| 2013.gada 18.septembrī. Eiropas Komisija pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru par mēslojuma izmantošanu lauksaimniecībā Eiropas Komisija (EK) pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru par to, ka zemnieki uz laukiem kaisa pārāk daudz minerālmēslu, ilgi glabā kūtsmēslus uz lauka un izbūvējuši pārāk maz mēslu krātuvju, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze". "Latvijas Avīzes" rīcībā nonākušajā EK ziņojumā visvairāk runāts par pārāk lielu slāpekļa daudzuma iestrādi augsnē un par mēslu krātuvēm. Ziņojumā pārmests, ka maksimāli pieļaujamās slāpekļa iestrādes normas (170 kg/ha) attiecas tikai uz minerālmēsliem, aizmirstot kūtsmēslus. Tāpat EK atzīmē, ka pieļaujamās iestrādes normas ir pārāk augstas vidējai ražībai Latvijā. EK arī neapmierina Latvijā dotā atļauja kūtsmēslus glabāt atklātā laukā līdz 10 mēnešiem (EK prasa sešu mēnešu periodu) un nepietiekamais mēslu krātuvju skaits, kā dēļ apkārtējo vidi var piesārņot pārāk liels kūtsmēslu daudzums, informē laikraksts. Zemkopības ministrijā (ZM) laikrakstam atzīts, ka Nitrātu direktīvas prasību neievērošana var radīt lielus zaudējumus lauksaimniekiem un tātad arī valstij. Latvijas Dabas fonda eksperts A.Briedis norāda: Nenoliedzami, pietiekams augu barības vielu daudzums ir svarīgs, lai iegūtu pienācīgas augkopības kultūru ražas. Taču gadījumos, kad augsnē ir pārmērīgs barības vielu daudzums, it sevišķi slāpeklis, pastāv risks, ka tas var piesārņot ūdeņus. Tāpēc tīru ūdeņu nodrošināšanai ļoti svarīga ir pārdomāta augu mēslošana gan ar kūtsmēsliem, gan minerālmēsliem, gan arī neizmanto barības vielu aizturēšana, pirms tās nonāk strautos, upēs, ezeros un Baltijas jūrā. Par pēdējo būtu īpaši jādomā, veicot meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, kam ir plānoti ievērojami finanšu līdzekļi pēc 2014. gada. Latvijas Dabas fonds ir rosinājis Zemkopības Ministriju paredzēt sabiedrisko atbalstu dažādiem risinājumiem augu barības vielu noteces mazināšanai no lauksaimniecības jaunajā Lauku attīstības programmā, piemēram, nosēddīķu izveidei pirms grāvju ietekām ezeros, upēs un maģistrālajos novadgrāvjos, meliorācijas sistēmu grāvju līkumošanai un grāvju šķērsprofila maiņai (divpakāpju grāvju izbūve). Minētie pasākumi ne tikai mazinātu augu barības vielu nokļūšanu Baltijas jūrā, bet arī samazinātu palu ūdeņu daudzumu un nodrošinātu lielāku ainavas dažādību un dabas daudzveidību. Ziņas sagatavošanā izmantoti materiāli no nozare.lv Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija |
