DEMO FARM zemniekus mudina piedāvāt savus produktus restorāniem

Viens no Latvijā atzītākajiem šefpavāriem Ēriks Dreibants DEMO FARM zemniekiem rīkotās mācībās aicināja saimniekus meklēt sadarbību un piedāvāt savus produktus restorāniem un pavāriem, jo aizvien aktuālāka kļūst vietēji ražotu un tīru produktu izmantošana ēdiena gatavošanā.

30. novembrī projekta „Videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveide Latvijā un Igaunijā” jeb DEMO FARM mācību cikla ietvaros notika praktiska nodarbība „Ko no zemnieka sagaida restorāna pavārs?”, kuras ietvaros Ēriks Dreibants kopā ar saimniekiem pagatavoja lieliskas svētku vakariņas no viņu sagādātajiem produktiem.

Ē.Dreibantam ir vairāk nekā 20 gadu pavāra darba pieredze, viņš vairāk nekā astoņus gadus strādājis restorānā „Kaļķu vārti” Rīgā. Pašlaik šefpavārs ir pārcēlies uz laukiem un vada restorānu „Kannas” dizaina viesnīcā „Annas Hotel” Zaubes pagastā. Pārvākšanās ir tieši saistīta ar Ē.Dreibanta uzskatiem par labu pavārmākslu un pēdējām tendencēm kulinārijā – būt tur, kur ēdiena gatavošanā izmantojamie produkti ir tuvu: garšaugu dobe aiz restorāna loga un gaļa, dārzeņi un citi produkti no kaimiņu saimniecībām. Kā atzina šefpavārs, tad liela loma ir patērētājam – arvien lielākai daļai patērētāju ir būtiski, kādu pārtiku iegādājas un no kādiem produktiem tiek gatavots ēdiens. Restorānu viesi labprātāk izvēlas maltīti, kas gatavota no vietējā saimniecībā iegūtiem produktiem. Tā ir lieliska iespēja zemniekiem savu produkciju realizēt restorāniem.

Šefpavāra Ērika Dreibanta ieteikumi zemniekiem pārtikas produktu realizēšanai restorānos:

• Iniciatīva. Pašam saimniekam ir jāmeklē iespējas un jāpiedāvā savi produkti tieši šefpavāram – cilvēkam, kas šos produktus izmantos ēdienu gatavošanā.
• Plānošana. Vislabāk ar pavāru jau pavasarī pirms sējas vai stādīšanas saskaņot iespējas piegādāt restorānam produkciju. Vienojoties laicīgi, iespējams norunāt pavāram nepieciešamo produktu apjomu un kvalitāti. Plānot savu ražošanu izdevīgi ir arī zemniekam. Tādā gadījumā ir skaidri zināms, cik daudz produkcijas būs iespējams realizēt, cik un ko vajadzētu audzēt.
• Priekšizpēte. Pirms sava produkta piedāvāšanas ir vēlams noskaidrot, kas ir potenciālais klients. Cilvēkam ir patīkami, ja zina viņa vārdu, restorānu vai kaut nelielu ēdienkartes piedāvājumu. Veidojot personisku uzrunu, ieguvums var būt lielāks.
• Ieinteresētība. Lai sadarbība būtu veiksmīga, būtiski ir noskaidrot patērētāja attieksmi pret piedāvāto produktu. Pasūtījuma pārtraukšanas gadījumos ir jānoskaidro, kāpēc tā noticis, jārisina problēmas, lai tās neatkārtotos ar citiem pasūtījumiem.
• Esošā sadarbība. Meklējot jaunus sadarbības partnerus, var atsaukties uz esošajiem. Tas pierādīs, ka jūsu produkts jau ir atzīts, kā arī ļaus jaunajiem partneriem iespējams noskaidrot ko vairāk par jums un jūsu produktu pie esošā partnera.
• Uzticamība. Lai sadarbība būtu veiksmīga, pasūtītājam ir jāspēj zemniekam uzticēties par piegādes laiku, kvalitāti un daudzumu.
• Reklāma. Lai arī patērētājam ir svarīgi, ko viņš lieto, tomēr izvēli bieži nosaka produkta iepakojums, stāsts par to, viedoklis, kas iegūts no paziņām, draugiem vai plašsaziņas līdzekļiem. Tāpēc svarīgi par savu produktu radīt labu stāstu un izveidot pievilcīgu un atbilstošu iesaiņojumu, ja tas nepieciešams. Patērētājs pirmo ieraudzīs iesaiņojumu un produkta izskatu un tikai tad izvēlēsies, vai to pagaršot un iegādāties.
• Gaļa - sadalīta. Ja restorānam vai kafejnīcai piegādās veselu kautķermeni, radīsies daudz problēmu: kā sadalīt un kur likt. Realizēt sadalītu gaļu ir ekonomiski izdevīgi arī ražotājam, jo katrs gaļas gabals maksā citādāk un tādējādi iespējams izmantot pēc iespējas vairāk viena dzīvnieka gaļas. Piemēram, atgriezumi, kurus restorānā nebūtu kur likt, noder desu ražošanā. Ir jāzina, kā pareizi sadalīt lopu, lai iegūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko ieguvumu.
• Gaļas lopu šķirnes. Restorāniem ir svarīga produkta garša un izskats. Piemēram, gaļai ir jābūt ar biezu fileju, līdz ar to ir jāizvēlas tāda mājlopu šķirne, kas piemērota gaļas iegūšanai.
• Kooperācija. Lai mazinātu piegādes izmaksas, saimniekiem ieteicams kooperēties. Vairākiem zemniekiem ar vienu transportu vienā reizē nogādāt produktus līdz restorānam ir ekonomiski izdevīgi, un pavāram ir vieglāk plānot ēdienkarti zinot, ka vienas piegādes laikā iegūs vairākus produktu veidus.
• Apjoms. Liela problēma produktu piegādē no zemnieku saimniecībām ir nestabilas piegādes. Vietējie ražotāji bieži nevar nodrošināt stabilu noteikta apjoma produktu piedāvājumu. Restorānam ir svarīgi, lai nepieciešamie produkti konkrētā laikā būtu vajadzīgā apjomā. Protams, restorānos ir iespējams pamainīt ēdienkarti, taču nav pieļaujama situācija , ka ikdienas produktus nav iespējams iegādāties.

Häid jõule!

DEMO FARM saimnieki ne tikai ar interesi klausās praktiskos ieteikumus par saimniekošanu un produktu realizāciju, bet arī mācās igauņu valodu. Jau tagad saimnieki pie pasniedzējas Ē. Krautmanes ir noskaidrojuši, kā igauniski ir dažādu lauksaimniecības dzīvnieku nosaukumi un produkti, bet pirms svētkiem iemācījās kolēģus apsveikt Ziemassvētkos.

DEMO FARM iesaistītie saimnieki piedalās mācībās jau kopš 2010. gada novembra. Mācību cikls aptver dabas aizsardzības, vides, lauksaimnieciskās ražošanas un ekonomikas tēmas, kā arī demonstrēšanas prasmi un igauņu valodu. 2010. gadā DEMO FARM saimniekiem bija iespēja klausīties ekspertus par ūdens biotopiem, ekosistēmas konceptu un to saglabāšanu un nozīmi lauku ainavā, pļavu augiem un mežu biotopiem, kā arī alternatīvo enerģiju avotiem saimniecībā un bioloģisko lauksaimniecību. Eksperti stāstīja ne tikai to, ko tas nozīmē, bet arī kā saimniekot tā, lai dabas vērtības saglabātu. Saimnieki gūtās zināšanas novērtēja kā derīgas un izmantojamas arī turpmāk saimniekojot.

Jaunajā 2011. gadā DEMO FARM mācības turpināsies - saimnieki tiksies mācībās par lauksaimniecisko ražošanas un saimniekošanas ekonomiku, kā arī turpinās mācīties igauņu valodu.

Häid jõule!/ Priecīgus Ziemassvētkus!

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Latvijas Dabas fonds un Igaunijas Dabas fonds realizē projektu DEMO FARM – “Videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveide Latvijā un Igaunijā”. Pārrobežu sadarbības procesā tiek veidots demonstrējumu saimniecību tīkls ar mērķi popularizēt videi draudzīgu saimniekošanu laukos. 

Sagatavoja:
Elīna Ozola
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
Ekonomikas nodaļas vecākā speciāliste
Tālr.: 63050576
E-pasts: elina.ozola@llkc.lv
www.llkc.lv

15.12.2010.

Papildus informāciju meklējiet mājaslapās www.llkc.lv, www.ldf.lv un www.elfond.ee. Projekta DEMO FARM teritorija Latvijā aptver Kurzemi, Vidzemi, Rīgu, Pierīgu; Igaunijā – Võrumaa, Valgamaa, Põlvamaa, Tartumaa, Jõgevamaa, Viljandimaa, Pärnumaa, Läänemaa, Saarema un, Hiiumaa reģionu.

Projekts tiek līdzfinansēts no Igaunijas – Latvijas programmas 2007-2013 Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros.