Trīs DEMO FARM saimniecības Vidzemē

29. un 30. septembrī DEMO FARM projekta dalībnieki apmeklēja trīs saimniecības Vidzemē: „Jaun-Ieviņas” Raunas, „Vekšus” Valkas un „Silkalnus” Kocēnu novadā.

Daudznozaru saimniecība z/s „Jaun-Ieviņas”

29. septembrī DEMO FARM viesojās zemnieku saimniecībā „Jaun-Ieviņas”, kas atrodas Vidzemes reģionā, Raunas novada Raunas pagastā. Netālu no saimniecības ir Gaujas nacionālais parks un Raunas Staburaga dabas liegums. Z/s „Jaun-Ieviņas” Uldis Rudzītis apsaimnieko 102 hektārus zemes.

„Jaun-Ieviņu” saimnieks Uldis Rudzītis.

Z/s „Jaun-Ieviņas” saimnieks iepazīstināja ar saimniecības pamatnozarēm. Bioloģiskajā saimniecībā nodarbojas ar putnkopību, biškopību, dārzeņu un graudaugu audzēšanu, kokogļu ražošanu un arī tūrismu. Saimnieks rādīja, kā tiek audzēti un aprūpēti putni, lai to saražoto produkciju varētu saukt par bioloģiskā lauksaimniecībā iegūtu. Daļu no saražotās produkcijas saimniecība pārstrādā un pircējiem piedāvā tādus produktus kā medu, olas, cidoniju sukādes, kaltētas cūku pupas u.c. bioloģiski ražotus produktus. Lai saimniecības apmeklētājus iepazīstinātu ar uz vietas saražoto, saimnieki ir uzbūvējuši nelielu kiosku, kur dažādos produktus iespējams iegādāties.

Saimniekojot dabai draudzīgi, saimniecībā uztur bioloģiski vērtīgus zālājus un meža ganības. Daļā teritorijas zālājus uztur un atjauno, tos dabīgi noganot. Dabas eksperts Viesturs Lārmanis uzsver, ka dabīgās noganīšanas teritorijā dabas daudzveidību bagātina ‘Koniks’ šķirnes zirgu veidotā mozaīkveida ainava. Saimniecībā bebru uzpludinājumā izveidojusies dabas daudzveidībai nozīmīga bebraine ar nokaltušiem kokiem, kas būtu saglabājama kā ‘dzeņu koncertzāle’. Kopīgi izstaigājot ganības, tiek apmeklēts arī Baltais vītols, kas atbilst valsts nozīmes dižkokam, - tā apkārtmērs pārsniedz 6 metrus. Saimnieki atklāj, ka tā paslēpta Geokačinga kapsula.

Saimniecībā nodarbojas arī ar tūrismu. Te piedāvā viesiem naktsmītnes jaunuzceltā viesu mājā un ekskursijas pie savvaļas zirgiem un govīm.

Z/s „Vekši” aug septiņi dižkoki

30. septembrī DEMO FARM dalībnieki devās uz z/s „Vekši”, kas atrodas Vidzemes reģionā, Valkas novada Valkas pagastā, 11 km no Valkas. Saimniecība ietilpst aizsargājamā ainavu apvidū „Ziemeļgauja”.

Z/s „Vekši” saimnieki Sanita un Ainis Āboliņi apsaimnieko 152,59 hektārus zemes. Kā atzīst dabas eksperte Ieva Rove, tad šī saimniecība ir viena no Latvijas īpašajām saimniecībām – tā gandrīz visā platībā ir klāta ar bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgām vērtībām – kopā konstatēti septiņi aizsargājami biotopi. No tiem četri Latvijā reti un aizsargājami zālāju veidi, t.sk. parkveida zālāji un stepju pļavas ar daudzām kaļķainu augsni apdzīvojošām augu sugām, piemēram, lielziedu vīgriezi. „Vekšos” ir seši valsts nozīmes dižozoli un viena dižpriede, sastopama arī izcili reta koksnes sēne – košā zeltpore, kas aug tikai uz vairākus gadsimtus veciem ozoliem. Mežu eksperts V.Lārmanis stāsta, ka agrāk šīs saimniecības apkārtnes ainavai bijis raksturīgas parkveida pļavas ar ozoliem un to grupām, tāpēc arī ozoli „Vekšu” zemēs ir tik bieži sastopami. Tāpat saimniecībā savdabīgs retums ir dažāda vecuma, platuma un dziļuma Gaujas vecupes – daļa no tām ir pildītas ar ūdeni, daļa aizaug. Īpaši vecas un lēzenas vecupes ir aizaugušas tā, ka izmantojamas noganīšanai un pļaušanai.

