Projekta Pase
Projekta nosaukums	ECONET
Projekta norises laiks	1998-2001
Izpildītāji	Latvijas Dabas fonds,
Finansētāji	Nīderlandes valdība, IUCN
Projekta norises vieta	Visa Latvijas teriotrija
Projekta vadītājs	Māris Kreilis
Kontaktinformācija
telefons	7034894
Fax	7830291
e-pasts	mk@lanet.lv
adrese	Rīga, Kronvalda Bulvāris 4
	LV-1010, Latvija

Ekoloģiskā tīklojuma plānošanas un attīstības projekts tiek realizēts vienlaicīgi trīs Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā) ar Nīderlandes valdības atbalstu un Polijas IUCN vadībā jau kopš 1998. gada. 2001. gadā galvenā uzmanība tika veltīta nacionālā līmeņa tīklojuma pabeigšanai, kā arī ekoloģisko koridoru plānošanai pierobežas zonās un saskaņošanai ar kaimiņvalstīm, lai panāktu tīklojumu savietojamību. Šī darba veikšanai tika analizēti projektu materiāli no Lietuvas un Igaunijas, nodrošinātas regulāras konsultācijas ar kaimiņvalstu ekspertiem kā arī veikta arī objektu apsekošana dabā. Viedokļu saskaņošanai rīkotā reģionālās koordinācijas grupas sanāksme, kurā piedalījās Baltijas republiku un Polijas pārstāvji, notika Rīgā 21.06.2001.

Latvijas ekoloģiskā tīkla plānošana tika balstīta uz ainavekoloģiskajiem principiem, Lietuvas ekoloģiskā tīkla plānošana tika veikta pēc bioloģiskās un ainavekoloģiskās pieejas, lielāku uzsvaru liekot tieši uz indikatorsugu un biotopu izmantošanu ekoloģiskā tīkla struktūrelementu izdalīšanā. Gan Latvijas, gan Lietuvas ekoloģiskos tīklus veido kodolzonas, koridori, buferzonas, dabas atjaunošanas teritorijas un starpelementi, kas atbilstoši biotopu vai ainavu nozīmīgumam iedalīti vairākos nozīmības līmeņos: Eiropas, nacionālā un  lokālā. Tā kā Lietuvas un Latvijas ekoloģiskā tīkla koridori un biocentri ir nteikti pēc līdzīgiem principiem, tad Latvijas un Lietuvas tīkli ir savstarpēji salīdzināmi un savietojami. Turklāt, veicot atsevišķas izmaiņas nacionālajos tīklojumos, bija iespējams savienot gan Eiropas, gan nacionālā līmeņa tīklojumus, tādējādi nodrošinot dažāda līmeņa ilgtspējību. Arī ar Lietuvu tika panākta  līdzīga datu bāzes struktūra. Vienīgās atšķirības ir vērojamas tīkla blīvumā, koridoru robežu detalizācijas pakāpē kā arī atsevišķu struktūrelementu nodalīšanā un definēšanā.

Pavisam atšķirīga pieeja tika izmantota Igaunijas ekoloģiskā tīklojuma plānošanā. Šajā sistēmā par galvenajiem kritērijiem struktūrelementu izdalīšanā tika izraudzīti teritorijas dabiskums, bioloģiskā un ainaviskā vērtība, ilgtspējība un platība. Kā starptautiskā līmeņa kodolzonas Igaunijā tika izdalīti kompakti dabisku vai pusdabisku biotopu masīvi, kuru teritorija ir lielāka par 100km2, kā nacionālā līmeņa kodolzonas – tās, kuras ir lielākas par 10km2. Atšķirībā no Lietuvas un Latvijas, Igaunijas nacionālā un Eiropas līmeņa ekoloģiskajā tīklā nav izdalītas buferzonas, dabas atjaunošanas teritorijas un starpelementi. Tāpat arī nav veikts biocentru iekšējais zonējums, kā rezultātā Latvijas ekoloģiskais tīklojums ir grūti savietojams ar Igaunijas tīklojumu.Turklāt tīklojumu savietojamību apgrūtina arī pilnīgi atšķirīgā koridoru nodalīšanas pieeja. Latvijā un Lietuvā šim nolūkam tiek noteiktas konkrētas robežas, taču Igaunijā norādīti tikai noteicošie sugu izplatības virzieni. Lai gan netika panākta Latvijas un Igaunijas tīklojumu fiziska savietojamība, tomēr ir radīti priekšnoteikumi to funkcionālai savietojamībai, noteikti galvenie pārrobežu biocentri un iespējas plānot konkrētas koridoru robežas Igaunijas pusē.

2001.gadā sagatavots projekta gala ziņojums angļu valodā, kas ietver nodaļas par ekoloģisko tīklojumu koncepcijas vēsturi Latvijā, plānošanas principiem un metodoloģiju kā arī konkrēto tīklojuma elementu aprakstus. Papildus tam tika veikta detalizēta reģionālā tīklojuma plānošana pilotteritorijā Kuldīgas rajonā. Izmantojot šo projekta ziņojumu 2002.gadā paredzēts izdot populāru brošūru par ECONET attīstību Latvijā.

Māris Kreilis