Princips "gāzi grīdā" Latvijas mežsaimniecībā izmaksās dārgi 

Nesen publiskotais Valsts kontroles ziņojums ir kārtējais brīdinājums par problēmām pašreizējai saimniekošanai valsts mežos

Latvijas valsts mežu apsaimniekošanā patlaban valdošajam principam "gāzi grīdā" var būt nopietnas ekoloģiskas un ekonomiskas sekas. Par to jau vairākkārt brīdinājušas dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas. Pirmkārt, meži tiek cirsti ievērojami vairāk, bet palielināto ciršanas apjomu ietekme uz vidi joprojām nav izvērtēta. Neviens droši nezina, kā tas ietekmēs mežu kā dabisku sistēmu. Otrkārt, pati saimniekošana, jo sevišķi, veids, kā tiek cirsts, neatbilst labai mežsaimniecības praksei.

Saskaņā ar Ministru Kabineta lēmumu tika paaugstināts maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms 2009. un 2010. gadam. Koku ciršana valsts mežos pēdējos gados pēc apjoma vidēji gadā pat divkārt pārsniegusi iepriekšējos rādītājus. Tieši tāpēc meža ciršanā un apsaimniekošanā būtu jāievēro īpaša piesardzība.

Iepriekšējie notikumi

Valsts Kontrole jau savā 2008. gada 18. decembrī publicētajā revīzijas ziņojumā norādīja uz faktu, ka Zemkopības ministrija nav ieviesusi sistēmu, kas ļautu secināt, vai akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” (LVM) apsaimnieko savus mežus ilgtspējīgi, atbilstoši Meža politikai. Faktiski, tas bija negatīvs novērtējums gan LVM saimniekošanai mežos, gan Zemkopības ministrijas spējām vadīt un kontrolēt meža nozares attīstību.

Vides nevalstiskās organizācijas iepriekš brīdināja, ka mežu apsaimniekošana vairs neatbilst Latvijas Mežu politikai. Piemēram, koku ciršanas apjoma palielinājumam valsts mežos un kailciršu koncentrācijai nav izvērtētas sekas uz vidi, ieskaitot ekonomiskos, bioloģiskās daudzveidības un sociālos aspektus.

Latvijas lielākajam mežu apsaimniekotājam – LVM 2010. gadā tika apturēts starptautiskais ilgtspējīgu apsaimniekošanas pamatprincipu apliecinošais FSC sertifikāts. Turklāt, FSC auditori vērtēja tikai, kā tiek apsaimniekoti meži, nevērtējot ciršanas apjomu palielinājumu. Laikā, kad tik daudz tiek diskutēts par Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, jāpiemin, ka daudziem uzņēmumiem FSC sertifikāts kalpo tieši kā instruments konkurētspējas nodrošinājumam, sniedzot iespēju saglabāt produkcijas tirgu. Sertifikāta apturēšana apstiprina, ka netiek ievēroti arī Latvijas Meža politikas pamatprincipi. Tagadnes un nākotnes perspektīvā tie paredz trīs galvenās lietas: saglabāt bioloģisko daudzveidību, saimniekot ekonomiski izdevīgi un pamatoti, kā arī rūpēties par mežu sociālo funkciju.

Jauns Valsts Kontroles atzinums

Jauns apstiprinājums iepriekš minētajam izskan 2010.gada 26.novembrī publicētajā VK revīzijas ziņojumā: "Videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un nodarīto zaudējumu kompensēšanas efektivitāte". Tajā uzskaitīti arī šādi secinājumi (skat. 13. lpp.):

• Zemkopības ministrijas, kura atbild par mežu nozari, rīcība (...) nenodrošina ilgtspējas principa pielietošanu meža resursu izmantošanā, radot neatgriezeniskas ietekmes risku uz vides un sociālajiem procesiem;
• Latvijā pastāv būtisks meža bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ilgtspējīgas izmantošanas risks.

Riski

Latvijā nav aprēķināta valsts mežu vērtība, un nav zināms, kā to ietekmē pēdējo gadu saimniekošana. Bieži dzirdētie pamatojumi, ka "mežu platības nesamazinās" vai arī "koksnes daudzums pat pieaug" un “cik nocērt, tik iestāda” ir manipulatīvi. Patlaban ciršanas apjomu pieauguma iespējamās ekoloģiskās sekas, kā arī pašreizējā kailciršu plānošanas un izstrādes metode nav ne zinātniski izvērtēta, ne apspriesta ar dažādām interešu grupām. Faktiski, tā ir paļaušanās uz iespēju, ka "gan jau nekas slikts nenotiks." Kailcirtes, to koncentrāciju vietas fragmentē mežu un aizvien vairāk attālina to no dabiskas sistēmas ar tai piemītošām likumsakarībām. Tas apdraud arī sugu daudzveidību mūsu mežos. Īpaši satraucoši, ka Latvijā vēl aizvien nav noskaidrotas faktiskās atrašanās vietas vairāk kā pusei no īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un mežu biotopiem, un plānotās mežu ciršanas laikā tās var tikt iznīcinātas.

Meža apsaimniekošanā jāvadās pēc visas Latvijas sabiedrības ilgtermiņa interesēm, kā to nosaka Meža politika. Ir saprotams ciršanas apjomu palielinājuma pamatojums ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, taču šo apjomu var iegūt arī, izmantojot mežu saudzējošākas metodes. Pašreizējā saimniekošana var novest pie situācijas, kas var izmaksāt dārgi un var radīt neatgriezeniskas izmaiņas dabā.

Dabas NVO:

Latvijas Botāniķu biedrība

Latvijas Dabas fonds

Latvijas Entomoloģijas biedrība

Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Pasaules Dabas fonds

Vides aizsardzības klubs

Kontaktpersonas:

Latvijas Botāniķu biedrība – Lelde Eņģele, tel. 26102617, lelde.engele@inbox.lv

Latvijas Dabas fonds – Jānis Priednieks, tel. 29365593, jpriedn@lanet.lv

Latvijas Entomoloģijas biedrība – Kristaps Vilks, tel. 26513497, kristaps.vilks@lu.lv

Latvijas Ornitoloģijas biedrība – Viesturs Ķerus, tel. 29459742, Viesturs@lob.lv

Pasaules Dabas fonds – Jānis Rozītis, tel. 26420153, jrozitis@pdf.lv

Vides aizsardzības klubs – Elita Kalniņa, tel. 29374253, elita@vak.lv

19.01.2011.