2012. gadā tiks ieviesti vairāki pozitīvi uzlabojumi bioloģiski vērtīgo zālāju maksājumos

2011. gada 9. decembra Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.-2013. gadam uzraudzības komitejas sēdē tika konceptuāli apstiprināti vairāki grozījumi LAP finanšu plānā un LAP pasākumos. Tie stāsies spēkā tikai pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju un Ministru Kabineta noteikumu izsludināšanas.

LAP pasākumā „Agrovides maksājumi” apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” LAP 2007.-2013. gadam uzraudzības komitejas sēdē tika pieņemti vairāki svarīgi grozījumi: lēmums veikt bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) klasificēšanu trīs kategorijās un lēmums par vēlās pļaujas beigu datumu noteikt 15. septembri, pieļaujot pļaušanu tikai vienu reizi gadā.

Līdz šim visiem saņēmējiem, neskatoties uz apsaimniekošanas grūtībām dažādos zālāju biotopos, ir tikusi pielietota viena atbalsta likme. Lai veicinātu bioloģiski vērtīgo zālāju platību apsaimniekošanu un novērstu situāciju, ka atbalsta maksājums nesedz apsaimniekošanas izmaksas zālājos, kuru apsaimniekošana ir apgrūtināta vai neizdevīga mitruma, augāja sastāva vai reljefa dēļ vai rada pārkompensāciju viegli apsaimniekojamās platībās, veikta BVZ klasificēšana trīs kategorijās. Diferencēts atbalsta maksājums atkarībā no apsaimniekošanas grūtību pakāpes tiek noteikts trīs klasēs: 1. klase 59 EUR/ha, 2. klase 141 EUR/ha un 3. klase 309 EUR/ha.

Atbalsta saņēmēji iebilda, ka vēlā pļaušana pēc 1. augusta ir par vēlu, lai iegūtu minimālu siena ražas apjomu, un nav izmantojama lopbarības nodrošināšanai. Tāpēc sēdē lēma atcelt vēlās pļaujas sākuma datumu pieļaujot platību nopļaušanu TIKAI vienu reizi gadā saimniekam izdevīgākajā laikā līdz 15. septembrim.

Latvijas Dabas fonds (LDF) atbalsta šos grozījumus, jo Latvijā sastopami vairāk nekā 90 zālāju biotopu veidu. Tiem ir ļoti atšķirīgas ekoloģiskās prasības, tie savstarpēji atšķiras pēc mitruma režīma, augāja ražības, reljefa un citiem parametriem. Pašlaik visu šo dažādo zālāju apsaimniekošanai tika piemēroti vieni un tie paši apsaimniekošanas nosacījumi, kas savulaik izstrādāti griežu aizsardzībai. Rezultātā prasība pēc vēlas pļaušanas bija arī zālājos, kuros griezes nedzīvo un kuri tradicionāli vienmēr ir pļauti jūnijā. Tāpēc nelabvēlīgi mainījās šī zālāja sugu sastāvs un daudzveidība. „Vēlā pļauja” veicināja arī tradicionālās zāles pļaušanas sienam aizstāšanu ar zāles smalcināšanu. Arī tā ļoti nelabvēlīgi ietekmē pļavu biotopu sugu daudzveidību, jo palielina barības vielu daudzumu augsnē, kas savukārt neļauj izdzīvot sugām, kam nepieciešamas nabadzīgākas augsnes un tādejādi veicina sugu sabiedrību vienkāršošanos. “Slapjajās pļavās zāles smalcināšana veicina kūdras slāņa veidošanos, kas arī maina augāja sastāvu un liedz barošanās iespējas putniem, kas savu barību meklē minerālaugsnē (piemēram, globāli apdraudētajam ķikutam). Un visbeidzot, lai gan BVZ maksājums iecerēts kā kompensējošs maksājums, lai veicinātu zālāju apsaimniekošanu platībās, kurās tā ir ekonomiski neizdevīga, esošais maksājums nebija saistīts ar apsaimniekošanas grūtībām – visos zālājos tas bija vienāds. Rezultātā grūtāk apsaimniekojamie vērtīgie zālāju biotopi apsaimniekoti netika. Mēs ceram, ka šīs izmaiņas veicinās bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu arī tajās platībās, kur šobrīd tā nav veikta ekonomiskā neizdevīguma dēļ,” skaidro A. Auniņš - LDF pārstāvis Latvijas LAP 2007.-2013. gadam uzraudzības komitejā.

