Dvietes projekts pieredzes apmaiņas braucienā uz upju atjaunošanas vietām Nīderlandē

No 12. līdz 16. septembrim LIFE+ projekta „Griezes biotopu atjaunošana Natura 2000 teritorijā Dvietes paliene" darbinieki viesojās pie projekta partnera ARK fonda Nīderlandē, lai iepazītos ar šīs organizācijas pieredzi upju atjaunošanā.

Dvietes LIFE+ projektu pārstāvēja Edmunds Račinskis, Ilze Vilka un Zaiga Brača no Latvijas Dabas fonda, Benita Štrausa no Ilūkstes novada domes, Inese Vilciņa no Vides risinājumu institūta, Ieva Ūbele un Kaspars Goba no Elm Media, kā arī hidroloģijas eksperts Dāvis Gruberts no Daugavpils Universitātes.

J. Bekuiss iepazīstina ar ARK projekta vietu ''Gelderse Poort''. Notiekošo iemūžina Elm Media komanda. Foto: E. Račinskis

Pēc īsas tikšanās ar Franku Zanderinku (Frank Zanderink) un Ansu ter Vertu (Ans ter Voert) ARK fonda birojā projekta grupa devās uz partnerorganizācijas pirmo, senāko projekta vietu "Gelderse Poort" Holandes dienvidaustrumu daļā, Gelderlandes provincē ap Vālas (Waal) un Reinas (Rijn) upēm, kur projekta grupu sagaidīja ARK fonda pārstāvis Johans Bekuiss (Johan Bekhuis). Pavisam šajā vietā Vālas upes palienē dabai atdoti ap 300 ha zemes, kur dabisku ainavu veido 'Konik' šķirnes zirgi, kā arī liellopi. Pēdējo 50 gadu laikā teritorijā iegūts māls, līdz ar to šobrīd sastopami dažāda vecuma dīķi, kas ļauj pētīt to dabisko attīstību pēc izrakšanas. Palu laikā dīķi savienojas ar upēm. Lielu daļu veģetācijas veido invazīvā puķu sprigane Impatiens glandulifera. Vālas upe ir padziļināta un ar nostiprinātiem krastiem, un kalpo kā starptautiski nozīmīgs ūdensceļš – ik dienas pa upi aizpeld apmēram 500 kravas kuģu. Interesanti, ka šobrīd pilnībā iegrožotās upes nosaukuma izcelsme saistīta ar tai senāk raksturīgajiem daudzajiem dabiskajiem meandriem. Projekta teritorijā atrodas Nīderlandē lielākā smilšainā kāpa upes krastā. Tās apkārtnē aug melnās papeles Populus nigra - vietējās papeļu sugas koki, gan lieli, gan arī nesen uzdīguši, kas parāda šīs sugas dzīvotspēju teritorijā. Dabiski augoši koki upju krastos ilgu laiku nav bijuši raksturīgi Nīderlandes ainavai, un sabiedrība pie tiem esot jāpieradina no jauna. Kā dabiskuma iezīme palienes pļavās lielā daudzumā sastopama reģionam raksturīgā jūrmalas zilpodze Eryngium maritimum.

Kuģu satiksme Vālas upē (Waal). Foto: E. Račinskis

Pēcpusdienā ar ekspertu Leo Linartu (Leo Linnartz) no ARK fonda, Alfonu van Vindenu (Alphons van Winden) un Dafni Villemu (Daphne Willems) no uzņēmuma „Stroming", kas darbojas upju atjaunošanas hidroloģijas jomā, tika apspriests holandiešu kolēģu sagatavotais ziņojums ar ieteikumiem Dvietes upes atjaunošanai, kas tapis pēc viņu vizītes Dvietes palienē šī gada maijā.

