LDF viedoklis par regulēto upju nepārrakšanu

Valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, kas saskaņā ar Meliorācijas likumu apsaimnieko arī valsts nozīmes ūdensnotekas, šī gada 4. oktobrī organizēja izbraukumu uz Līvānu novada Rudzātu pagastu, lai risinātu saistībā ar savulaik pārraktās Ošas upes plānoto pārtīrīšanu radušos konfliktu. Dabā tika apskatīti gan Dubnas un Ošas posmi, kur plūdu novēršanai vēl tikai pirms dažiem gadiem ir veikta gultnes padziļināšana vai pārtīrīšana, gan Ošas posmi, kur upe kopš padomju laikā veiktās pārrakšanas ir dabiskojusies un vairs nelīdzinās grāvim vai kanālam.

Ošas upes posmi, kas ir lielā mērā dabiskojušies pēc padomju laikā veiktās pārrakšanas. "Rekonstrukcija" tradicionālās meliorācijas izpratnē (skat. attēlus ar Auces upi zemāk) šos posmus atkal uz vairākiem gadu desmitiem pārvērstu par grāvi.

Pēc tam diskusija turpinājās Rudzātu skolā, viedokli izsakot visu interešu grupu pārstāvjiem. Pirmo reizi šādā pasākumā par ekonomisko, sociālo un vides aizsardzības interešu saskaņošanu, izstrādājot un īstenojot meliorācijas projektus, tikās zemes īpašnieki un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, dabas aizsardzības un meliorācijas speciālisti, projektētāji, pašvaldības un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, reģionālās vides pārvaldes un Vides pārraudzības valsts biroja pārstāvji. Lai gan diskusijā tika uzsvērtas atšķirīgās intereses, visas puses vienojās par kompromisu meklēšanu. Ļoti iespējams, tikšanās un sarunas šādā lokā būs jāturpina ne reizi vien, līdz tiks panākts visiem pieņemams rezultāts.

Auces upe pēc "rekonstrukcijas".

Latvijas Dabas fonds uzskata, ka nav pieļaujama savulaik pārrakto upju (“valsts nozīmes ūdens noteku”) pārtīrīšana (renovācija vai rekonstrukcija), neizvērtējot un neņemot vērā apstākļus konkrētajā vietā. Pali un plūdi ir dabiska parādība, un ir jāņem vērā, ka paātrinot noteci un mazinot applūšanu upju augštecēs var būtiski palielināties plūdu risks lejtecē.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par upes tīrīšanas (ūdensnotekas renovācijas vai rekonstrukcijas) nepieciešamo apjomu katrā konkrētajā vietā, nepieciešams izvērtēt vismaz:

1) zemes lietojuma veidus un saimniecisko darbību plūdu riska zonā, nodalot apbūvētas, aramzemes, zālāju, dabisko pļavu un mežu platības,

2) upes kā ekosistēmas kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot gultnei, sugu sastāvam, aizaugumam, aizsprostojumiem, noēnojumam,

3) iespējamos ekonomiskos zaudējumus pie dažādiem plūdu līmeņiem,

4) plānotās tīrīšanas vai padziļināšanas apjoma ietekmi un upes noteci konkrētajā vietā un upes baseinā kopumā,

5) plānotās tīrīšanas vai padziļināšanas apjoma ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ūdens kvalitāti,

6) pēc applūšanas novēršanas iespējamās zemes lietojuma veidu maiņas (piemēram, dabisko pļavu uzaršanas) ietekmi uz ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību,

7) citas iespējamās alternatīvas, kas uzlabotu zemes apsaimniekošanu plūdu riska zonā, piemēram, esošo grāvju iztīrīšana, zālāju ierīkošana aramzemes vietā.

LDF projektu „Sabiedrības interešu aizstāvība dabas daudzveidības saglabāšanai” 92,07% apmērā finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Programmu administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu

Lelde Eņģele
17.10.2012.