Vīksna „Vekšos”.

Lai saglabātu vērtīgās pļavas un atjaunotu raksturīgo parkveida ainavu, saimniecība specializējusies gaļas liellopu audzēšanā, kas ganās ne tikai vecupēs un pļavās, bet arī pašlaik ar kokiem aizaugušajās platībās (izmanto meža ganības). Sākotnēji no projektā „Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” iegūtajiem astoņiem liellopiem pirms četrim gadiem, 2010. gadā ganāmpulkā ir jau 44 liellopi. Saimniecības attīstībai un tehnikas iegādei rakstīti vairāki projekti un saņemts līdzfinansējums no Eiropas Savienības fondiem. Z/s „Vekši” saimnieki min, ka vairāk paplašināt ganāmpulku nav iespējams, jo ir ierobežotas apsaimniekojamās platības. Šo problēmu min arī LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila, tomēr uzsver, ka saimniecība atrodas unikālā vidē, līdz ar to te redzams ļoti labs piemērs, kā saimniekojot ekstensīvi, var saglabāt vidi un atjaunot tās daudzveidību. Ekonomiste iesaka saimniecībai vairāk domāt par to, kā saimniekošanu padarīt mazāk atkarīgu no vienas nozares un nodrošināt ieņēmumu stabilitāti.

LLKC lopkopības konsultants Dainis Arbidāns brauciena dalībniekus iepazīstināja ar tīršķirnes dzīvnieku audzēšanas pozitīvajiem aspektiem, izvēršot diskusiju ar gaļas liellopus audzējošajiem saimniekiem par to, vai svarīgi ganāmpulkā saglabāt tīršķirnes dzīvniekus, vai pieļaut arī krustojumus, kuru turēšanai ir savas pozitīvās un arī negatīvās īpašības.

Z/s „Vekšu” pļavas un ganības ir iespējams apmeklēt visiem interesentiem. Lai apmeklētājiem būtu vieglāk iegūt informāciju par apkārt esošajām dabas vērtībām, saimniecības teritorijā ir ierīkota taka ar vairākiem informatīvajiem stendiem un zīmēm. Taka ir savienota ar blakus esošo „Zīles” dabas taku.

Dabas eksperts V.Lārmanis skaidro vērtības dabiskā mežā.

Pēc dabas takas izstaigāšanas saimniece Sanita dalībniekus cienāja ar spradzeņu ievārījumu. 2010. gadā no piecu ha lielas z/s „Vekši” platības ievākts 72 litri spradzeņu – tas tikai liecina par to, cik unikālā un daudzveidīgā vietā atrodas šī saimniecība.

P/s „Silkalni” audzē ārstniecības augus

30. septembra DEMO FARM dalībnieku pieredzes apmaiņas brauciens turpinājās pie Zeltītes Kavieres saimniecībā „Silkalni”, kas atrodas Kocēnu novada Vaidavas pagastā, 17 km attālumā no Valmieras. Saimniecības meži ietilpst Gaujas nacionālajā parkā un robežojas ar dabas liegumu „Marijas kalna purvs”.

