Par Lauku attīstības programmu
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

AKTUĀLS VIEDOKLIS: Vai Lauku attīstības programma palīdzēs Latvijas dabai? 

Tuvojas 2013. gads, kad visas Eiropas Savienības dalībvalstis aktīvi darbosies pie jaunās Lauku attīstības programmu sagatavošanas. Latvijā Lauku attīstības programma ir vienīgais ES finanšu instruments pastāvīgiem dabas apsaimniekošanas pasākumiem. Līdz šim no plašā programmas pasākumu klāsta, kurā dominē ekonomisko attīstību atbalstoši pasākumi, uz bioloģiskās daudzveidības apsaimniekošanu tiešā veidā vērsts ir tikai viens pasākums –  „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

Lai tuvinātos vairākos starptautiskos dokumentos un Latvijas normatīvos nospraustajam stratēģiskajam mērķim – apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, programmā būtu jāievieš jauni pasākumi dažādu dabas vērtību aizsardzībai un apsaimniekošanai. Šobrīd visapdraudētākie ir dabiskie zālāji, kuru platības XX gadsimta laikā Latvijā strauji sarukušas un diemžēl šis process turpinās arī mūsdienās. Dabiskie zālāji aizņem nedaudz vairāk, nekā 47 tūkst. ha jeb 0.7 % no valsts teritorijas. Dabisko zālāju platību samazināšanos izraisa gan to aizaugšana lauksaimniecības zemju pamešanas dēļ, gan arī neatbilstoša apsaimniekošana vai zālāju uzaršana. Piemēram, ES nozīmes biotopu monitoringa pirmējie rezultāti rāda, ka pat Natura 2000 teritorijās, kas ir starptautiskas uzmanības objekts, lielākā daļa dabisko zālāju nav labvēlīgā aizsardzības stāvoklī un tuvākajā laikā draud izzust. Diemžēl pašreizējā izpildījumā dabisko zālāju atbalsta pasākums savu mērķi sasniedz tikai daļēji, jo apsaimniekošanas nosacījumi un atbalsta apjoms ir vienāds visiem īpaši aizsargājamiem zālāju veidiem un sugu dzīvotnēm neatkarīgi no to ekoloģiskajām prasībām un apstākļiem dabā. Jaunajā Lauku attīstības plānā dabīgo zālāju apsaimniekošanas atbalsts būtu saglabājams kā sākuma līmeņa pasākums, novēršot līdz šim konstatētās nepilnības, piemēram, atceļot pļaušanas laika ierobežojumus, tā vietā ieviešot nosacījumu, ka pļaut drīkst tikai reizi gadā, kā arī veicot atbalsta līmeņa maksājuma diferenciāciju atbilstoši apstākļiem dabā – apsaimniekošanas grūtības pakāpei.

Pēdējo gadu pieredze, ko Latvijas Dabas fonds (LDF) ir guvis darbojoties dažādos projektos, rāda, ka šī brīža atbalsta nosacījumi ne vienmēr palīdz saglabāt dabas vērtības. Tāpēc nepieciešams izveidot jaunus, precīzāk mērķētus dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumus. LDF, sadarbībā ar citām dabas nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojis priekšlikumus Lauku attīstības politikas instrumentu pilnveidošanai. Šie priekšlikumi, kopā ar praktiskiem ieteikumiem lauksaimniekiem dabai draudzīgai saimniekošanai, jau 2011.gadā publicēti projekta DEMO FARM ietvaros.

Šī gada oktobrī LDF nosūtīja vēstuli Zemkopības ministrijai, aicinot iesaistīt dabas organizācijas Lauku attīstības programmas sagatavošanas procesā, un sniedzot savus ierosinājumus dabas daudzveidības saglabāšanai. Pēdējo mēnešu laikā LDF eksperti ir tikušies gan ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, gan Zemnieku saeimas pārstāvjiem, lai skaidrotu sagatavotos priekšlikumus un pārrunātu iespējamās sadarbības iespējas. No lauksaimnieku organizācijām saņemtas pozitīvas atsauksmes par jauna veida dabas daudzveidības uzturēšanas pasākumu sagatavošanu un ieviešanu  – saimniecības līmeņa agrovides plāniem. Šādi plāni ļautu precīzāk apsaimniekot lauku ainavā un saimniecībā esošās dabas vērtības, tajā skaitā īpaši aizsargājamās sugas un biotopus gan lauksaimniecības, gan meža zemēs. Līdzīga pieeja agrovides pasākumu ieviešanā tiek izmantota vairākās Eiropas Savienības valstīs (Somijā, Polijā, Anglijā u.c.). Saimniecības līmeņa agrovides plāns būtu jāveido, balstoties uz iepriekš apstiprinātu detalizētu „darbību” bāzes, izvēloties katras saimniecības situācijai atbilstošas un piemērotas „darbības”.

Pēdējo mēnešu notikumi un sarunas ļauj ar cerībām doties pretim Jaunajam gadam, kad gaidāms spraigs darbs pie jaunās Lauku attīstības programmas sagatavošanas un jaunu pasākumu izstrādes Latvijas dabas vērtību saglabāšanai! 

Papildus informāciju par situāciju un atbalsta priekšlikumiem iespējams iegūt šeit:

„Projekta DEMO FARM ietvaros sagatavotas rekomendācijas Lauku attīstības politikas pilnveidošanai un videi draudzīgai saimniekošanai” (http://old.ldf.lv/upload_file/29782/DEMO_FARM_ieteikumi.pdf)

Dabisko zālāju stāvoklis Natura 2000 teritorijās: pirmējie monitoringa rezultāti ((http://old.ldf.lv/upload_file/29933/Sabisko_zalaju_stavoklis_Natura_2000_teritorijas_
S.Rusina_B.Strazdina_L.Gustina.pdf
)

Ar papildus informāciju par SNOWBAL projektu var iepazīties projekta partneru mājas lapās: www.ldf.lv, http://www.snowbal.net/.

LDF projektu „Sabiedrības interešu aizstāvība dabas daudzveidības saglabāšanai” 92,07% apmērā finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Programmu administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu

Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonds, 29.12.2012.
Foto: B.Strazdiņa