Latvieši viesojas Igaunijas saimniecībās
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Latviešu zemnieki dodas uz Igaunijas DEMO FARM saimniecībām

Lai papildinātu savu pieredzi un noskaidrotu, kā saimnieko Igaunijas saimnieki, latviešu zemnieki no 18. līdz 20. aprīlim viesojās Igaunijas DEMO FARM saimniecībās. Pārrobežu vizītes laikā latviešu zemnieki apmeklēja sešas Igaunijas demonstrējumu saimniecības.

 

Iespēja ielūkoties
piena produktu tapšanā.

Saimniecības
„Pajumäe” govs.

Pieredzes apmaiņas brauciens sākās ar saimniecības „Pajumäe” apmeklējumu, kas nodarbojas ar bioloģisko piena lopkopību un piena pārstrādi, ražojot jogurtu, biezpienu un biezpiena krēmus. Saimniecība apsaimnieko 513 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Te ražo arī bioloģisko lopbarību, lai nodrošinātu ganāmpulku un audzē 175 dzīvniekus, no kuriem 90 ir slaucamas govis. Latvijas saimniekiem bija interesanti uzzināt, ka svarīgākās saimniecības produkcijas realizācijas vietas ir veikalu tīkli (Selver, Prisma), bioloģisko produktu veikaliņi (lielākoties Tallinā) un tirgus (Tartu, Viljandē, Pērnavā). Nodrošinot saražoto produkciju pietiekami lielā apjomā, iespējams to piegādāt arī lieliem veikalu tīkliem.

Pirmajā dienā saimnieki tālāk devās uz lauku tūrisma saimniecību „Sepa”, kas apsaimnieko 140 ha lauksaimniecības un 20 ha meža zemes un audzē 10 gaļas liellopus, kā arī bites un vistas. Saimniecība atrodas teritorijā, kur ir labi saglabājies „etnogrāfiskais” ciems, karsta izcelsmes ezeri, Ura ainavu apvidus, mitrzemes, rituālais akmens, iespējas demonstrēt arhitektūras, dzīvesveida - kultūras un lauksaimniecības - mantojumu.

Saimnieks stāsta par
„etnogrāfisko” ciemu.

Jāatzīmē, ka šajā teritorijā vairāki vietējie saimnieki ir izveidojuši labi iekoptu tūrisma vidi, kur izveidoti nožogojumi, kas veidoti no dolomīta akmens krāvumiem. Par izveidotajiem žogiem saimniecības saņem Eirpas Savienības finansējumu par kultūras mantojuma uzturēšanu un pilnveidošanu. Dažu gadu garumā saimniecības izveidojušas vairāk nekā divu kilometru garu žogu un turpina to pilnveidot. Tūrisma teritorijā esošas saimniecības ir ieguvušas vairākus apbalvojums kā labākie tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Atpūtas parkā ir izveidots atpūtas vietas ar ugunskura vietu, nojumēm un dīķi. Vēsturiski izveidojusies kooperācija nes labumu visām iesaistītajām saimniecībām un apsaimniekotajai teritorijai.

Aitu ganāmpulks
„Kanarik-Jakobi”.

Gurķu dobes zem
klajas debess.

Otrajā dienā Latvijas saimnieki viesojās „Kanarik-Jakobi” saimniecībā, kas atrodas Tilleoru ainavu aizsardzības teritorijā. Saimniecība apsaimnieko 13 ha lauksaimniecības un 17 ha meža zemes un audzē 50 aitas un gurķus pārstrādei. Saimniecībā izaudzētos gurķus saimnieki pārdod vietējām gurķu pārstrādātājiem un joprojām meklē jaunus sadarbības partnerus. No aitkopības vilnu saimnieki lieto pašpatēriņam, iegūto gaļu realizē vietējos tirgos. Saimniecība apsver iespējas attīstīties, palielinot gurķu audzēšanas platību.

 

Saimnieks iepazīstina ar
„Koivakonnu” saimniecību
no skatu torņa.
 

Ainava, kas redzama
no skatu torņa.

Liellopi saimniecībā. 

