Zemnieki pieredzes apmaiņas braucienā Zviedrijā

Lai papildinātu savu pieredzi un noskaidrotu, kā saimnieko un kādi projekti tiek īstenoti Zviedrijā, latviešu zemnieki no 24. līdz 27. maijam viesojās Zviedrijā. Pieredzes apmaiņas brauciena laikā tika apmeklētas piecas saimniecības un dzirdēts par trīs vietējiem projektiem.

Veikals  „Kungsbyn” saimniecībā.

Kā pirmo saimnieki apmeklēja „Kungsbyn” saimniecību, kurā darbojas restorāns, veikals, viesu māja, kā arī ir iespēja apskatīt dzīvnieku parku. Saimniecība plāno samazināt lauksaimniecisko ražošanu un vairāk pievērsties tūrismam, lai gan apzinās risku – lielo ieņēmumu atkarību no tūristu vēlmēm un aktivitāšu sašaurināšanu lauksaimniecībā. Saimnieki no Latvijas iesaistījās diskusijās par Zviedrijas valsts likumdošanas prasībām saistībā ar gaļas pārstrādi. „Kungsbyn” saimnieks atzina, ka Zviedrijā ir stingras likumdošanas prasības. Viena no lielākajām problēmām ir prasmīgu darbinieku trūkums kautuvēs.

„Salbohedsgården” saimnieki.

Lai uzzinātu vairāk par gaļas ražošanu un realizāciju Zviedrijā, kā nākamā tika apmeklēta bioloģiskā saimniecība „Salbohedsgården”, kas apsaimnieko palieņu pļavas, kurās audzē gaļas liellopus. Šī saimniecība ir viena no sešām, kura iesaistījusies projektā „Zaļo pļavu gaļa”.  No šīs saimniecības gaļa galvenokārt tiek realizēta privātpersonām, ģimenēm.„Salbohedsgården” saimnieks atzina, ka saimniecība varētu pastāvēt arī bez lauksaimniecības subsīdijām, jo bioloģiskās gaļas cena un pieprasījums palielinās.

„Sätrabrunn” liellopi.

Ar gaļas ražošanu nodarbojas arī trešā apmeklētā saimniecība – „Sätrabrunn”, kas iesaistījusies projektā „Svartådalen (Melnās upes ielejā) dabā audzēta gaļa”. Šajā saimniecībā audzē gaļas liellopus. Visi dzīvnieki tiek sertificēti, norādot, ka tie auguši saudzējot vidi. Sertifikātu izsniedz Zviedrijas Pasaules dabas fonds. Tam ir liela nozīme  gaļu realizējot – restorāniem svarīgs sertifikāts, jo patērētāji pieprasa pārtiku, kas audzēta ar cieņu pret vidi. Gaļa lielākoties tiek pārdota Stokholmas restorāniem. Projekta koncepcija ir pārdot gaļu restorāniem un vairumtirgotājiem nevis tieši patērētājam, kā tas ir projektā „Zaļo pļavu gaļa”.

Brauciena dalībnieki tika iepazītsināti arī ar projektu „Vietējā pārtika Svartådalen (Melnās upes) ielejā”, kura mērķis bija padarīt reģiona iedzīvotājiem pieejamākus vietējos dārzeņus . Te ar dārzeņu audzēšanu līdz projekta sākumam nodarbojas neliels skaits saimnieku, kas savu produkciju realizēja galvenokārt Stokholmā, līdz ar to vietējiem iedzīvotājiem bija jāiegādājas dārzeņi no citiem reģioniem. Projektā tika celta vietējo iedzīvotāju kapacitāte, lai varētu uzsākt dārzeņu audzēšanu. Daļa cilvēku nekad iepriekš nebija nodarbojušies ar lauksaimniecību. Mācības par bioloģisko dārzkopību notika gadu. Pateicoties šim projektam tagad Melnās upes ielejā vietējos veikaliņos un tirgos ir pieejami uz vietas audzēti dārzeņi un gaļa. Projekts palīdzējis uzsākt darboties vairākām jaunām saimniecībām.

„Mats-Pers Garden” saimniece.

Kā vienu no piemēriem jaunu saimniecību izveidē, pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekiem bija iespēja apmeklēt kazas piena sierotavu “Mats-Pers Garden”. Pirms sieru ražošanas saimnieki strādāja Stokholmā. Pirms četriem gadiem viņi iegādājās saimniecību un sāka nodarboties ar lauksaimniecību. Saimniece sāka mācīties par kazkopību, iegādājās pirmās desmit kazas, mācījās, kā ražo sieru. Siers saimniecībā tiek gatavots ik pārdienu.

„Forneby kött” cūkas.

Kā pēdējā šajā pieredzes apmaiņas braucienā bija „Forneby kött” saimniecība. Tur nodarbojas ar cūkkopību. Dzīvnieki tiek turēti aplokos un dzīvo ārā. Šī ir nepilna laika saimniecība. Saimniekilielāko daļu produkcijas realizē Stokholmā vairumtirgotājiem. Arī „Forneby kött” saimnieks iepriekš nebija nodarbojies ar lauksaimniecību, un projekta rezultātā uzsāka savu saimniekošanu.

Atceļā uz Latviju pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki satikās, lai pārrunātu Zviedrijā redzēto. Latvijas DEMO FARM projektā iesaistītie zemnieki pozitīvi novērtēja iespēju ieskatīties, kā videi draudzīgi saimnieko citur. Vairāki saimnieki norādīja, ka ir iedvesmojoši redzēt dažādās pieejas un dzirdēt dažādos dzīvesstāstus par to, kā zemnieki nonākuši pie konkrētās saimniecības un saimniekošanas veida. Latvijas saimnieki secināja, ka visiem kopā būtu jāapvieno intereses un tās jāaizstāv - tā būtu vieglāk pārstāvēt savu viedokli. Tāpat - nedrīkst sev zīmēt rāmjus: jāļauj fantāzijai lidot un būt individualitātēm!

Foto:
Daiga Brakmane, LDF
Andrejs Briedis, LLKC

Teksts:
Daiga Brakmane, LDF
Elīna Ozola, LLKC

17.06.2011.

Projekts tiek līdzfinansēts no Igaunijas – Latvijas programmas 2007-2013 Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros.