Apstiprināta stratēģija dabas daudzveidības saglabāšanai Eiropas Savienībā

Šā gada 3. maijā Eiropas Komisija apstiprināja stratēģiju bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai nākamajiem desmit gadiem Eiropas Savienībā (ES). Tās galvenais mērķis ir apturēt dabas daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu samazināšanos līdz 2020. gadam.

Stratēģijā ir iekļauti seši uzdevumi, kas fokusējas uz galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņiem un to novēršanu, tā samazinot būtiskākos dabas un ekosistēmu pakalpojumu apdraudējumus ES. Iestrādājot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus svarīgākajās citu nozaru rīcībpolitiku dokumentos, tiks risināti arī bioloģiskās daudzveidības samazināšanās globālie aspekti, tādējādi panākot, ka ES piedalās aktivitātēs, lai novērstu dabas daudzveidības samazināšanos visā pasaulē.

Bioloģiskā daudzveidība Eiropā ir apdraudēta. Sugas izzūd līdz šim nepieredzētā ātrumā. Daudzas ekosistēmas ir degradētas tiktāl, ka vairs nespēj piedāvāt plašo pakalpojumu klāstu, no kā esam atkarīgi - sākot no tīra gaisa un dzeramā ūdens līdz augu apputeksnēšanai un plūdu novēršanai. Piemēram, ir aprēķināts, ka ekonomiskā vērtība kukaiņu nodrošinātajai apputeksnēšanai ES ir 15 miljardi eiro gadā, pašreiz ES šī kukaiņu nodrošinātā “pakalpojuma” apjoms strauji sarūk. Pasaules mērogā situācija ir tikpat dramatiska.

Pieņemtajā stratēģijā ir uzstādīti seši prioritāri uzdevumi un tiem pakārtoti darba uzdevumi, kurus realizējot tiks ievērojami samazināts bioloģiskās daudzveidības kritums:

• pašreizējo dabas aizsardzības tiesību aktu pilnīga īstenošana un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla pilnveidošana, lai panāktu ievērojamu dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzlabošanu;
• ekosistēmu un ekosistēmu pakalpojumu uzlabošana un atjaunošana, ciktāl tas ir iespējams, tajā skaitā “zaļās” infrastruktūras veidošana;
• lauksaimniecības un mežsaimniecības darbību ilgtspējas nodrošināšana;
• ES zivju krājumu aizsardzība;
• invazīvo augu un dzīvnieku sugu kontroli – dabiskajām sugu sabiedrībām svešas un agresīvas sugas arvien biežāk izraisa dabas daudzveidības samazināšanos ES; Latvijā par to uzskatāmi liecina grūti ierobežojamais Sosnovska latvānis;
• aktīvāku ES līdzdalību saskaņotā globālā darbībā dabas daudzveidības samazināšanās apturēšanā.

Eiropas Komisijas vides komisārs Janez Potočnik skaidro: „Mēs esam daļa no bioloģiskās daudzveidības un reizē esam no tās atkarīgi: mums ir vajadzīga pārtika, dzeramais ūdens, tīrs gaiss un stabils klimats. Mēs pārāk ātri tērējam dabas resursus, lai gan zinām, kas notiek, ja tēriņi pārsniedz pieejamos līdzekļus. Mums visiem kopā jāapzinās situācijas nopietnība un agrāk pieļautās kļūdas, lai varētu risināt šo problēmu. Pienācis laiks rīkoties daudz apņēmīgāk. Esmu pārliecināts, ka šī jaunā starpnozaru pieeja mums ļaus virzīties uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu līdz 2020. gadam." 

ES vides nevalstiskās organizācijas, kas darbojas Eiropas Vides birojā, t.sk. Latvijas Dabas fonds, tomēr pauž bažas par Eiropas Komisijas izziņotās stratēģijas galvenā mērķa sasniegšanas sekmēm, norādot - lai apturētu dabas daudzveidības samazināšanos līdz 2020. gadam, ir nepieciešamas radikālākas pārmaiņas ES politiskajā līmenī.

