| 2014.gada 5.martā. Novērtēta Dabas aizsardzību plānu ieviešanas efektivitāte 3 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās No pērnā gada pavasara līdz šī gada sākumam mēs Latvijas Dabas fondā īstenojām projektu Dabas aizsardzības plānu ieviešana pasākumu efektivitātes novērtējums Natura 2000 teritorijās Sakas grīņi, Čužu purvs un Ādaži. Projekta pasākumi norisinājās trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās dabas liegumos Čužu purvs, Sakas grīņi un aizsargājamo ainavu apvidū Ādaži. Šajās teritorijās mēs izvērtējām, kā agrāk veiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādus biotopus un augu un dzīvnieku sugas, pētījām grīņa sārtenes biotopu hidroloģisko režīmu un augsnes. Apsaimniekošanas pasākumus dabas liegumā Čužu purvs veica un organizēja AS Latvijas valsts meži Zemgales mežsaimniecība, dabas liegumā Sakas grīņi - Dienvidkurzemes mežsaimniecība, bet aizsargājamo ainavu apvidū Ādaži - Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centrs. Turpmāk īss katras izpētes teritorijas novērojumu apraksts. Dabas liegums Čužu purvs Mēs konstatējām, ka dabas liegumā Čužu purvs koku un krūmu izciršana dabiskos zālājos ar krūma čužu un regulāra krūmu un koku atvašu pļaušana ir sekmējusi krūma čužas vitalitātes uzlabošanos, kā arī sekmējusi tādu īpaši aizsargājamu augu sugu kā bruņucepuru dzegužpuķes, odu gimnadēnijas un krūmu cietpienes skaita palielināšanos. Koku un krūmu izciršana sekmējusi arīdzan bezdelīgactiņas sastopamības palielināšanos gar Velna acs strautu un pie karjeriem. Izmaiņas saistītas galvenokārt ar uzlabotiem gaismas apstākļiem pēc koku un krūmu izciršanas. Iespējams, ka kļuvis mitrāks, jo samazinājusies mitruma iztvaikošana koku un krūmu transpirācijas rezultātā. Atjaunota dabisko zālāju pļaušana lieguma dienvidaustrumu malā un zālāja struktūra tur uzlabojas. Precizējām arī Biotopu direktīvas I pielikuma biotopu kartējumu apsaimniekotajās platībās. 
Pļava ar bruņucepuru dzegužpuķi dabas liegumā "Čužu purvs". Foto: L.Auniņa.
Bruņcepuru dzegužpuķes skaits visā Čužu purva dabas liegumā ir palielinājies no 200 eksemplāriem 2005. gadā līdz aptuveni 900 eksemplāriem 2013. gadā. Foto: L.Auniņa.
Dabas liegums Sakas grīņi Mūsu novērojumi dabas liegumā Sakas grīņi liecina, ka selektīva koku un krūmu izciršana sekmē grīņa sārtenes seguma palielināšanos tikai tajās vietās, kur ir sugas izplatībai piemērotas vietas - mitrs lēzens mikroreljefs, kurā dominē sfagni, un zilganās molīnijas segums ir niecīgs. Slapjo virsāju pļaušana nav būtiski sekmējusi grīņa sārtenes izplatīšanos un seguma palielināšanos. Arī sekla augsnes uzirdināšana nedeva cerētos rezultātus. Iespējams, tas izskaidrojams ar sākotnēji nelielo sārtenes sastopamību nopļautajā virsājā, kā arī lielo skuju nobiru segumu no blakus esošajām mežaudzēm un citiem faktoriem. Raksturojām grīņa sārtenes optimālo un suboptimālo biotopu hidroloģisko režīmu un augsnes. Interesanti, ka, dabas liegumā ūdens līmeni nosaka galvenokārt nokrišņi tur nenotiek izteikta gruntsūdens pieplūde. Aizsargājamo ainavu apvidus Ādaži Aizsargājamo ainavu apvidū Ādaži pēc koku un krūmu izciršanas un ūdens līmeņa paaugstināšanas susināšanas ietekmētā, un, bieži ,arī agrāk degušā augstajā purvā un slapjā virsājā, ir notikušas augāja izmaiņas. Būtiski palielinājies sfagnu un makstainās spilves segums un vietām zilgano molīniju nomainīja makstainā spilve. Savukārt slapjākajās vietās viršu segums ir samazinājies. Koku un krūmu izciršana sausajos virsājos, virsāju fragmentāra pļaušana un kontrolēta dedzināšana ir sekmējusi augāja dažādošanos aizsargājamo ainavu apvidū. Turklāt dedzināšana ir sekmējusi virša atjaunošanos ar sēklām. Pasākumu rezultātā ir radušās jaunas nišas daudzām augu un dzīvnieku sugām. Attiecībā uz putnu sugām veiktajām atjaunošanas darbībām purvā un virsājos ir pozitīva ietekme ne tikai uz pašām darbības teritorijām, bet arī plašākā apkārtnē. Par to liecina mērķa sugu skaita pieaugums kontroles teritorijās. Biotehniskie pasākumi Mazuikas ezera piekrastē ir sekmējuši barības vielām nabadzīgo ezeru augu sugu saglabāšanos un izplatīšanos ezerā. Mūsu novērojumus turpmāk varēs izmantot pētīto teritoriju dabas aizsardzības plānu ieviešanā vai atjaunošanā. Par saviem darba rezultātiem mēs stāstījām trīs semināros: Kandavas novada domē - par Čužu purvu, Pāvilostā - par Sakas grīņiem un Rīgā par visām trim īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Ar pilnu projekta atskaiti varat iepazīties šeit. Liene Auniņa, Latvijas Dabas fonds | 
