mērķiem neguva sapratni, bet īpašniekos izraisīja tikai naidīgas un demagoģiskas replikas. Tiesnesis parasti uz tām pienācīgi nereaģēja, tāpat kā uz vairākiem citiem zemesīpašnieku izteikumiem un jautājumiem, kas neattiecās uz lietu, līdz ar to netieši pārvēršot ekspertus no lieciniekiem gandrīz vai par apsūdzētajiem, kuriem jātaisnojas par to, ka profesionāli darījuši savu darbu un ievērojuši likuma prasības. Aizmirsts tika tas, ka uz jebkuru zemesīpašnieku attiecas Sugu un biotopu aizsardzības likumā ierakstīts Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums: veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu, kā arī ziņot attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopi izmaiņām, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu. Kamēr daudzi īpašnieki ir saimnieki tikai par nocērtamo koksni, appludināmo upi vai norokamo kāpu, tikmēr dabas pētnieks būs nelūgts viesis viņu zemē. Taču patiesībā viņš ir palīgs, kas palīdz saskatīt to, kas uz īpašnieka zemes jāsargā, ievērojot likuma prasības. Palīgs, kura darbs ļauj izvairīties no likuma pārkāpuma, aiz nezināšanas iznīcinot dabas vērtības, un tam sekojošā soda. Bet kamēr dominēs izcirtēju, apbūvētāju un appludinātāju intereses, pētniekiem jābūt ne tikai profesionāļiem, bet arī nesavtīgiem zaļo platību advokātiem, jo iznīcinātas tiek vērtības, kas svarīgas ne tikai Ogres krastos dzīvojošajiem. Tās nozīmīgas visai Latvijas sabiedrībai. Par to saglabāšanu iestājas arī Eiropas Padome un Eiropas Savienības valstis. Žēl tikai, ka Latvijas valsts tiesa un prokurors, aizstāvot privātās intereses, par to aizmirsa. Madonas virsmežniecība un dabas eksperti aizstāvību nesagaidīja. Uzvarēja nauda (dubultais tarifs! biotopus skars viens no 12 uz Ogres iecerētajiem hesiem). Bet tiesā par to nerunāja. Ivars Kabucis |
