| 
| Saimniecība vērtējama kā izcils ilgstošas ekstensīvi apsaimniekotas platības paraugs un lielā mērā demonstrē 19.gs./20.gs. sākuma saimniekošanas tradīcijas. |
| 
| Meža kosa Equisetum sylvaticum ir raksturīgs meža augs, priekšroku dod nedaudz līdz vidēji noēnotiem biotopiem. Sastopama no atsevišķiem eksemplāriem līdz monodominantās audzēs. |
| 
| Ilgstoši ekstensīvi apsaimniekojot, saimniecības lauksaimniecības zemēs izveidojies bagātas veģetācijas floriskais sastāvs. |
| 
| Lejas Kleperi ir viena no Pasaules Dabas fonda (WWF Latvija) mežu demonstrējumu saimniecībām, kur saimnieka vadībā var iepazīties, kā veidojas mežs. |
| 
| Saimniecība atrodas paugurainā apvidū, pilnībā mežu ieskauta. Saimniekojot vairākās paaudzēs, te ir izcili izkopta ainava. |
| 
| Šādas aizaugušās lauksaimniecības zemēs ir iespējams būtiski palielināt biloģisko daudzveidību, ieviešot ganības. |
| 
| Mežmalas ir pārsedzes joslas starp lauku un mežu, tādēļ tajās ir lielāka sugu bagātība, jo sastopamas gan lauka, gan meža sugas. |
| 
| Lejas Kleperu saimnieki izveidojuši novadpētniecības muzeju. |
| 
| Divās no senajām ēkām Lejas Kleperu saimnieki izveidojuši privātkolekciju - meža, medību un senu lietu muzeju, ko veido meža lietas, medību trofejas un dažādu laika posmu lauku sētai raksturīgie darba rīki un sadzīves priekšmeti. |
| 
| Reljefa pazeminājumos izrakti dīķi, krastmalā aug dabiskām ūdenstilpnēm raksturīga veģetācija. |
| 
| Uz guļbūvju ēkām atrasta Dabiskiem meža biotopiem specifiska ķērpju suga - brūngalvainā henotēka Chaenotheca phaeocephala, kas ir arī īpaši aizsargājama suga. |
| 
| Egļu monokultūrai raksturīgas ļoti nabadzīga zemsedze, tāpēc nepieciešama mežaudzes struktūras dažādošana. |