P/s „Silkalni” apsaimnieko 40,8 hektārus zemes. Saimniecība ir specializējusies ārstniecības augu audzēšanā, vākšanā, kaltēšanā un pārstrādē. Ārstniecības augus – piparmētras, melisas, kliņģerītes, kaķumētras, raudenes, mētras, zilgalves, baldriānus, kumelītes, salvijas u.c. – audzē galvenokārt brīvā dabā. Saimniece atzīst, ka šo darbu lielākos apjomos nav iespējams darīt bez tehnikas. Saimniecībā iegūtos pārstrādātos produktus pēc tam izmanto dažādu citu produktu radīšanai, piem., tinktūru (RFF), sīrupu (Silvanols), krēmu, losjonu (Madara),  smēru, pulveru un ekstraktu (Fitosan), eļļu (Gatis Poišs), sulu (Fito preperāti), spilvenu, matraču un, protams, arī tēju ražošanai (Dr. Tereško un Lauku tēja). Saimniecībā audzē arī cūkas, govis, aitas un mājputnus. Dzīvnieki gan vairāk tiek turēti, lai noganītu pļavas, nevis ražošanai un realizācijai. Ir arī bišu saime.

Z.Kaviere stāsta, ka iesākumā tika iestādīti baldriāni, kumelītes un raudene. Lai gan saimnieki apmeklējuši arī dažādus kursus par ārstniecības augu audzēšanu un izmantošanu, tomēr lielākā daļa zināšanu apgūts darot pašiem – gan tas, ka ārstniecības augi jāsēj virssējā, gan tas, ka labāk uz lauka izmantot stādus, nevis sēklu, kā arī to, ka ārstnieciski jau nav tikai visiem zināmie augi, no kuriem gatavo tējas – ārstniecības augi var būt arī dārzeņi un citi augi, kurus iespējams izmantot pārtikā un dažādu citu produktu pagatavošanā, ne tikai tēju ražošanā. Uz „Silkalniem” pēc pieredzes jau tagad brauc cilvēki, kas vēlas uzsākt ārstniecības augu audzēšanu, Z.Kavierei ir savi ieteikumi, lai pārliecinātos, vai cilvēks šo darbu varēs darīt. Citi interesenti saimniecībā var iepazīties ar visdažādākajiem pļavās, tīrumos un dārzos augošiem ārstniecības augiem, kā arī noskaidrot to lietojumu veselības uzturēšanā. Arī DEMO FARM brauciena dalībniekiem saimniece stāstīja par augu ārstniecisko ietekmi un lietošanu.

Pīlādži „Silkalnu” ārstniecības augu kaltē.

Dabas daudzveidība „Silkalnos” ir koncentrējusies mežos un mežmalās. Kā min mežu eksperts V.Lārmanis, mežos nav veiktas kailcirtes. Šis ir labs paraugs, kas parāda, ka no meža var iegūt ne tikai koksni, bet arī zāļu tējas. Mežos sastopams neliels ES īpaši aizsargājamais biotops – purvaini meži.

Atklātajās platībās dominē dažāda vecuma zālāji, kas mijas ar košiem ārstniecisko augu stādījumiem. Zālāju un meža pārejas joslas saglabātas samērā platas. I.Rove atzīmē, ka šajās pārejas joslās vitālas audzes veido naktsvijoles un vālīšu staipeknis. Platībās, kas ilgstoši izmantotas kā ganības, ieviesušās dabiskiem zālājiem raksturīgas augu sugas un veidojas daudzveidīgāka augāja telpiskā struktūra. Nākotnē ieteicams veidot parkveida mežmalu – lai paplašinātu vērtīgo pārejas joslu, kā arī bagātinātu sugu daudzveidību.

S.Pāvila šajā saimniecībā uzsvēra saimnieces apzināšanos, cik daudz vēlas iegūt no saimniekošanas un cik daudz var izdarīt. Šis ir viens no pirmajiem nosacījumiem veiksmīgai saimniekošanai – savu vēlmju un iespēju apzināšanās un pieņemšana.

Projekts tiek līdzfinansēts no Igaunijas – Latvijas programmas 2007-2013 Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros.

Kontaktinformācija:

Daiga Brakmane
Latvijas Dabas fonds
tālr.: 67830998
e-pasts: daiga.brakmane@ldf.lv
www.ldf.lv

Elīna Ozola
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
tālr.: 63050576
e-pasts: elina.ozola@llkc.lv
www.llkc.lv

13.10.2010.