Tomēr, jaunajai kārtībai ir arī savi trūkumi. Zālāju klasifikācija tika veikta tikai lauku bloku līmenī. Tas nozīmē, ka grūtības pakāpes klase visā lauku blokā esošajiem zālājiem ir vienāda. Zināmas daudzas situācijas, kad vienā lauku blokā ietilpstošie zālāji nav viendabīgi un tajā sastopami gan tādi, kam būtu jāpieder 1. klasei, gan tādi, kam būtu jāpieder 3. klasei. Ņemot vērā, ka vienā lauku blokā ietilpstošie zālāji var piederēt dažādiem zemes īpašniekiem, šīs atšķirības var radīt konfliktsituācijas, kur īpašnieks par „viegli apsaimniekojamo” zālāju saņem tik pat lielu maksājumu, cik kaimiņš par „grūti apsaimniekojamo”. LDF uzskata, ka BVZ diferenciācija būtu jāveic nevis lauku bloku, bet atsevišķu zālāju līmenī, turklāt, katram no zālāju veidiem būtu jāizstrādā savi apsaimniekošanas nosacījumi, kas pielāgoti konkrētā biotopa ekoloģiskajām prasībām, un tam jāaprēķina atbilstošais kompensācijas apmērs.

LDF norāda, ka no griežu aizsardzības viedokļa pļavu labāk pļaut pēc iespējas vēlāk, lai zālājā ligzdojošo putnu mazuļi būtu pietiekami paaugušies un spētu izvairīties no pļaujmašīnas. Griezēm ir raksturīgi divi perējumi sezonā, un mazuļi no otrā perējuma lidotspēju iegūst tikai vasaras beigās, tāpēc, ja nav nepieciešams siens lopu barošanai, zālāju nevajadzētu pļaut agrāk par septembri. Tomēr dažām augu sabiedrībām vēla pļauja nav vēlama, turklāt tā ne vienmēr ir apvienojama ar tradicionālo saimniekošanu, ja siens nepieciešams lopu barošanai. Tāpēc šādos gadījumos galvenais dabas daudzveidības saglabāšanas nosacījums ir pļaušana vienu reizi sezonā (un daudzus gadus pēc kārtas tajā pašā laikā), lai pļavu putni varētu izvest vismaz vienu no diviem perējumiem un saglabātos arī raksturīgie augi.

Tāpat, pļaujot BVZ, jāievēro, ka pļaušanas augstumam jābūt ne mazākam par 10 cm. Pļavu nedrīkst pļaut virzienā no malām uz centru. Jo tad griezes un citi pļavā esošie dzīvnieki sabēg lauka centrālajā daļā, kur beigās vairs nav iespējas izbēgt no pļaujmašīnas asmeņiem. Ja tomēr sienu pļauj šādā veidā, pļavas centrālo daļu nepieciešams atstāt nenopļautu, tādējādi dodot dzīvniekiem iespēju patverties un vēlāk pamest bīstamo vietu. Pie pļaujmašīnas ieteicams piestiprināt grabošus priekšmetus putnu un citu dzīvnieku aizbaidīšanai. Ieteicams izvēlēties nelielu pļaušanas ātrumu un ierobežot lielu vienlaidu platību vienlaicīgu nopļaušanu.

Dabas intereses no LDF Latvijas LAP 2007.-2013. gadam uzraudzības komitejas 9. decembra sēdē pārstāvēja A. Auniņš. Pasākumi stāsies spēkā tikai brīdī, kad būs izsludināti attiecīgie Ministru Kabineta noteikumi.

Aicinām zemniekus sekot līdzi informācijai Lauku atbalsta dienestā un Latvijas Dabas fonda mājas lapā!

N.B.!
Lauku bloku dalīšanu klasēs Zemkopības ministrijas uzdevumā veica SIA „Envirotech”, tādēļ, ja Jums ir neskaidrības, kādēļ jūsu zālājam piešķirta tā vai cita grūtības pakāpes klase, lūdzu, vērsieties Zemkopības ministrijā vai SIA „Envirotech”!

Ziņu sagatavoja: Daiga Brakmane

03.01.2012.