Tālāk pieredzes apmaiņas brauciens turpinājās ar „Koivakonnu” saimniecības apmeklējumu. Šī saimniecība nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu un apsaimnieko 800 ha lauksaimniecības un 150 ha meža zemes. Saimniecības teritorijā atrodas Söa ozols, parkveida pļavas Gaujas (Koiva) krastos, „Natura” meži un zālāji, Koiva-Mustjõe ainavu aizsardzību apvidus, rituālu akmens un segliņu stādījumi. Teritorija ir ļoti gleznainā apvidū, ko ieskauj meži, upes un nedaudz paugurains apvidus. Uz vienu no pauguriem ir uzbūvēts augsts skatu tornis, no kura var pārskatīt upes Mustjõgi un Gauju (Koiva), kā arī visas ganības. Tā kā šī saimniecība atrodas tuvu Latvijas-Igaunijas robežai, tad no torņa redzama arī Latvija. Pavasarī palu laikā lielākā daļa teritorijas applūst un govju ganībām paliek ļoti mazas platības. Upes vienā krastā ganās buļļi, otrā krastā zīdītājgovis un teļi. Govju ganības mežā veido jaunas parkveida pļavas. Saimniecībā ražo arī darvu. Saimniecībā ir desmit zirgi, divus no tiem plānots izmantot lauksaimniecības darbos. Saimniekam ir iecere izveidot ekociematu.

Liellopi „Väike-Nakatu”
saimniecībā.

Trešajā dienā Latvijas saimnieki viesojās lauku tūrisma saimniecībā „Väike-Nakatu“, kas apsaimnieko 160 ha lauksaimniecības un 7 ha meža zemes un audzē vidēji 100 gaļas liellopus. Saimniecībai ir viesu nams, kur var izguldīt līdz 70 cilvēkiem. Saimniecība vairāk specializējusies uz tūristiem, kur vēlas piedalīties medībās. Tiek rīkotas medības 3000 ha platībā – tā kā tās ir brīvdabas medības, tad netiek garantēts rezultatīvs medību iznākums, jo saimniecībā netiek audzēti medījamie dzīvnieki. Visvairāk tūristi, kas brauc uz medībām ir no Somijas. Tūristiem tiek piedāvāts džipu safari, kā arī citas aktivitātes svaigā gaisā.

Sarunas par to, kā veidot
 sadarbību, „Alt-Lauri” pie
siltumnīcas.

Pieredzes brauciens noslēdzās ar „Alt-Lauri” saimniecības apmeklējumu. Šajā saimniecībā apsaimnieko 13 ha lauksaimniecības un 14 ha meža zemes. Tā nodarbojas ar bioloģisko dārzeņkopību kopš 2004. gada. Dārzeņi tiek realizēti gan svaigā veidā, gan arī saimniecībā pārstrādā tos dažādos salātos, iepērkot klāt izejvielas, tiek gatavoti arī džemi. Saimniecībā izveidots savs bioloģisko produktu un izstrādājumu veikals. Tur realizē arī kaimiņos esošo saimniecību produktus. Sadarbība tika izveidota, lai varētu produktus realizēt Tartu – vairāki piegādātāji kopīgi piegādājot produktus samazina transporta izmaksas un ir interesantāki arī klientiem. Nesen izveidota piegādes sistēma, kas balstīta internetā, lai iesaistītie zinātu laikus, kad notiks nākamā piegāde un kādus produktus vedīs. Šāda sistēma samazina gan laika, gan naudas resursus pārdošanas organizēšanai. Saimniecība izteica vēlmi kooperēties arī ar Latvijas saimniekiem, lai varētu piegādāt savu produkciju uz Rīgu.

Pieredzes apmaiņas
brauciena dalībnieki.

Pieredzes apmaiņas braucienā uz Igaunijas saimniecībām no Latvijas piedalījās 28 dalībnieki. Katrā apmeklētajā saimniecībā notika vērtīgas diskusijas, un katrs saimnieks atrada sev noderīgu informāciju. Latvijas saimnieki apmainījās ar kontaktinformāciju ar Igaunijas kolēģiem, kas varētu veicināt sadarbības attīstību.

Igaunijas DEMO FARM projektā iesaistītie saimnieki viesojās Latvijas saimniecībās no 6. līdz 8. aprīlim. Maijā projektā DEMO FARM iesaistītie zemnieki dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedrijas saimniecībām.

Martas Sandas fotogrāfijas

Tekstu sagatavoja Elīna Ozola

02.05.2011.

Projekts tiek līdzfinansēts no Igaunijas – Latvijas programmas 2007-2013 Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros.