2013.gada 3.oktobrī.

Ziņojums EK par dabas stāvokli: Latvija strauji zaudē izcilākās dabas vērtības

Šodien, 3.oktobrī, Latvijas Dabas fondā tika publiskoti pētījuma dati par apdraudētās dabas stāvokli Latvijā. Pētījums tika veikts, lai sagatavotu Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli, ko ik sešus gadus gatavo visas ES valstis. Latvijas ziņojumā konstatēts, ka no kopumā 57 īpaši aizsargājamām dzīvotnēm (dažādi reti mežu, zālāju u.c. ekosistēmu paveidi) 49 (86%) atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un 47% stāvoklis turpina pasliktināties, kā arī reģistrēta viena izmirusi dzīvnieku suga.

Ziņojuma faktu daļu Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā apkopoja Latvijas Dabas fonds, sagatavošanā pieaicinot 28 vadošos dzīvotņu un sugu ekspertus. Šo novērtējumu visas ES valstis sagatavo pēc vienām un tām pašām vadlīnijām, kas izriet no Dzīvotņu direktīvas. Latvijas oficiālajā dzīvotņu sarakstā, kas pakļauts vērtējumam, ir 8 jūras, 9 piejūras un iekšzemes kāpu, 7 iekšzemes ūdeņu, 2 virsāju, 11 zālāju, 8 purvu, 3 iežu atsegumu, 9 mežu dzīvotņu veidi, tie pārstāv Latvijas ainavas relatīvi dabiskāko/pirmatnīgāko daļu. Visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais. Labākais stāvoklis ir iežu atsegumu grupai, kur iekļautas kaļķiežu un smilšakmens klintis un alas.

Ziņojums ietver arī Eiropā apdraudēto sugu stāvokļa vērtējumu, izņemot par putniem, par kuriem ir savs atsevišķs ziņojums, kas tiks pabeigts šī gada nogalē. Šī ir pirmā reize, kad oficiālos dokumentos fiksēts, ka Latvijā pilnībā izmirusi lidvāveres populācija. 19.gs. lidvāveres vēl bija sastopamas visos Latvijas novados, bet kopš 2005.gada tās vairs nav atrastas. Aizdomāties liek fakts, ka šī konservatīvā meža masīvu iemītniece Latvijā ir bijusi daudz plašāk izplatīta laikā, kad valsts mežainums ir bijis divreiz mazāks nekā šodien. Rodas pretruna – mežu kļuvis divreiz vairāk, bet šo mežu iemītniekam kļuvis sliktāk. Acīmredzot svarīgāka par formālu meža platību pieaugumu ir meža iekšējā kvalitāte – lidvāveres gadījumā svarīgi ir veci apšu meži ar dobumainiem kokiem.

Jau iepriekšējais ziņojums 2007.gadā, saskaitot dabisko dzīvotņu aizņemtās platības, uzrādīja, ka Latvija savā ainavā spējusi saglabāt ievērojami mazāk patiesi dabiskas vides nekā vairums citu ES valstu. Jaunākais, ar precīzākām metodēm sastādītais ziņojums vēsta, ka situācija ir ievērojami sliktāka, nekā gaidīts: Latvija strauji zaudē atlikušās izcilākās dabas vērtības. Kā atzīmē meža un zālāju dzīvotņu novērtējuma darba grupu dalībnieks Viesturs Lārmanis: ”Pašreizējo Latvijas dabas daudzveidības stāvokli un cilvēku nespēju to reālistiski uztvert nosacīti var salīdzināt ar veikalu, kurā pavirša pircēja acīm plaukti šķiet pārpilni ar precēm, bet patiesībā tajos tik pat kā vairs nav atrodami vēl nesen pieejamie labākie produkti – izvēle sarukusi no daudzveidīgas un veselīgas maizes šķirņu izvēles līdz pāris veidiem ar e-vielām pārpildītiem kukulīšiem, atrodams vairs tikai viena ražotāja piens u.tml. Faktiskais apdraudētās dabas stāvoklis ir pretrunā ar populāro mītu par Latviju kā valsti, kas „zaļāka” par citām valstīm. Pārmērīgā „zaļuma” ilūzija bieži vien novērš uzmanību no steidzami risināmām problēmām.”

Mērķtiecīgas rīcības trūkumu iepriekšējo gadu dabas aizsardzības sistēmā visspilgtāk ilustrē ziņojumā konstatētais dabisko zālāju stāvoklis. Kā norāda zālāju pētniece Solvita Rūsiņa: „Šīs, no tradicionālās lauksaimniecības atkarīgās, dzīvotnes pirms nepilna gadsimta aizņēma ap 30% no Latvijas teritorijas, bet uz 2007.gada ziņojuma brīdi bija zināmas vairs tikai 0,3% apmērā. Ziņai par simt kārtīgu samazinājumu dabas vērtībai, kas Latvijā ir visizcilākā savvaļas sugu bagātības ziņā, vajadzētu būt pamudinājumam uz steidzamu aizsargājošu rīcību. Tomēr 2013.gada ziņojumā nācās konstatēt, ka visu dabisko pļavu un ganību stāvoklis šobrīd vērtējams kā vēl vairāk pasliktinājies. Pašlaik 60-80% no šiem jau tā niecīgajiem 0,3% ir izzušanas stadijā. Tas tā nebūtu, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijas būtu pietiekami mērķtiecīgi sadarbojušās, lai pielietotu līdzekļus, ko ES Lauku attīstības programmas ietvaros piedāvā dabas vērtību uzturēšanai.”

Dabisko zālāju piemērs parāda arī ko citu, attiecināmu uz visām apdraudētajām dabiskajām dzīvotnēm un sugām – tieši šobrīd Latvijā dzīvojošā cilvēku paaudze, nevis kāda nepārvarama vara tālā pagātnē vai ārējs ienaidnieks, ir atbildīga par to, ka vairākas dabas vērtības tūlīt var izzust pavisam. No tā, kā rīkojamies, šobrīd ir atkarīgs vai nākamajām paaudzēm būs iespēja savām acīm skatīt īstas dabiskās pļavas un ganības vai citas uz izzušanas sliekšņa esošas dabas vērtības. Šobrīd valsts pārvaldes sistēmā attiecībā uz dabas aizsardzību visvairāk pietrūkst reālistiska skatījuma uz dabas vērtību faktisko stāvokli, zināšanu par to, kur tās atrodas un plānotas mērķtiecīgas rīcības to aizsardzībā.

Sīkāka informācija pieejama:

•         Pilns 2013.gada A17 ziņojums:

http://bd.eionet.europa.eu/activities/Reporting/Article_17/Reports_2013/Member_State_Deliveries

•         A17 ziņojuma sastādīšanas vadlīnijas:

http://bd.eionet.europa.eu/activities/Reporting/Article_17/reference_portal

•         2007.gada A17 ziņojums:

http://bd.eionet.europa.eu/article17/habitatsreport/?group=Zm9yZXN0cw%3D%3D&country=LV&region

•         Informācija par Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju daudzumu salīdzinājumā ar citām ES valstīm (1.01 MB)

•         Informācija par augstas dabas vērtības lauksaimniecības zemju daudzumu ES, mežu fragmentācijas ātrumu ES, mežu un zālāju dzīvotņu daudzumu salīdzinājumā ar citām ES valstīm pēc 2007.g. datiem (1.48 MB)

•         Prezentācija par A17 ziņojuma rezultātiem

Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija