Labas ziņas Latvijas medņiem

Eiropas lielākais vistveidīgais putns mednis šobrīd Latvijā piedzīvo grūtus laikus – kā liecina pētnieku veiktie novērojumi, Latvijas mežos vērojama šīs putnu sugas populācijas samazināšanās – medņu riesti izzūd, kā arī samazinās gaiļu skaits vēl pastāvošajos riestos. Kā iespējami šīs negatīvās tendences iemesli tiek minēti lielais plēsēju skaits (lapsas, jenotsuņi un mežacūkas var nozīmīgi ietekmēt uz zemes ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas sekmes), kā arī negatīvas izmaiņas medņa riestu un ligzdošanas dzīvotnēs. Tieši uz pēdējām uzmanību ir vērsuši Latvijas ornitologi, kas piecu gadu garumā veikuši apjomīgu medņu riestu biotopu  pētījumu (1.64 MB).

Ievērojama daļa no mūsu medņu riestiem atrodas mitros mežos, ko 20. gadsimta laikā ir nozīmīgi ietekmējusi meža meliorācija. Nosusināšanas ietekme uz mitrajiem priežu mežiem ir labi zināma – meliorētos mežos nomainās zemsedzes veģetācija (spilves un sfagnu sūnas nomaina biezas sīkkrūmu – viršu un vaivariņu audzes), palielinās paaugas (bērzu, egļu un priežu) blīvums un arī koku pieaugums. Mednim ir svarīgi, lai mežs zemsedzes līmenī būtu gaišs un labi pārskatāms, turklāt mitrās vietās augošās spilves pavasaros ir nozīmīgs barības augs. Meža meliorācijas skartajos medņu riestos dzīvotnes pamazām degradējas un ilgākā perspektīvā kļūst šai sugai nepiemērotas. Interesanti, ka medņu skaits Latvijā samazinās par spīti tam, ka šobrīd to var uzskatīt par vislabāk aizsargāto putnu sugu nodibināto mikroliegumu (nelielu īpaši aizsargājamo teritoriju) skaita ziņā – 2011. gada augustā Latvijā spēkā bija 379 šai sugai veidoti mikroliegumi (Valsts meža dienesta dati). Šobrīd ir skaidrs, ka ar vienkāršu meža aizsargāšanu ir par maz – neko nedarot, susināšanas skartās audzes kļūst mednim arvien nepiemērotākas, un ievērojama daļa no izveidotajiem mikroliegumiem mednim kā riesta un ligzdošanas vietas nākotnē vairs nebūs piemēroti.

Lai gan vēl nesen šķita, ka medņa nākotne Latvijā ir krāsojama tikai tumšās krāsās, iespējams, ka tā tas nav. Šī gada rudenī Latvijas dabas aizsardzības nozare ir sagaidījusi ļoti nozīmīgu un ilgi gaidītu precedentu – mitro meža biotopu atjaunošanu meliorācijas ietekmētā medņu riestā. Pēc AS „Latvijas valsts meži” iniciatīvas Smiltenes apkārtnē ir uzsākti darbi dabiska ūdens režīma atjaunošanā nosusinātā medņu riesta vietā, kurā tiek izmantota mūsu apstākļiem jauna pieeja – sešu kilometru garumā grāvji tiek pilnībā aizbērti, izmantojot smago tehniku. Riestā ir veikti arī biotopa kopšanas darbi (paaugas retināšana), kā arī ir iekārtoti monitoringa parauglaukumi, kas ļaus sekot līdzi veģetācijas izmaiņām. Šis ir ļoti nozīmīgs precedents vismaz trīs iemeslu dēļ: pirmkārt – tiek atjaunots ūdens režīms tieši meža biotopos. Līdz šim šādi darbi pie mums veikti tikai augstajos purvos un palieņu pļavās. Otrkārt, tā ir pielietotā metode – pilnīga grāvju aizbēršana (purvu atjaunošanas projektos līdz šim izmantota dambju metode, grāvjus ik pēc noteikta attāluma bloķējot ar kūdras vai koka dambjiem) un treškārt – šis ir pirmais gadījums, kad tik nozīmīga iniciatīva biotehnisko darbu veikšanā ir nākusi no mūsu valsts mežu apsaimniekotāja.

Grāvju aizbēršanā tiek izmantots ekskavators, kas vajadzīgo materiālu paņem no grāvja atbērtnes.

Pēc darbu pabeigšanas mežā paliek kūdraina stiga, kas nākotnē, visticamāk, aizaugs ar sfagnu sūnām un spilvēm, kā arī retām priedītēm.

Latvijā principiāli jaunas iniciatīvas aktuālu dabas aizsardzības problēmu risināšanā nav ikdienišķi notikumi. Tādēļ ir jo īpašs prieks redzēt praksē notiekam darbus, kas var būt ar tālejošām pozitīvām sekām mūsu dabas vērtību saglabāšanā. Atliek cerēt, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās šāda mitro mežu atjaunošanas prakse tiks pielietota arvien plašāk un mednim būs nākotne Latvijas mežos arī 21. gadsimtā.

Teksts un foto: Jānis Ķuze, 22.11.2012.