Sedimentācijas dīķi

Projekta SNOWBAL ietvaros ir sagatavota informatīvā faktu lapa par sedimnetācijas dīķu izveidi.

Lauksaimnieciskas izcelsmes piesarņojums sastāda lielāko daļu no piesārņojuma ar slāpekļa savienojumiem, kas nonâā Baltijas jūrā ar upju noteci. Arī ievērojama daļa piesārņojuma ar fosfora savienojumiem saistās ar lauksaimniecisko ražošanu. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka 60% slāpekļa un 50% fosfora, kas nonāk jūrā, tiek noskalots no lauksaimniecības zemēm. Lielākoties nepareizas kūtsmēslu un minerālmēslu lietošanas rezultātā – no caurām skābbarības un kūtsmēslu glabāšanas tvertnēm, izkliedējot kūtsmēslus uz sasalušas zemes, lietojot minerālmēslus, neņemot vērā augu barības vielu bilanci, izkliedējot tos nepiemērotā laikā u. tml.

Lai problēmu risinātu, īpaša uzmanība jāvelta mēslošanai, kūtsmēslu apsaimniekoša-nai, dzīvnieku turēšanai ziemā un jāpalielina mēslojuma izkliedes vietu apkārtnē aizturēto barības vielu apjoms. To var panākt, ap ūdenstecēm un ūdenstilpēm ierīkojot buferjoslas, atjaunojot dabiskos vai veidojot mākslīgos mitrājus, atjaunojot vai ierīkojot jaunas straujteces, novēršot augsnes eroziju un ierīkojot sedimentācijas dīķus. Vairāk par to ierīkošanu skatīt sagatavotajā faktu lapā.

Teksts: Maija Ušča
Foto: Jānis Reihmanis