Dabas daudzveidības saglabāšanas stratēģija ir nepieciešama, taču apstiprinātā stratēģija, pēc Eiropas Vides biroja un tā dalīborganizāciju domām, varētu nesasniegt izvirzītos mērķus. “Šodien dabas daudzveidība nenozīmē tikai retos un aizsargājamos augus un dzīvniekus. Tā ietver kompleksu sistēmu, kurā cilvēkiem ir jādzīvo un, kurai jāuzticas, un šī sistēma mums ir jāsargā. Pakalpojumu izmaksas, ko pašreiz par brīvu vēl nodrošina ekosistēmas, Eiropai nākotnē maksās ļoti dārgi,” skaidro Eiropas Vides biroja Bioloģiskās daudzveidības Politikas nodaļas vadītāja Sarolta Tripolszky.

Eiropas Vides birojs norāda, ka tik ilgi, kamēr Eiropas iedzīvotāju patēriņš turpinās pieaugt, būs grūti risināt jautājumus, kas skar augu un dzīvnieku sugu un biotopu reālu aizsardzību.

Saistību izpilde

Stratēģija atbilst saistībām, ko ES līderi uzņēmās 2010. gada martā - pirmkārt, apturēt dabas daudzveidības samazināšanos ES līdz 2020. gadam un, otrkārt, aizsargāt, novērtēt un atjaunot ES bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus līdz 2050. gadam. Ar šo stratēģiju tiek pildītas arī starptautiskās sabiedrības apņemšanās, par kurām tika nolemts 2010. gada oktobrī Nagojā, saistībā ar Bioloģiskās daudzveidības konvenciju. Valstu vadītāji pieņēma pasākumu kompleksu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanai visā pasaulē nākamajiem desmit gadiem.

Bioloģiskās daudzveidības stratēģija kā stratēģijas „Eiropa 2020” neatņemama daļa palīdzēs sasniegt ES resursu efektivitātes mērķus, nodrošinot to, ka dabas resursi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, kā arī klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās mērķus, uzlabojot ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu ilgtspēju.

Papildus informācijai

Zemes dabas resursi - sākot ar atsevišķām sugām un beidzot ar ekosistēmām (piemēram, mežiem, zālājiem, piejūras kāpām, saldūdeņiem u.c.) – izsīkst bīstamā ātrumā. Bioloģiskās daudzveidības zudums pasaules ekonomikai katru gadu rada miljardos mērāmus zaudējumus, iedragājot tautsaimniecību, uzņēmējdarbības perspektīvas un iespējas apkarot nabadzību.

ES bioloģiskā daudzveidība samazinās galvenokārt tāpēc, ka mainās zemes izmantojums, rodas piesārņojums, resursi tiek izmantoti pārmērīgi, nekontrolējami izplatās invazīvās jeb svešzemju sugas, kā arī mainās klimats. Šo apdraudējumu intensitāte pieaug. Aizsardzības statuss tikai 17 % novērtēto dzīvotņu un sugu vērtējams kā labvēlīgs. Vairums ekosistēmu vairs nespēj optimālā kvalitātē un kvantitātē sniegt pakalpojumus, no kuriem mēs esam atkarīgi, piemēram, augu apputeksnēšanu, tīru gaisu un ūdeni, plūdu vai erozijas novēršanu.

Patlaban sugu izzušanas ātrums pasaulē ir 1000 reizes lielāks par dabisko ātrumu, un galvenais cēlonis ir cilvēka rīcība. ES uz izzušanas riska robežas ir 25 % Eiropas dzīvnieku sugu, tostarp zīdītāji, abinieki, rāpuļi un taureņi, un 88 % zivju krājumu ir pārzvejoti vai manāmi noplicināti.

Rakstā izmantots

•Ziņa par Eiropas Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas pieņemšanu: http://ec.europa.eu/environment/nature/biodiversity/comm2006/2020.htm

•Preses relīze par Eiropas Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas pieņemšanu (latviešu valodā): http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/11/526&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en

•Eiropas Vides biroja preses relīze par pieņemto Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju: http://www.eeb.org/index.cfm/news-events/news/new-eu-biodiversity-strategy-lacks-bite/