Zemkopības un Vides ministri sola
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Zemkopības un Vides ministri sola pievērst uzmanību ES nozīmes meža biotopu aizsardzībai

Latvijas Dabas fonda pārstāvji 17. maijā tikšanās laikā ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni pauda bažas par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi.

Latvijā ir gadījumi, kad tiek iznīcināti mežu biotopi, kurus Latvija savos likumos un starptautiskajās saistībās apņēmusies aizsargāt. Latvijas mežos tie nereti tiek atrasti jau nocirsti. Viens no galvenajiem iemesliem ir precīzas informācijas trūkums par šo biotopu atrašanās vietu, tie nav atzīmēti Meža valsts reģistra datu bāzē – galvenajā informācijas avotā, pēc kā vadās organizējot un kontrolējot meža apsaimniekošanas darbus.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs solīja, ka turpmāk ES nozīmes biotopi tiks atzīmēti Meža valsts reģistrā ar speciālu kodu, kas ļaus izsekot to stāvoklim valstī.

LDF pārstāvji uzsvēra, ka Latvijā pretēji nereti paustajiem uzskatiem, ir saglabājušies mazāk īpaši aizsargājamo ES nozīmes meža biotopu nekā kaimiņvalstīs – Latvijā tie aizņem 4,1%, Lietuvā 4,2%, Igaunijā 5,2%, Zviedrijā 8,8%, Somijā 10,8% no valsts kopplatības.

Lai būtu iespējams izvairīties no ES nozīmes meža biotopu nociršanas, nepieciešams zināt katra tā atrašanās vietu kartē, un saistīt to ar lēmumu pieņemšanu par saimniecisko darbību. Latvijā šāda informācija nav reģistrēta par aptuveni 60-70% no biotopu kopējā daudzuma. Vairākums šo biotopu atrodas valsts īpašumā esošajos mežos un ir pakļauti tādai pašai saimnieciskajai darbībai kā jebkurš parasts mežs. Situācija ir nopietna, jo Latvija pati savos likumos un arī starptautiskajās saistībās apņēmusies nodrošināt biotopiem labvēlīgu aizsardzības statusu, kas nozīmē, ka to platības nedrīkst samazināties.

LDF pārstāvji akcentēja arī to, ka Lauku attīstības programmas ietvaros Latvija nav izmantojusi iespēju pielietot ES finanšu līdzekļus Meža vides maksājumiem, kuri ir paredzēti ES Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros kā instruments, ko iespējams izmantot biotopu kvalitātes uzturēšanai un cita veida dabas aizsardzības veicināšanai privātajos mežos.

Mežu eksperts Viesturs Lārmanis skaidro: „Skaitliskie dati par biotopiem liecina, ka populārais priekšstats par Latvijas neskartās dabas pārākumu pār citām valstīm ir pārspīlēts. Šobrīd īpaša uzmanība jāpievērš tam, kas notiek ar atlikušo neskartāko Latvijas dabas daļu, kur no valsts kopējās platības ES nozīmes mežu biotopi aizņem tikai 4,1%, un vēl bēdīgāks stāvoklis ir attiecībā uz pļavu biotopiem – palikuši vien 0,3%. Mēs esam aizrāvušies pārākuma apziņā, ka mums ir daudz citās valstīs reti sastopamu dabas vērtību, piemēram, balto stārķu vai vilku, bet nemanām daudz ekskluzīvāku dabas vērtību izzušanu. Caur līdzību ar kultūras mantojumu tas būtu tāpat, kā dzīvot pastāvīgā sajūsmā par to, ka mums ir daudz dažādu arhitektūras pieminekļu, bet nemanīt, sabrūkam Doma baznīcu.”

Tikšanās dalībnieki vienojās, ka ZM, VARAM un nevalstiskās vides organizācijas strādās kopīgi pie vērtīgo meža biotopu apzināšanas un aizsardzības.

19.05.2011.