Pieredzes apmaiņas brauciens uz Baltkrieviju – valsti, kurā mīt pasaulē lielākā grīšļu ķauķu populācija

Baltijas grīšļu ķauķa aizsardzības projekta 16 cilvēku komanda no Latvijas un Lietuvas devās uz Baltkrieviju, lai laikā no 2012. gada 8. līdz 11. jūnijam iepazītos ar kaimiņvalsts galvenajām grīšļu ķauķa ligzdošanas vietām un iegūtu pieredzi šo vietu apsaimniekošanā.

Baltkrievijā ligzdo apmēram 40% no pasaules grīšļu ķauķa populācijas, tādēļ šī zeme ir ļoti būtiska sugas saglabāšanai. Jāpiebilst, ka pasaules grīšļu ķauķa populācija pēc jaunākā Grīšļu ķauķa izpētes un aizsardzības grupas (AWCT) vērtējuma ir tikai apmēram 13000 dziedošu tēviņu (sīkāk skatīt grupas mājas lapā: http://www.aquaticwarbler.net).

Atšķirībā no grīšļu ķauķa aizsardzības un izpētes grupas braucieniem, kas dažādās pasaules malās sākot ar Lietuvu, Baltkrieviju, Poliju, Ukrainu, Krieviju, Ungāriju un beidzot ar Senegālu visbiežāk visās šajās valstīs apmetās teltīs, šoreiz mēs tikām uzņemti viesnīcā „Jaseļda” Bjarozā. Caur šo pilsētiņu tek arī Jaseļdas upe, kuras palienē bija mūsu pirmais un galvenais brauciena mērķis – Sporavas dabas liegums, kurā iekļauts arī Sporavas (Спораўскае) ezers.

 
Sporovas dabas liegums.

Pirmajā vakarā mēs apskatījām lieguma tūrisma informācijas centru un izveidoto laipu. Jāsaka gan, ka 2012. gada maijs Dienvidbaltkrievijā ir bijis ļoti sauss un šajā purva daļā var pastaigāties praktiski sausām kājām. Līdz ar to arī grīšļu ķauķim šis gads nav labvēlīgs, jo purvs ir par sausu. Tomēr vērīgākie varēja saklausīt grīšļu ķauķa dziesmu jau pirmajā vakarā.

Nākamajā dienā mēs iepazināmies ar lieguma administrācijas pērn nopirkto speciālo platkāpurķēžu traktoru, kas paredzēts zemā purva pļaušanai. Tāpat apskatījām pirmo purva pļavu, kas ziemā nopļauta ar šī traktora palīdzību. Pļaušanas rezultātā no zemā purva tiek novākta biomasa, kas samazina augiem pieejamo barības vielu daudzumu, kā arī neļauj izaugt krūmiem. Krūmi – galvenokārt dažādu sugu kārkli, ir galvenā problēma Sporavas dabas liegumā. Kā pastāstīja Baltkrievijas Zinātņu Akadēmijas Zooloģijas institūta pētnieks, Dr. Aleksandrs Kozuļins, aizaugšanas dēļ grīšļu ķauķim piemērotā platība Sporavas liegumā ir strauji samazinājusies un skaita vērtējums ir samazinājies no 2531 tēviņa 2006. gadā līdz 501 tēviņam 2010. gadā. Šāda skaita samazināšanās ir dramatiska un norāda, ka purva aizaugšana ar krūmiem ir ļoti nopietna problēma.

Pēcpusdienā mēs apmeklējām topošo ražotni, kur no rudenī un ziemā iegūtās purva biomasas tiks ražotas briketes kurināšanai. Tā ir atjaunota noliktavas ēka, kas 10 gadus bijusi neapsaimniekota, bet tagad tiek pārveidota par kalti, smalcinātavu un presētavu – zāles un šķeldas brikešu gatavošanai. Sporavas lieguma direktors Vadims Protasevičs stāsta, ka šāda ražotne spēj pati sevi atpelnīt, jo sākuma kapitālieguldījumus ir veicis starptautisks projekts grīšļu ķauķa biotopu uzlabošanai Baltkrievijā. Tas norāda, ka šādi ieguldījumi aizsargājamo dabas territoriju apsaimniekošanai ir ļoti vērtīgi, jo nodrošina to apsaimniekošanu ilgtermiņā.

Grīšļu ķauķu ligzdošanas biotopu apsaimniekošanas laikā iegūtas biomasas pārstrādei paredzētā granulu ražotne.	Zemo purvu apsaimniekošanā tiek izmantota speciāla tehnika.

Vakarā daļa grupas dodas grīšļu ķauķu uzskaitē netālu no Sporavas ezera Uladzimira Malaševiča vadībā. Pēc ilgā sausuma purvā uznāk negaiss, bet pēc atsvaidzinošā lietus grīšļu ķauķi dzied intensīvi un uzskaite ir izdevusies. Kā parasti, šādās vietās, kur saglabājušās tikai dabu saudzējošas cilvēka darbības pēdas – senāk ar izkaptīm pļautie zāļu purvi, redzamas arī citas interesantas putnu sugas – dzirdam arī ķikutus un dažu soļu attālumā no mums paceļas purva pūce. Grīšļu ķauķu uzskaitēs Baltkrievijā jau vairākus gadus nodrošina brīvprātīgie gan no Baltkrievijas, gan ārzemēm, tai skaitā no Latvijas kopš 2007. gada, kad katru vasaru bioloģijas studentu ekspedīcijas uz Baltkrieviju organizē LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija.

Nākamā diena tika pilnībā veltīta Zvaņecas zemā purva apskatei, jo šī ir lielākā pasaules grīšļu ķauķu atradne – tajā labākajās sezonās ir konstatēti līdz pat 5000–6000 tēviņu. Tāpat kā Sporavā, arī šeit milzīga problēma ir purva aizaugšana kopš to vairs neizmanto siena pļaušanai. Lai aizkavētu purva nosusināšanu, jo vienā tā stūrī jau padomju laikos ir iekārtota zivjaudzētava, ir ierīkotas slūžas, taču bebri ir papūlējušies radīt paši savu dambju sistēmu, kas dažkārt pēc Dr. Aleksandra Kozuļina vārdiem, pat uztur pārāk augstu ūdens līmeni ezerā.

Zvaņecas purva apsaimniekošanu par milzīgu projektu padara tā lielums – 150 km2. Zvaņecā kā lielā un neskartā dabas nostūrī sastopamas arī citas retas putnu sugas – piemēram, ūpis, kā arī vidējais ērglis, kura iespējamo ligzdvietu atrod brauciena dalībnieki Dr. Aleksandra Kozuļina vadībā.

Kopumā brauciens liek nopietni domāt par to, ka mūsdienās aizsargājamo territoriju apsaimniekošanu nevar atstāt pašplūsmā vai vietējo zemkopju ziņā – patlaban pasaulē ir pavisam citāds skatījums uz lauksaimniecību un bez atbalsta šādas vietas ir lemtas iznīcībai, tāpat kā sugas, kas šīs vietas apdzīvo. Grīšļu ķauķis ir viens, ja ne visspilgtākais piemērs, jo ir sastopams tik ārkārtīgi mazā skaitā. Mūsu uzdevums ir veicināt tādu dabas aizsardzības organizāciju un zemkopju sadarbību, kas nodrošina zemo purvu ilgtermiņa pastāvēšanu.

Sporovas dabas liegums – apsaimniekošanas trūkums un aizaugšana ar krūmiem ir galvenais grīšļu ķauķu ligzdošanas biotopus apdraudošais faktors.	Apsaimniekoti biotopi Zvaņecā – izcili grīšļu ķauķu ligzdošanas biotopi.

Brauciens notika projekta „Ilgtspējīgas lauksaimniecības nodrošinājums pasaulē apdraudēto putnu sugu aizsardzībai lauku ainavā” (LIFE09NAT/LT/000233) ietvaros.

Teksts: Oskars Keišs
Fotogrāfijas: Jānis Reihmanis

19.06.2012.