Zemkopības ministrijas virzītā "funkcionālā un strukturālā optimizācija" Valsts meža dienestā var apdraudēt mežu ilgstpējīgu apsaimniekošanu

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno 20 vides nevalstiskās organizācijas, uzskata, ka Zemkopības ministrijas izvirzītajām prasībām Valsts meža dienestam (VMD) pārkārtot līdzšinējo darbu un mežniecību funkcijas un uzdevumus integrēt virsmežniecībās, trūkst pamatojuma. Nav izvērtēti riski, kas saistīti ar šādu VMD "optimizācijas" ieceri, kas faktiski nozīmē mežniecību likvidēšanu un kontroles vājināšanu.

Publiskajā telpā jau ir izskanējuši pretrunīgi viedokļi par zemkopības ministra doto rīkojumu pārkārtot mežniecību un virsmežniecību līdzšinējo darbu. Uzklausot Zemkopības ministrijas (ZM) Mežu departamenta direktora Arvīda Ozola un Valsts meža dienesta vadības viedokļus, VKP secina, ka nav izstrādāts uz aprēķiniem balstīts ekonomisks pamatojums, lai pamatotu reformas nepieciešamību. VMD, savukārt, norāda, ka pēdējo gadu laikā jau ir veikta VMD kā iestādes reforma, tai skaitā  uzlabojot mežniecību darbu. Apvienojot mežsargu un mežziņu uzdevumus, problēmas var radīt vienam cilvēkam veicamais pārāk plašais pienākumu loks. Bez tam, paplašinot iespējas pieņemt vienpersoniskus lēmumus, jārēķinās ar korupcijas riska palielināšanos.

Jāatzīmē, ka VMD darbu ir vērtējusi arī Valsts kontrole un norādījusi, ka „mežsargu skaita samazināšana vidēji par 36 %, vienlaikus palielinot apgaitas platību pat par 65 %, ir izraisījusi veikto pārbaužu skaita samazinājumu par 83 %, tādējādi radot neatklāto meža aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu pieauguma risku”. Savukārt Valsts kancelejas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka viens no korupcijas riskus veicinošiem faktoriem ir amatpersonu augsta rīcības brīvība un “četru acu principa” neesamība, kad pārkāpumu konstatē un administratīvo pārkāpumu protokolu sastāda tikai viena amatpersona. Šajā ziņojumā ir minēts arī tas, ka 2011. gada budžeta konsolidācijas papildpasākumu ietvaros jāizvērtē iespēja kontrolējošām iestādēm noteikt mazāku budžeta samazinājumu.

Izvērtējot pieejamo informāciju, VKP uzskata, ka nav pieļaujams vēl vairāk samazināt VMD spēju veikt mežu uzraudzību, jo tas apdraudētu nozīmīgākā valsts dabas resursa ilgtspējīgu apsaimniekošanu. VKP aicina zemkopības ministru lēmumus par VMD turpmāko darbību pieņemt, vienīgi pamatojoties uz vispusīgi, objektīvi un atklāti veiktu VMD līdzšinējā darba un turpmāk iespējamo risinājumu izvērtējumu. Lai mazinātu vienpusīgu politisku lēmumu ietekmi, VKP aicina arī Reformu vadības grupu un Saeimas deputātus iesaistīties VMD turpmākās attīstības iespēju izvērtēšanā. VKP aicina izvērtēt arī to, vai nepastāv interešu konflikts, VMD atrodoties Zemkopības ministrijas padotībā, ja tā vienlaikus ir valsts kapitāla daļas turētājs valsts akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži”, kas gūst peļņu no meža resursu apsaimniekošanas, kā arī ministrija veic meža nozares politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādi un līdz ar to ietver normatīvās, uzraudzības un īpašnieka funkcijas.

Kontaktinformācija:

Lelde Eņģele, Vides konsultatīvā padome, tel. 26102617, lelde.engele@inbox.lv

Alda Ozola, Vides konsultatīvā padome, tel. 29173047, alda.ozola@zalie.lv

19.04.2011.