Lejasķerzēnos atrasts viens no Latvijas parazītaugiem - lielā brūnkāte. Auga krāsa variē no caurspīdīgi iedzeltenas, iedzeltenas, līdz vasaras beigās tā kļūst brūna - taču nekad zaļa, jo augā nav hlorofila.

Saimniecība veiksmīgi darbojas bioloģiskās lauksaimniecības jomā - audzē kailgraudu auzas un rudzus.

Laukirbes Perdix perdix mājo gan krūmājos, mežmalās, birztalās, aizaugušās laukmalās, gan kultivētās lauksaimniecības teritorijās.

Pļavā pie purvainā meža pavasarī riesta laikā dejo rubeņi, savukārt vasarā pļavā atrodama gan parastā čūskmēlīte Ophioglossum vulgaris un naktsvijoles Platanthera sp., gan Latvijā ļoti reti sastopams parazītaugs – lielā brūnkāte Orobanche elatior.

Semināru un mācību vajadzībām nākotnē būs pieejamas telpas Naukšēnos, kur būs iespējams degustēt dažādus Lejasķerzēnu saimniecībā ražotus produktus.

Saimniecība pamazām atjauno senāk tik populāro ledus pagrabu, kurā ziemā tika sanesti ledus gabali, kas saglabāja vēsumu vairākus mēnešus, pat līdz nākamajai ziemai.

Pie ābeļdārza, iebraucamā ceļa malā saglabāti ievērojamu dimensiju bioloģiski vecu, īsinātu balto vītolu Salix alba rinda.

'Paradīzes ābēļu'  dārza veidošana faktiski ir arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākums, jo tajā tiek glabāta ģenētiskā daudzveidība.

Pozitīvi, ka saimniekam ir idejas, kas tiek īstenotas dzīvē, jo, realizējot tikai ābolus, ieguvums būtu neliels – ir jārada pievienotā vērtība, kas šajā gadījumā ir ābolu sidri, vīni un kompoti.