Māsas upes atjaunotā paliene. Foto: I. Vilka

Nākamajā dienā projekta grupa apmeklēja otro no divām nozīmīgākajām ARK fonda projektu vietām – „Grensmaas" Limburgas provincē, kas ietver Māsas upi (Maas) un tās apkārtni. Ar projekta vietu iepazīstināja Hetija Mertena (Hettie Meertens) no ARK fonda. Šai upei, atšķirībā no Vālas, raksturīga akmeņaina un granšaina gultne. Šajā vietā notiekošais projekts apvieno ekonomisko darbību - grants rakšanu, plūdu riska mazināšanu un dabiskākas upes ielejas veidošanu. Grants ieguve tiek veikta tā, lai jaunizveidotajā palienē uzkrātos palu un plūdu ūdeņi, no applūšanas pasargājot apdzīvotās vietas otrpus upes nostiprinājuma dambjiem. Šajā un citās ARK projekta vietās kā savdabīgs piemineklis kādreiz upes ielejā augušajiem kokiem vertikāli uzstādīti seni, nogulumos atrasti koku stumbri.

Pēcpusdienā projekta grupa apmeklēja vēl vienu dabas atjaunošanas projekta vietu – „Kempen-Broek" Limburgas provincē pie Beļģijas robežas, ar kuru iepazīstināja Deniss Frisens (Denis Frissen) no ARK fonda. Līdzīgi kā citviet, arī šeit ARK fonds ar valsts atbalstu veicis zemes platību atpirkšanu no īpašniekiem, lai tās atstātu dabiskai attīstībai. Šai vietai dabiski bijuši raksturīgi slapjie meži, avoksnāji un strauti. Pašreizējo sarežģīto hidroloģisko sistēmu un nosusināšanas intensitāti raksturo, piemēram, vieta, kurā grāvji krustojas divos stāvos, apakšējam tekot pa caurteku.

Dabas atjaunošanas projekta vietu no vienas puses norobežo pilsēta, no otras – kukurūzas lauks (priekšplānā). Foto: D. Gruberts

Pēdējā izbraukumu diena Nīderlandē bija veltīta mazo upju atjaunošanas projektu vietām. Projekta grupa Arsenas (Arcen) apkārtnē Limburgas provincē apmeklēja vietu, kur īstenots atjaunošanas projekts agrākā upes palienē. Šajā dienā grupas gids bija Hanss de Marss (Hans de Mars), kas pārstāv konsultantu firmu „Royal Haskoning". Jaunizveidotais mitrājs senāk bijusi upes paliene, kas nosusināta, iztaisnojot upi. Taču šobrīd caur Vācijas un Nīderlandes lauksaimniecības zemēm tekošā upe ir tik piesārņota, ka nav vis atjaunota tās dabiskajā vietā un veidolā, bet pārcelta blakus atjaunotajam mitrājam. Mitrājs saņem ūdeni no avotiem. Piesārņotā upe atdalīta no mitrāja ar zemes valni, kas neļaus tās ūdeņiem ieplūst palienē arī palu laikā, tādējādi pasargājot tajā mītošās aizsargājamās sugas no eitrofikācijas ietekmes.

Noslēgumā projekta grupa divās vietās apmeklēja Molenbēkas upi (Molenbeek), kurai vietām atjaunots līkumains tecējums. Diemžēl šajās vietās nav bijis iespējams ierīkot ganības, tādēļ upes krasti ir ļoti aizauguši ar lakstaugiem un krūmiem.

Brauciens bija noderīgs, lai iepazītos ar ARK fonda milzīgo darbu, mēģinot „dabiskot" vietas, kur šobrīd no dabas vairs nav palicis gandrīz nekas, un novērtētu, cik nesalīdzināmi lielākas ir biotopu saglabāšanas un atjaunošanas iespējas Latvijā. Nīderlandes pieredze hidrotehniskajos upju atjaunošanas darbos jau šobrīd ļoti noder Dvietes upes atjaunošanas plānošanā. Kopumā brauciens ļāva labāk novērtēt Latvijas dabas vērtības un to, cik svarīgi, ekonomiskajai situācijai nākotnē uzlabojoties, ir nepieļaut tādu dabas pārveidošanu, kādu diemžēl ir pieredzējusi Nīderlande.

Ilze Vilka, www.dvietespaliene.lv

05.10.2011.