Dabasdatos publicēti desmit noteicēji
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Dabasdatos publicēti desmit noteicēji

Latvijas Dabas fonda projekta "Sabiedrības interešu aizstāvība dabas daudzveidības saglabāšanai" ietvaros portālā dabasdati.lv sadaļā "Sugu noteicēji" publicēti desmit noteicēji:

  • pieci putnu - dzeņveidīgo putnu, gulbju, zīlīšu, baložu un bezdelīgu noteicēji;
  • trīs augu – dzegužpuķu, dzegužpirkstīšu un raseņu noteicēji;
  • tauriņu – „Īsto” raibeņu – Nymphalinae apakšdzimtas – noteicējs;
  • Latvijas abinieku noteicējs.

Dzeņveidīgo putnu noteicējā apskatītas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas, kas piederīgas divām – tītiņu un dzeņu – apakšdzimtām. Tītiņu apakšdzimtu pārstāv viena suga – tītiņš. Dzeņu apakšdzimtu pārstāv astoņas dzeņu un dzilnu sugas: pelēkā, zaļā un melnā dzilna un dižraibais, vidējais, mazais, trīspirkstu dzenis un baltmugurdzenis.


Tītiņš. Foto: S. Bērziņa

Gulbju noteicējā apskatītas trīs Latvijā teritorijā sastopamās gulbju sugas – paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis un mazais gulbis. Paugurknābja gulbis ir visplašāk pazīstamā gulbju suga, kas Latvijā sastopama visu gadu.


Paugurknābja gulbji. Foto: S. Bērziņa

Zīlīšu dzimtas (Paridae) noteicējā apskatītas septiņas sugas, no kurām viena - gaišzilā zīlīte ir reta ieceļotāja un novērota tikai trīs reizes.


Cekulzīlīte. Foto: J. Jansons

Baložu dzimtas (Columbidae) noteicējā apskatītas piecas sugas (sadarbībā ar LOB žurnālu "Putni dabā").


Priekšā - parastā ūbele, aizmugurē - gredzenūbele. Foto: S. Bērziņa

Bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) noteicējā apskatītas četras sugas un viena līdzīga suga izskata ziņā - svīre, kura gan pieder atsevišķai svīru dzimtai (Apodidae).


Mājas čurkste. Foto: S. Bērziņa

Dzegužpuķu noteicējā apskatītas četras Latvijā savvaļā sastopamas sugas – vīru, bruņcepuru, deguma un zalkšu dzegužpuķe. Tās visas ir retas vai ļoti retas sugas, kuras sastopamas pļavās, atmatās, reizēm ceļmalās un grāvmalās.


Deguma dzegužpuķe. Foto: A. Opmanis

Dzegužpirkstīšu noteicējā apskatītas Latvijā savvaļā sastopamās sešas sugas – stāvlapu, asinssarkanā, Baltijas, Fuksa, plankumainā un Rusova dzegužpirkstīte.  Visas sugas Latvijā ir aizsargājamas un iekļautas Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajās grāmatas 4. kategorijā.


Baltijas dzegužpirkstīte. Foto: J. Kluša

Raseņu noteicējā apskatītas četras sugas (no tām viena suga ir starpsugu hibrīds). Visbiežāk sastopama apaļlapu rasene, diezgan bieži - garlapu rasene, bet vidējā rasene aug tikai purvos jūras tuvumā Kurzemē.


Garlapu rasene. Foto: V. Baroniņa

„Īsto” raibeņu – Nymphalinae apakšdzimtas noteicējā apskatītas deviņas sugas. Šo sugu atšķiršanā pietiek arī ja ir redzēta vai nofotografēta tikai spārnu virspuse, taču arī spārnu apakšpusē slēpjas noderīgas pazīmes.


Augļkoku raibenis. Foto: S. Elferte

Rāpuļu noteicējā apskatītas septiņas sugas – 1 bruņurupuču (purva bruņurupucis), 3 čūsku (gludenā čūska, zalktis un odze) un 3 ķirzaku (glodene, pļavas un sila ķirzaka) sugas.


Zalktis. Foto: D. Jansons

Tuvojoties ziemai zīlīšu un dzeņveidīgo putnu noteicēji noderēs, lai atpazītu zīlītes un dzeņus, kas labprāt apmeklē putnu barotavas.

Paldies ornitologam Jānim Ķuzem, botāniķei Valdai Baroniņai, entamologam Uģim Piterānam, herpetologam Andrim Čeirānam, Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnāla „Putni dabā” redaktoram Agnim Bušam un putnu vērotājam Ruslanam Matrozim par palīdzību noteicēju sagatavošanā un milzīgs paldies visiem fotoattēlu autoriem par bildēm!

Nora Rustanoviča, 29.11.2012.

LDF projektu „Sabiedrības interešu aizstāvība dabas daudzveidības saglabāšanai” 92,07% apmērā finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Programmu administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu