Rīgas jūras līcī novērots nezināms peldošs objekts – visticamāk kuprvalis

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību jau kopš 2011. gada veic ūdensputnu uzskaites Rīgas jūras līcī, lai kopā ar citām organizācijām, kurām rūp Baltijas jūra, izstrādātu bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu projektā “Inovatīvas pieejas jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringam un dabas vērtību aizsardzības stāvokļa novērtēšanai Baltijas jūrā” (MARMONI). Uzskaites tiek veiktas gan no kuģiem, gan lidmašīnām.

Vienā no uzskaitēm šovasar 9. jūlijā konstatēts liels „nezināms peldošs objekts”, kas visticamāk bija valis. Sīkāk par novērojuma apstākļiem stāsta pats novērotājs Ģirts Zembergs:

„Ap pulksten septiņiem vakarā, kad ar kuģi atradāmies 20 km jūrā iepretim Gaujas grīvai, apmēram 400 m attālumā pamanīju vilni, kurš izcēlās uz samērā mierīgo vilnīšu fona. Nofotografēju to, pietuvināju, bet nekādas detaļas nespēju saskatīt. Pēc tam pievērsos citiem fotografējamiem objektiem. Pēc piecām minūtēm vēlreiz uzmetu skatienu „dīvainā viļņa” virzienā un redzēju, ka tas ir pietuvojies jau apmēram 300 m attālumā no kuģa, bet ar acīm nekādas detaļas nespēju saskatīt. Nolēmu nofotografēt secīgi trīs fotouzņēmumus, lai tos pietuvinātu un mēģinātu saskatīt, kas rada šādu vilni. Apskatot foto, sapratu, ka ir redzamas jau konkrētas detaļas, bet tajās nebija redzams nekas tāds, ko jebkad agrāk būtu redzējis. Nospriedu, ka vajag uztaisīt vēl pāris fotouzņēmumu, bet vilnis vairs nebija atrodams. Apmēram 20 minūtes pirms šiem foto, fotografēju roni no 200 m attāluma, tāpēc apskatot pēdējos foto, sapratu, ka foto redzamās detaļas pieder kādam daudz milzīgāka izmēra jūras iemītniekam. Vakarā, kad jau bijām krastā un pētījām foto uz datora ekrāna, neviens no kolēģiem arī nespēja rast izskaidrojumu  fotogrāfijās redzamajam. Nolēmām, ka fotogrāfijas jānosūta kādam speciālistam, kuram ir pieredze un kurš varētu palīdzēt rast kādu izskaidrojumu.”

Nezināms peldošs objekts Rīgas jūras līcī. Foto: Ģirts Zembergs

„Latvijas piekrastē uzturas roņi, galvenokārt pelēkie roņi” stāsta jūras zīdītāju speciālists Valdis Pilāts. „Tie ir salīdzinoši ziņkārīgi dzīvnieki un parasti garāmpeldošās laivas un kuģus novēro, atrodoties vertikālā stāvoklī un galvu izslejot no ūdens. Tomēr pašu lielāko pelēko roņu ķermeņu garums reti kad pārsniedz 2 metrus. Zinot, ka Baltijas jūrā mēdz iepeldēt dažādu sugu delfīni un vaļi, iegūtie fotoattēli tika nosūtīti vairākiem jūras zīdītāju pētniekiem ar lūgumu palīdzēt identificēt nezināmo peldošo objektu.”

Uz lūgumu atsaucās viens no vadošajiem delfīnu un vaļu pētniekiem Dr. Peter G.H. Evans no Lielbritānijas. Diemžēl arī pētniekam, vairāku visā pasaulē zināmu grāmatu autoram, bilžu rēbuss izrādījās par grūtu, t.i. attēlos bija par maz kas saskatāms. Tomēr viņš izvirzīja trīs hipotēzes: ādainais jūras bruņurupucis, gludais valis vai kuprvalis. Par pirmajiem diviem gan nav drošu ziņu, ka tie būtu sastapti Baltijas jūrā, tādēļ šīs hipotēzes ir mazāk ticamas. Kuprvaļi gan pa retam iemaldās Baltijas jūrā un ir atpeldējuši pat līdz Latvijas piekrastei. Viens šāds gadījums reģistrēts 2006. gadā, kad aprīlī kuprvalis vispirms tika novērots Polijas piekrastē, bet jūlijā tā mirstīgās atliekas (visticamāk pēc sadursmes ar kādu kuģi) tika atrastas Rīgas jūras līcī netālu no Skultes.

Jautājums, kas centās piedalīties putnu uzskaitēs, tomēr jāatstāj atklāts. Vismaz līdz brīdim, kad vēl kādam Baltijas jūrā būs izdevies novērot atpazīstamāku peldošo objektu. Varbūt arī kādam no jums šovasar ir gadījies jūras ūdeņos saredzēt ko aizdomīgu? Padalieties savos novērojumos!